Tā par savu jauno nodarbošanos – pirts apkalpošanu – saka Vilnis Dūša.
Tā par savu jauno nodarbošanos – pirts apkalpošanu – saka Vilnis Dūša.
Pirts biznesam viņš pievērsies, būdams kaislīgs krievu jeb slapjās pirts cienītājs. Gadu gadiem pilsētas pirtis apmeklējis un redzējis, ka katrā ir savi mīnusi, omulības un ērtību trūkums, tāpēc līdz ar lēmumu par atteikšanos no tirdzniecības un jaunas nišas meklējumiem radusies iecere par publisko pirti.
Projekts realizēts un finansēts kopā ar kokapstrādes uzņēmēju Māri Bušu. No darbu sākuma līdz pirmajiem klientiem pagājis gads. Pati iecere, protams, auklēta krietni ilgāk. Apmeklētāji brīnījušies par lielajiem būvniecības tempiem, lai gan sākumā bijis plānots būvi pabeigt vēl agrāk. Celtniecības procesā gadījusies aizkavēšanās. «Labāk būvēt ilgāk nekā pārtaisīt, tāpēc darbus nesteidzinājām. Šis tas bija jāpielabo. Turklāt būvniecības laikā kaut kas tika koriģēts, jo radās jaunas idejas,» atceras pirts saimnieki. Pa diviem lāgiem, kamēr atzīta par labu esam, pārmūrēta krāsns.
Pirts koka būve izmaksājusi dārgi, toties visās telpās, ieskaitot mazgātuvi, nodrošināta pietiekama ventilācija, ierīkotas apsildāmās grīdas, lai vēsā laikā nesaltu kājas un neveidotos peļķes un pirms pirts lai varētu pagaidīt vai pēc pēršanās var rāmi pasēdēt priekštelpā vai kādā terasē. V.Dūšas interjera idejas īstenot palīdzējis dizainers.
Sākumā pirti iemēģinājuši draugi un paziņas, lai pēc atvēršanas nerastos nepatīkami pārsteigumi. Pirmās darbības nedēļas saimniekus apmierina. Arī apmeklētāji, šķiet, ir apmierināti. Pirtij jau sadāvinātas pirmās veltes – kuģa makets, patvāris, «garmoška». Līdztekus pēršanās priekiem pieejami arī citi – apmeklētāji jau vairākkārt pēc oficiālā darba laika pieteikuši banketu. «Sākumā domājām veidot arī kafejnīcu, kur var kārtīgi paēst, tomēr pagaidām ir tikai alus un uzkodas. Dzīve pati parādīs, kā rīkoties turpmāk. Jāstrādā uzmanīgi, lielas kļūdas nevar pieļaut. Viegli nebūs, kamēr visam izies cauri, jo apkalpojošajā jomā līdz šim ne viens, ne otrs neesam darbojušies un pieredzes nav. Labi, ka uzņēmums nav liels, uzreiz nevajag specifiskās zināšanas,» spriež saimnieki. Viņi lēš, ka ieguldījumi varētu atmaksāties piecos sešos gados.
Tiesa, šajā, tāpat kā citos biznesos, nosacījumi ir līdzīgi. Tam piekrīt arī V.Dūša un M.Bušs. Galvenais – analizēt, paskatīties uz sevi no malas, un tad jau arī izpratne par to, kas un kā notiek, kas attīstāms un maināms, būs rokā. Tuvākajā laikā sētā taps dārza kamīns. Vēl saimnieki apmeklētājiem sola japāņu pirti – karsēšanos brīvā dabā ūdens mucā ar krāsni. Tā gan vairāk varētu būt kā atrakcija, bet ar laiku arī tai varētu atrasties cienītāji.
Pirts priekšrocības saistāmas ar ērtībām – pirtī var mazgāties ne tikai nedēļas nogalē, bet veselas sešas dienas nedēļā. Tiesa, arī šajā pirtī ir vīriešu un sieviešu dienas. Cenas saimnieki uzskata par demokrātiskām – tādām, kas orientējas uz publisko pirti, nevis ierobežotu apmeklētāju loku. Otrdienās ir atlaides pensionāriem. Arī pirts atrašanās vieta – Atmodas ielas un Dobeles šosejas krustojumā – ir piemērota gan klientiem ar personīgajām automašīnām, gan tiem, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu.
Pirti apkalpo Viļņa Dūšas ģimene. Pēcpusdienās, kad cilvēku pieplūdums lielāks, palīgā nāk sieva un vecākais dēls. Gluži kā rietumvalstīs, kur ģimenes locekļi gādā par savu veikaliņu, viesnīciņu vai restorāniņu. Tas, ka pie mums šīs tradīcijas vēl īsti nav iedibinājušās, ir tikai laika jautājums. Toties šādiem uzņēmumiem vairāk raksturīga sava seja un attieksme.
