Tiem, kas tagad aktualizē cukura ražošanas iespējas Latvijā un grasās šeit būvēt jaunu fabriku, saprašana par šo nozari ir diezgan vāja, saka Sesavas pagasta zemnieku saimniecības «Ivulla» īpašnieks un kādreizējās Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Uldis Caune. Viņš piekrīt, ka zemnieki teorētiski bietes audzēt varētu, taču praktiski vismaz tuvākajos gados tas ir neiespējami, jo par atteikšanos no biešu sējas viņi saņēmuši miljoniem latu.
«Ziņas» jau rakstīja, ka plāns atkal ražot cukuru ir maz ticams, jo ES šī nozare līdz 2015. gada rudenim tiek kvotēta, bet Latvija no savas kvotas neatgriezeniski atteikusies. Līdz 2013. gadam arī zemnieki cukurbietes nedrīkst audzēt, lai kāds būtu to izmantošanas mērķis. Par atteikšanos no biešu sējas un pārstrādes valsts saņēmusi ap 50 miljonu latu, lauksaimniekiem no šīs summas tika 19 miljonu, un ievērojamas naudas summas viņi saņems arī par šo un nākamajiem trim gadiem. «Ziņas» pēc Lauku atbalsta dienesta publiski pieejamās datu bāzes noskaidroja, ka par atteikšanos no biešu audzēšanas mazākais atbalsts bijis ap 1300 latu, ko Jelgavas novadā saņēmis zemnieks Pjotrs Rodionovs. Savukārt apjomīgākā atbalsta saņēmēji apskatāmi tabulā, pēc kuras secināms, ka mūsu rajona lielākie desmit zemnieki 2008. gadā vien dabūjuši gandrīz trīsarpus miljonus latu.U.Caune piekrīt, ka Latvija nevar pieprasīt ES, lai tā atkal ļautu mums ražot cukuru, bet vienlaikus viņš atzīst, ka teorētiski zemnieki tam būtu gatavi. «Biete bija stabila kultūra, bet lēmumu par šīs nozares beigām pieņēma cukurfabriku īpašnieki,» viņš atgādina, ka Lietuvā no četrām rūpnīcām palikušas divas, un tām tuvāk esošās saimniecības sekmīgi arvien audzē bietes. Spekulācijas par iespēju cukurbietes audzēt Krievijas un citu tā dēvēto trešās pasaules valstu tirgum bijušās asociācijas vadītājs vērtē skeptiski, jo Latvijas zemnieki nespētu par 16 – 18 latiem tonnā rentabli audzēt bietes. Par biedrības «Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu» vadītāja Georga Bagātā plānu tuvākajos gados uzbūvēt rūpnīcu, lai mūsu valstī atjaunotu cukura nozari, U.Caune teic īsi: «Es to nopietni neuztveru. Šo cilvēku saprašana par biešu audzēšanu un cukura ražošanu ir ļoti vāja.»
