Kad pēc valsts neatkarības atjaunošanas trimdiniekiem radās iespējas atgriezties dzimtenē, diemžēl vairums to vairs nespēja.
Kad pēc valsts neatkarības atjaunošanas trimdiniekiem radās iespējas atgriezties dzimtenē, diemžēl vairums to vairs nespēja. Gadu nasta, trimdā izveidoto ģimeņu saites, profesionālās iespējas tomēr izrādījās ietekmīgākas nekā ilgas pēc Tēvzemes. Taču ir izņēmumi. Viens no tādiem ir Kēleru pāris, kas jau četrus gadus dzīvo savā atgūtajā mājā Jelgavā. Turklāt viņi ir sabiedriski ļoti darbīgi, ar ko īsā laikā ir ieguvuši cieņu un pat apbrīnu Jelgavas sabiedrībā.
Dzimtā Jelgava atmiņā nepalika
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Artūrs Kēlers savu augsto apbalvojumu guva Atbrīvošanās cīņās, padzenot bermontiešus no Jelgavas. Varoņdarbs tika veikts tagadējā Vārpas ciema apkārtnē, kur Artūra Kēlera komandētie vīri kaujā ieguva sešus ložmetējus un gūstekņus. Latviešu virsnieka tālākā karjera ieveidojās tā, ka 1935. gadā, kad ģimenē piedzima trešais dēls Juris, viņš dienēja 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Ģimene iegādājās pilsētā māju. Jelgava Jurim pirmajās bērnības atmiņās gan nav palikusi. Viņš atceras, ka kopš 1941. gada 14. jūnija bērniem tika teikts, ka tēvs, kas tolaik jau bija pulkvežleitnanta pakāpē, ir manevros, kaut patiesība par Litenes nometnē arestētajiem latviešu virsniekiem bija pavisam cita.
1944. gadā pirms padomju armijas otrās ienākšanas Juris kopā ar radiem atstāja dzimteni. Līdzīgu lēmumu tajā laikā pieņēma arī Slokas un Ķemeru draudzes mācītāja Jēkaba Mekša ģimene. Kara laikā noskaidrojās, ka arī viņi ir bijuši komunistu iznīcināmo sarakstā. Tikai pateicoties draudzes locekļu un radu atbalstam pirmajā padomju okupācijas gadā, mācītāja ģimenei izdevās izglābties.
Maģistrs pirms bakalaura
Skolu mācītāja bērni pabeidza Brazīlijā, kur Jēkabs Mekšs aprūpēja latviešu draudzes Sanpaulu, Novoodesā un Riodežaneiro. 1961. gadā meita Malda, ko parasti sauca gan otrajā vārdā Zaija, ieguva stipendiju studijām ASV. Tā 1961. gadā, sākot patstāvīgās dzīves gaitas, viņa nonāca Čikāgā un Lieldienu svinībās iepazinās ar Juri Kēleru, kas tolaik jau bija kļuvis par ķīmiķi. ASV ir lielu attālumu zeme, un jaunieši tikās tikai deviņas reizes, līdz klāt bija abu kāzu diena. Tā sakrita ar Zaijas izlaidumu augstskolā. No tā laika viņa joko, ka dabūjusi maģistru pirms bakalaura. Proti, bakalaura zinātnisko grādu viņa oficiāli saņēma kā skolotāja, beidzot augstskolu. Taču iegūtais maģistrs (tas ir pakāpi augstāks zinātniskais grāds – red.)… bija mīļotais līgavainis Juris, kas tolaik jau bija kļuvis par maģistru ķīmijas zinātnē.
Tagad kopā ir aizvadīti 39 gadi. Izaudzinātas trīs meitas, no kurām vecākā – Ilze – dzīvo Latvijā jau kopš trauksmainā 1991. gada, kad viņa tēvzemē ieradās kā angļu valodas skolotāja Pumpuru vidusskolā, un tagad ir kļuvusi par ļoti atbildīgu Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieci.
Mācītāja meitas daba
Līdz šim visilgāk – gandrīz 30 gadu – Kēleri ir dzīvojuši Ziemeļamerikas Lielo ezeru ieskautajā Klīvlendā. Tur pēc darba amerikāņu skolā Zaija ir darbojusies Daugavas Vanadžu kopā, studenšu korporācijā «Dzintra», dziedājusi korī un ansambļos, strādājusi par skolotāju draudzes svētdienas skolā un Garezera vidusskolā un galu galā pat kļuvusi par latviešu luterāņu draudzes priekšnieci. Starp citu, viens sabiedriskais pienākums Klīvlendā Zaijai ir palicis. Proti, viņa ir korespondente draudzes ikmēneša laikrakstā, kas katrā numurā rubrikā «Mums raksta Zaija» publicē Kēleres kundzes rakstu par piedzīvojumiem Latvijā.
Par savu sabiedrisko dabu viņa saka: «Man kā mācītāja meitai tāda maisīšanās cilvēkos ir ieaudzināta jau no bērnības.» Un atzīst, ka diez vai tas būtu iespējams, ja ik brīdi nesaņemtu Jura atbalstu.
Arī, dzīvojot Jelgavā, sabiedrisko pienākumu iznāk vairāk nekā vīram. Zaija darbojas gan Annas baznīcas draudzē, gan Latviešu biedrības valdē. Labprāt viņa palīdz ar tulkošanu. Diemžēl pagaidām neizmantotas paliek Zaijas zināšanas spāņu, portugāļu un franču valodā. Šodien Kēleres kundze vadīs viesu vakaru Latviešu biedrībā, kas ir domāts klaida jelgavniekiem.
Dzīve Jelgavā Kēleriem ir dažādu jaunumu un atklājumu pilna. Apbrīnojama ir Zaijas un Jura spēja sirdī paturēt pārsvarā labo un ar smaidu, savu piemēru uzmundrināt citus.
***
Imants Kapsis, tautsaimnieks, uz dzimto Jelgavu pārcēlies no trimdas Austrālijā:
«Es brīnos, kā Kēleri Jelgavā tik daudzus pazīst, it kā viņi šeit būtu dzīvojuši daudzus gadus.»
Guntis Krūmiņš, Jelgavas Latviešu biedrības aktīvists:
«Ja man jānosauc biedrības darbinieki, kuriem ir svarīga loma šā pasaules jelgavnieku saieta organizēšanā, tad tie noteikti ir Kēleri.»
Tālis Rēdmanis, Svētās Annas draudzes mācītājs:
«Ļoti jauks, darbīgs un sirsnīgs pāris.»
