Ir svarīgi just blakus draugu, kas uzklausa un no kura var gaidīt palīdzību, ja gadās neveiksmes.
Ir svarīgi just blakus draugu, kas uzklausa un no kura var gaidīt palīdzību, ja gadās neveiksmes. Bieži vien tāds draugs kļūst nākamais dzīvesbiedrs. Daudziem pāriem attiecības ir nopietnas, un viņi ne tikai vēlas tās saglabāt, bet pat cenšas to darīt. Taču bieži «mīļie pārīši» no maigiem sirdsdraugiem pārvēršas par ugunīgiem pūķiem un, gadās, ir gatavi viens otru nogalināt. Cik reizes kaut ko tādu dzirdu, tik reizes pārliecinos, ka nespēju to saprast.
Pa ielu iet mīlīgs pārītis, sadevies rokās. Dāma mīļi uzsmaida savam draugam. Skaidri redzams – viņa domā, ka viņai ir laimējies. Redzu viņus īsu brīdi un nezinu, vai šī idille turpināsies arī aiz stūra.
Esmu sastapusies ar tādiem «sirdsdraugiem». Piemēram, pilnā sparā rit viesības, uz dīvāna sēž divi – viņš un viņa – un mīļi sarunājas. Te pēkšņi viņa iekrīt ar rokām drauga matos, plēš un kliedz. Karstumā tiek atgādināti visi sen aizmirstie apvainojumi, ļauni vārdi birst cits pēc cita. Paiet minūtes piecpadsmit, pārītis atkal sēž uz dīvāna un turpina aizsākto sarunu. Nezinu, cik ilgi ir izturama agresīva uzvedība. Teic jau gan, ka mīlestība esot akla un kurla.
Cits bēdubrālis viesībās remdē sāpes alkoholā – draudzene šovakar viņu pametusi. Par ko? Viņš viņai iespļāvis sejā. Satieku šo pašu spļāvēju nākamajā dienā laimē starojošu – draudzene esot piedevusi un viss atkal ir labākajā kārtībā.
Kāds puisis aiziet pie savas bijušās draudzenes un stāsta, ka gribot atjaunot attiecības, jo ar to draudzeni, kas tagad viņam bijusi, esot izšķīries. Tā tiek nomelnota melnāka par zemi, toties izskan, cik labi bijis pirms tam kopā ar šo meiteni. Viņa, protams, saklausījusies slavas dziesmas, piekrīt attiecības atjaunot. Viss ir jauki, otrā dienā abi norunā tikties, draudzene gaida, bet sirdsdraugs nenāk. Izrādās, viņš ir atgriezies pie aprunātās draudzenes.
Meitene aiziet uz balli un ierauga savu draugu ar citu meiteni. Arī tā gadās. Jautri, vai ne?
Tādas un ne tikai tādas situācijas ir sastopamas samērā bieži. Es esmu par to, ka, ja attiecības sagādā ciešanas, labāk ir izšķirties, noraudāt izjukušo draudzību, un pēc kāda laika sirdsmiers būs atgūts.
Nesaprotu meitenes, kas piedod puišiem pļaukas vai sitienus. Zinu pat gadījumu, ka kāds puisis savu draudzeni sasita diezgan pamatīgi, bet – pāridarījums tika piedots. Fakts, ka vīrietis paceļ roku pret sievieti, ir pietiekami daiļrunīgs un komentārus neprasa.
Katrs jau dzīvo tikai savu dzīvi, tā ka nekādus padomus dot negribu. Tikai novēlu katram prasmi novērtēt blakusesošo cilvēku un izvēlē nekļūdīties.
