Mīlestība nav atkarīga no laika, vietas un apkārtējiem apstākļiem. Tā sākas tajā brīdī, kad esi otru cilvēku pieņēmis ar visiem viņa trūkumiem.
Mīlestība nav atkarīga no laika, vietas un apkārtējiem apstākļiem.
Tā sākas tajā brīdī, kad esi otru cilvēku pieņēmis ar visiem viņa trūkumiem. Mīlestība lēni aug, līdz pienāk mīlošo cilvēku savienošanās laiks. Tagad saderināšanās laiks pārtapis par kopā dzīvošanas laiku. Neesot laulībā, rodas nedrošības sajūta abām pusēm. Sievietes šķiroties galvenokārt paliek lielākās zaudētājas. Ir vērts padomāt: kas es esmu – draudzene, mīļākā vai piegulētāja? Kāpēc viņš mani neprec?
Lielais brīnums – kāzu diena
Jelgavā 2001. gadā ir reģistrētas 306 laulības (2000. gadā – 299 pāri), juridisku spēku zaudējušas 265 laulības, reģistrētā laulībā dzimis 271 bērns, bet 283 bērni dzimuši nereģistrētā laulībā. Dzimtsarakstu nodaļa ir izdevusi apliecības par ģimenes stāvokli 35 jelgavniekiem laulības reģistrēšanai ārzemēs.
«Apprecējos, jo mīlēju savu sievu. Mīlu arī tagad, bet viņa nepacieta manu dzeršanu. Indra paņēma bērnus un aizgāja pie vecākiem. Nedzeru jau gadu, un man ir cerība, ka spēšu atjaunot izpostīto laulību,» tā saka Aigars.
Edvīns ir šķīries no sievas pēc 17 laulībā nodzīvotiem gadiem. Viņš stāsta: «Apprecējāmies jauni un dulli. Kāds bija šķiršanās iemesls? Manai sievai patika mājās staigāt sporta biksēs, «pucējās» tikai tad, kad gāja ārā no mājas. Bet es necietu lempību. Tagad ar otro sievu tādu problēmu nav – Aiva ir sievišķības iemiesojums.»
Tikai laulība dod morālas tiesības seksuālai kopdzīvei. Laimes avots ir uzticībā, nevis baudā un saldkaislē. Sabiedrība ir pazaudējusi elementāras zināšanas par ģimeni kā svētumu, kur starp vīru un sievu valda uzticība un mīlestība.
Laulības tiek reģistrētas arī baznīcā. Tas uzliek lielu atbildību, tāpēc katrs arī apzinās, ka nevarēs tik vienkārši aizbēgt no atbildības, jo laulības baznīcā netiek šķirtas. Jelgavā juridiski reģistrēt laulību ir tiesīgas arī baznīcas. Tās ir – Sv. Annas luterāņu baznīca, Romas katoļu baznīca, Sv. Jāņa luterāņu baznīca, Sv. Sīmaņa un Sv. Annas pareizticīgo baznīca.
Mūsdienās bezatbildība un vieglprātība sit augstu vilni. Tiesas ceļā šķir gan dzimtsarakstu nodaļā, gan baznīcā reģistrētās laulības.
Patiesa mīlestība aug lēnām, bet gados jauniem cilvēkiem ir tendence slēgt laulības steigā, kuru iemesls bieži vien ir gaidāmais bērns. Diemžēl jaunieši viens otru maz pazīst. Tās ir sekas tam, ka pārāk humāni ir mūsu likumi, kas ļauj precēties un šķirties uz nebēdu.
Ja pirms laulībām tiek pieļauta kaut vismazākā doma par laulības šķiršanas iespēju, tad tām ir minimālas izredzes. Laulība nekad nevar būt pilnīga, ja tā ir divu cilvēku fiziska un emocionāla savienība, bet garīgi viņi ir pilnīgi svešinieki.
Īsta mīlestība gaida īsto partneri
«Pēc vidusskolas beigšanas sāku dzīvot kopā ar Arti. Sākumā bija liela mīlestība. Piedzima meitiņa. Artis aizvien biežāk pazuda no mājām. Domāju – darbs, uzticējos viņam. Vēlāk izrādījās, ka Artis regulāri tiekas ar citu sievieti. Kādā jaukā dienā viņš pazuda vispār,» atceras Inta.
Rezultāts – zudušas cerības un vilšanās.
Katrs pats var izlemt, kur un kad atdosiet savu nevainību, bet tā var būt vislielākā dāvana, ja to pasniedz kāzu dienā. Tuvums rada mīlestību, bet attālums to pastiprina, turklāt klātbūtnes sajūta ir vairāk nekā «būt klāt», jo patiesai mīlestībai šķiršanās nav fatāls notikums.
Mīlestība, kas saistīta ar došanu, pārvarot personisko egoismu un instinktus, tiek īpaši uzsvērta kristīgajā ētikā un ētikā vispār, formulējot tēzi par nepieciešamību mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu.
