Kultūras darbinieka Gunta Krūmiņa iesāktais darbs turpinās gan Ozolniekos, gan Zaļeniekos
«Ja tavā priekšā septiņas durvis ir aizvērušās, tad atver desmit jaunas,» šos krievu rakstnieka Maksima Gorkija vārdus Jelgavas Pedagoģiskās skolas absolvents Guntis Krūmiņš rakstīja uz savas fotogrāfijas, ko viņš dāvināja kursabiedrenei Lilitai Kaktiņai-Freimanei. Godinot ilggadēja Ozolnieku un Zaļenieku amatierteātru režisora, žurnālista, konkursa «Zemgales zeltene» rīkotāja Gunta Krūmiņa 80 gadu atceri, sestdien Ozolnieku tautas namā pulcējās viņa cienītāji. Pēc Ozolnieku teātra izrādītās «Vikas pirmās balles» (Gunārs Priede) skatītāju zālē tika sastumti galdiņi un, kā tas amatierteātru aktieriem parasts, sāka risināties sarunas. Ar personīgu aicinājumu uz mēģinājumu«Pēc dienas darbiem amatierteātra aktierim ir grūti aiziet uz mēģinājumu. Taču Guntis zvanīja uz mājām, azartiski aicināja un galu galā ieinteresēja piedalīties viņa iestudējumos. Turklāt pēc pirmizrādēm viņš aktieriem vienmēr teica «paldies», dāvināja grāmatas. Kaut patiesībā vajadzēja būt otrādi – mums vajadzēja pateikties par viņa darbu,» stāstīja Ozolnieku amatierteātra aktieris Voldemārs Tūcis. Viņš G.Krūmiņa vadītajā Ozolnieku amatierteātrī darbojās gan septiņdesmitajos gados, gan 2002. – 2004. gadā, kad tajā pēc prombūtnes atgriezās. Savukārt 2001. gada «Zemgales zeltene» Ilze Ungure akcentēja Gunta prasmi uzrunāt, iedvesmot otru cilvēku tā, lai viņam liktos, ka viņš ir īpašs. Šis meiteņu skaistuma un garīguma, latvisku vērtību izkopšanas konkurss pastāvēja desmit gadu – visilgāk salīdzinājumā ar līdzīgiem, atmodas laikā radītiem konkursiem citos novados. Tā gaitā gandrīz pusgada garumā ar meitenēm katru sestdienu nodarbojās pedagogi, psihologi, folkloras lietpratēji un citi speciālisti. Skolotājs un aktieris Valdis Neļķe no Glūdas pagasta minēja G.Krūmiņa devumu, izveidojot sēru tradīciju ansambli, kas, uzstājoties kapusvētkos, viesojies daudzviet Latvijā. Sevi netaupotStāstot par G.Krūmiņa agras jaunības gadiem, tika pieminēts viņa dumpīgais gars, pamudinot visu klasi ievākot domrakstu burtnīcas biezajā, no kara laika atlikušajā logu aptumšošanas papīrā un ebreju avīžu papīrā. Abos gadījumos pieprasīts burtnīcas pārvākot. Kā pieminēja Gunta dkēls Agris Krūmiņš, tēvs varēja būt kašķīgs pasaules lāpītājs un taisnības meklētājs, kurš sevi netaupīja.Turpinās iesāktais darbs Ozolnieku un Zaļenieku amatierteātros. Pēc A.Krūmiņa domām, varētu atjaunoties arī konkurss «Zemgales zeltene», jo latvieši ir sīksti un, asāk jūtot kosmopolītisku apdraudējumu, cels savas nacionālās vērtības pienācīgā augstumā. Jāpiebilst, ka tēva iesākto kultūras darbu turpināja abi viņa dēli – gan agri aizgājušais jaunākais dēls Raitis, kas bija Ozolnieku tautas nama direktors, gan Agris, kurš ir Ventspils amatierteātra režisors un nākamsestdien skatītāju vērtējumam nodos savu devīto tur veidoto izrādi – Viljama Šekspīra «Sapni vasaras naktī».
Guntis Krūmiņš:Dzimis 1929. gada 28. decembrī Sidrabenes pagasta Garozā skolotājas un pagasta rakstveža ģimenēMācījies Jelgavas Pedagoģiskajā skolā, Latvijas Valsts konservatorijā Režijas nodaļā un Rīgas Tautas mākslas centra režisoru kursos Strādājis Jelgavas kultūras namā, Zaļenieku un Ozolnieku amatierteātros, Jelgavas laikrakstos «Darba Uzvara», «Jelgavas Ziņotājs», «Zemgales Avīze,» «Zemgales Ziņas»Ģimenē izaudzināti divi dēli, aug trīs mazbērni. Miris 2004. gada novembrī
