17 hektāri zemes. Tas ir viss, ko no 600 hektārus apsaimniekojošās zemnieku saimniecības «Akācijas», tai piederošajām ēkām un kustamās mantas tiesa nolēmusi piešķirt Audronei Vaļko, šķirot viņas un Sesavas lielzemnieka Sergeja Vaļko 21 gadu ilgo laulību. «Kā var būt, ka pēc divdesmit viena gada, kurā kopā veidojām zemnieku saimniecību, ģimenē audzinājām trīs bērnus, man pienākas tikai neliela daļa zemes?!» sašutusi ir A.Vaļko, pieļaujot, ka notikusi tiesas ietekmēšana. Cerot uz taisnību, viņa spriedumu pārsūdzējusi.
Sergejs un Audrone Vaļko apprecējās 1988. gada decembrī Mažeiķos. Kopdzīve sākās Sesavas pagasta Buķu ciemā. 1989., 1993. un 2001. gadā ģimenē piedzima divas meitas un dēls. Vēl astoņdesmito gadu beigās ar kolhoza «Avangards» atbalstu jaunā ģimene Buķu ciemā saņēma un vēlāk izpirka māju. Sākoties zemnieku saimniecību laikiem, Vaļko ieguva lietošanā piecdesmit hektāru zemes un 1994. gadā nodibināja zemnieku saimniecību «Akācijas», kas tika reģistrēta uz vīra vārda. «Es tolaik biju Lietuvas pilsone, un iegādāto zemi uz mana vārda reģistrēt nevarēja,» stāsta A.Vaļko. Izņēmums ir 17 hektāru lielais zemesgabals «Lībieši», kas izsolē ticis iegādāts 2007. gadā, kad S.Vaļko atradies ārzemēs. Tikai šā iemesla dēļ pirkums ticis nokārtots uz sievas vārda. 2007. gadā S.Vaļko pieprasījis sievai atdot visus grāmatvedības un finanšu dokumentus, ko viņa arī izdarījusi. 2008. gada aprīlī S.Vaļķo iesniedza tiesā prasību par laulības šķiršanu. Par bērniem strīda navLaulātie savstarpēji vienojās par bērnu aizgādību, taču jautājumā par mantu tā paša gada decembrī A.Vaļko iesniedza pretprasību, kurā lūdza atzīt, ka «Akāciju» tehnika un zeme ir laulāto kopīgā manta, kuru, šķirot laulību, pienāktos līdzīgi sadalīt. Kopējā A.Vaļko prasības vērtība pārsniedz simts tūkstošus latu. «Esmu šokēta par Jelgavas tiesas spriedumu. Man nav ne māju, ne tehnikas, kas būtu vajadzīga ražošanai,» saka A.Vaļko. Viņai esot aizdomas, ka S.Vaļko, būdams turīgs cilvēks, tiesu ir ietekmējis. «Akācijas» ir vienas no lielākajām graudu ražotājām novadā, tiek lēsts, ka īpašuma vērtība pārsniedz miljonu latu. Atteikusies no mazākas kompensācijas S.Vaļko aizdomas noraida un teic, ka pirms tiesas agrākajai dzīvesbiedrei piedāvājis samērīgu kompensāciju, no kuras viņa atteikusies. Savukārt A.Vaļko uzskata, ka bijušā dzīvesbiedra piedāvātā kompensācija – 42 hektāri zemes, 30 tūkstoši latu un divi veci traktori – neesot samērīga ar viņas ieguldījumu agrākās ģimenes biznesā. Lietā neiesaistītā advokāte Ilga Jansone teic, ka diemžēl pēdējā laikā Latvijā esot tāda tiesu prakse, ka, šķirot laulību, zemnieku saimniecību īpašniekiem bieži vien to manta netiek uzskatīta par laulāto kopīpašumu, bet gan piederīga vienai pusei. Viņasprāt, šādos gadījumos, aizsargājot savu personisko ieguldījumu ģimenes biznesā, laulātajiem vajadzētu savlaicīgi noslēgt laulību līgumu, kurš stingri nosaka, kas kuram pieder.