«Ar Ievu bijām pazīstami divus gadus. Regulāri gājām uz ballītēm un dāvinājām viens otram mazas dāvaniņas. Atzināmies, ka mīlam viens otru. Nesen kādā pasākumā redzu – Ieva bučojas ar citu. Vēlāk viņa paskaidroja, ka par daudz iedzērusi. Sakiet, ko gribat, bet es nevaru piedot! Ja jau tagad tā, kas būs vēlāk?» sūrojas Andris.
Īsta mīlestība negrib otru izmantot. Visi grib būt mīlēti, tāpēc atzinību un komplimentus nedrīkst taupīt. Nekas tā neveicina iespēju tuvāk iepazīt otru cilvēku, nestimulē jūtu uzplaukumu kā vides maiņa. Tad cilvēks, ar kuru jūs ikdienā tiekaties, kuru ik dienas redzat sev blakus, pēkšņi šķiet kļuvis skaistāks, iekārojamāks un interesantāks. Nav vajadzīgs dārgs ceļojums. Tas var būt vienkāršs pikniks vai izbrauciens pie jūras vai arī romantiskas vakariņas. Katrs netradicionāls brīdis dos iespēju iepazīt otru pusīti jaunā kvalitātē. Par it kā nejaušu mīlestības apliecinājumu var būt, piemēram, zīmīte pie spoguļa, maza bučiņa, mazītiņš ziediņš, kas visnegaidītākajā brīdī rada ikdienai «zelta maliņu». Sīkumos reizēm ieraugām arī attiecību negatīvās puses, kuras ikdienā varam nepamanīt.
Jānis un Elza kopā ir 32 gadus. Izaudzināta meita, tagad viņi auklē mazbērnus. Viņi mīl viens otru vēl šodien ar to pašu mīlestību, kas bija pirms daudziem gadiem. «Ir bijuši gan prieki, gan bēdas. Tomēr dalīta bēda ir pusbēda, bet dalīti prieki ir dubulti prieki. Lai mīlestība nezaudētu savu svaigumu un vienreizību, tā jākopj,» smej Jānis un Elza.
Cilvēks, kuru mīl, ir skaists neatkarīgi no vecuma, bet tie, kas mīl, neredz ne grumbas, ne sirmus matus, jo mīlestība nenoveco, kaut reizēm to nākas gaidīt gadiem. Mīlestība atver sirdi neatkarīgi no tā, cik daudz sāpju ir bijis un būs jāpārcieš. Cerība, ka pēc laulībām izdosies otru pārveidot, ir bezjēdzīga. Vai nu tu pieņem otru, kāds viņš ir, vai nepieņem vispār.
Tu man esi tikai kaut kas
Mūs pievelk tas, ko grūti dabūt, mēs pievēršam ļoti maz uzmanības tam, kas ir viegli sasniedzams. Iekāri bieži sauc par mīlestību, bet tā ir tikai vēlēšanās apmierināt seksuālo «rijību». Ir liela starpība starp seksu un mīlestību. «Es gribu te un tūlīt!» tā saka iekāre, kas neprot gaidīt īsto brīdi un apstākļus.
Inga ar Gunti dzīvo kopā četrus gadus. Guntis nav šķīries no sievas, ar kuru nodzīvoja divus gadus, bet tas viņiem netraucē. Kāpēc neprecas? «Nav laika ķēpāties ar papīriem,» tā Guntis. Bet tā ir iluzora brīvība, nedomājot par sekām, – apnika, aizeju.
Cilvēki neprecas, atrunājoties, ka nav laika un naudas, bet laime, kas neko nemaksā, bieži kļūst rūgta. Reizēm gadās pat bēdīgi kuriozi. Vienu min arī Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Aina Rokjāne: «Atnāk pāris pieteikties reģistrēt laulību. Prasa, cik būšot jāmaksā? «22 lati un 70 santīmu! Šausmas, cik dārgi! Jā, bet tomēr lētāk, nekā virtuves kombains…» Drūmi. Par ko gan domā sieviete, kas stāv viņam blakus?»
Piespiedu laulības, nevēlama grūtniecība, venēriskās slimības, aborti, pamesti bērni – tās ir sekas, ar kurām sabiedrība cīnās tagad. Tomēr ir bezjēdzīgi cīnīties, jo nokaltis koks nevar nest augļus. Sakām, ka jaunatne ir izlaidusies, bet tā aug tāda, kādu mēs to audzinām. Arī dabā koki nenes tādus augļus, kādus mēs gribam ēst, tāpēc mēs tos kopjam.
«Dzīvoju tikai vienu reizi, tāpēc no dzīves jāņem viss, ko var paņemt,» šos vārdus var dzirdēt visur, tikai sekas velkas līdzi visu atlikušo dzīvi: ne viss ir labs, kas liek kādu brīdi justies labi.
Konflikti un gaišas domas
Konflikti ir neizbēgami jebkuru divu cilvēku attiecībās. Tos vajadzētu atrisināt uz karstām pēdām, lai naktis nebūtu jāpavada murgos, lai nākamā diena varētu sākties ar gaišām domām par mīļoto cilvēku.
Jebkura problēma ir atrisināma sarunu ceļā – ja abas puses to vēlas.
