Par miljons latiem 2007. gada pavasarī aprīkotajā būvniecības materiālu testēšanas centrā Lielupes labajā krastā Peldu ielā 7 jau labu laiku valda klusums. Treknajos gados iecerētā vērienīgā darbība apsīkusi, tā arī nopietni nesākusies, un nu muļķa lomā palikusi valsts, pašvaldība, uzņēmēji un zinātnieki, savukārt ES birokrāti varētu Latvijai atprasīt miljonu eiro ieguldījumus.
Par 11 hektāru plašās Zemgales Tehnoloģiskā parka teritorijas attīstību pirms vairāk nekā pieciem gadiem atbildību uzņēmās biedrība «Zinātnes, inovāciju un testēšanas centrs» (ZITC). Kā 2005. gada septembra beigās solīja toreizējais Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs, lielāko teritorijas daļu aizņems pētniecības iestādes, biroji, laboratorijas un ražotnes, tā būšot pilsētas daļa ar augstvērtīgu arhitektūru, pakalpojumu un darījumu zonu liela mēroga pasākumiem. Zemgales Tehnoloģiskā parka direktors Dāvis Jansons prognozēja, ka pilnībā projekts realizēsies desmit gadu laikā.Pirmās likstas – jau 2006. gadāTaču no izziņotā vēriena šo gadu laikā piepildījies visai maz – klajajā laukā Lielupes krastā izbūvēta Peldu iela, kur uzslieta vairāku stāvu ēka. Darbi izmaksāja nepilnus trīs miljonus eiro (2,17 miljonus latu), lielāko daļu sedza ES Phare programma (1,99 miljoni eiro) un valsts finansējums (647 tūkstoši eiro), vēl 318 tūkstoši bija pašu līdzekļi. Nepatikšanās ZITC nokļuva jau 2007. gadā, kad gandrīz tika pieņemts lēmums par pilnīgu Phare un valsts budžeta līdzekļu atgūšanu no tās. Valsts niknumu izraisīja būvniecības termiņu neievērošana, biedrība nespēja sniegt argumentētu viedokli par nekārtībām, tādēļ Finanšu ministrija bija nolēmusi aizsargāt Latvijas un ES nodokļu maksātāju intereses. Vēlāk gan biedrība tika cauri sveikā. Solīja četrus miljonus latu gadā Nama augšējie stāvi iznomāti biznesa inkubatoram, kas turpina veiksmīgu attīstību. Pirmajos divos ļāva darboties jaundibinātajai biedrībai «Būvizstrādājumu inovāciju un testēšanas centrs» (BITC). Tā par 1,33 miljoniem eiro ES atbalsta līdzekļiem izbūvēja laboratoriju telpas, iegādājās iekārtas un aprīkojumu. BITC tika izveidots, sadarbojoties Jelgavas Domei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), kā arī Metālapstrādātāju, Būvmateriālu ražotāju un Tehnisko ekspertu asociācijām. Ieinteresēti bija visi – būvmateriālu ražotājiem tiktu sertificētas testēšanas iekārtas Latvijā (tādas bija tikai citās ES valstīs), Latvijas ekonomikā biedrība grasījās ik gadu ienest teju četrus miljonus latu, Jelgavai garantēja nostiprināt rūpniecības pilsētas pozīcijas, savukārt universitātes cerēja izvērst pētniecību. Lai veiktu saimniecisko darbību, 2007. gada janvārī nodibināja tāda paša nosaukuma (BITC) akciju sabiedrību – biedrības meitas kompāniju. Gan BITC, gan ZITC vadībā figurēja lielākoties jauni rīdzinieki – biedrības ZITC šefs kopš dibināšanas ir Kaspars Skalbergs (ar viņu «Ziņām» vairāku dienu laikā neizdevās sazināties). BITC padomē un valdē, kā liecina «Lursoft» dati, pamīšus darbojušies D.Jansons, Andris Trifanovs, Uldis Rekners, Pēteris Druķis, Haralds Jēkabsons un Mārtiņš Cīrulis. Jelgavnieka – neviena.Kā «Ziņām» vēsta vairāki informācijas avoti, būvizstrādājumu testētāju darbs solītā vērienīguma vietā visā biedrības darbības laikā bijis aizdomīgi kluss. Taču tas nav radījis aizdomas nedz biedrības dibinātājos, nedz finanšu izlietojuma uzraudzītājā Finanšu ministrijā. Slepenība Peldu ielas objekta darbībās nav izgaisusi arī patlaban. Izrādās, BITC jau labu laiku nestrādā vispār, bet 3. martā noslēdzies tiesvedības process saistībā ar biedrības maksātnespēju. Par administratoru iecelts Zigmārs Stoļarovs no Rīgas, kas šonedēļ baudot atpūtu tālās zemēs, tāpēc neesot sasniedzams, sacīja viņa birojā. Arī administratora palīgs kategoriski atteicās izpaust jebkādu informāciju par šo lietu. Par maksātnespējīgu pasludināta arī biedrības meitas kompānija akciju sabiedrība BITC. Tās administrators Aivo Puzulis stāsta, ka logu, ķēžu, gāzbetona un citu būvizstrādājumu testētājas BITC lieta ir viena no sarežģītākajām viņa pieredzē. Pusgadu viņš nav ielaists uzņēmuma telpās, bet tagad izrādās, ka akciju sabiedrībai pieder vien dažas mazvērtīgas lietas pāris simtu latu vērtībā. Taču parādi pret algotajiem darbiniekiem un dibinātāju ieguldījums ir vairāk par 130 tūkstošiem latu. Visticamāk, kreditori paliks bešā, bet atlaistie pie sava tiks no valsts garantiju fonda. Pēc maksātnespējas pasludināšanas uz BITC tika uzaicināts RTU Silikātu materiālu institūta direktors profesors Gundars Mežinskis, kurš 16. aprīlī veica centra laboratorijas pamatlīdzekļu inventarizāciju. Viņš konstatēja, ka daļa projektā iegādāto laboratorijas iekārtu tur neatrodas. «Piemēram, nebija vērtīgu iekārtu paraugu cietības mērīšanai,» saka profesors. Finanšu ministrija, kam jāuzrauga ES līdzekļu izlietojums, biedrībai ZITC pieprasījusi ļoti stingru un detalizētu atskaiti par katru iegādāto pamatlīdzekli, «Ziņām» uzsver ministrijas pārstāve Agnese Beļkeviča. Valsts vēl cer, ka maksātnespējas administratoram iekārtas izdosies atrast un atgūt. Ja ne, valsti sagaida kārtējās nepatikšanas saistībā ar ES naudas izsaimniekošanu.
