Ģimenes ceļojums ciemos pie radiem, pa studiju takām un interesantākajām vietām Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).
Nobeigums.
Sākums 3. maija numurā
Nakts Soltleiksitijā, olimpiādes pilsētā, un iespaidīgais Braisa kanjons. Īsts dabas brīnums! Kaut Lielais kanjons tiek uzskatīts par iespaidīgāko (un tas izmēru dēļ tā arī ir), Braisa kanjonu noteikti var saukt par izteiksmīgāko vai daudz interesantāku dabas veidojumu. Netālu no tā noteikti jāredz “Zirga pakavs” jeb “Horseshoe Bend”, kas ir Kolorādo upes izveidots iespaidīgi dziļš pakavveida kanjons.
Indiāņu kultūras festivālā
Pa ceļam uz Lasvegasu izbraucām “Route 66” jeb šī vēsturiskā lielceļa posmu, kas šosejas iztaisnošanas dēļ kļuvis neapdzīvots un esot bijis par iedvesmu multfilmai “Vāģi”. Tur arī Seagona – pagājušā gadsimta 60. gadu Amerikas lielceļu stilā. Tāpat bija savdabīgi nejauši redzēt spoku pilsētiņu, kur savulaik dzīvojuši kalnrači. Arī patlaban tā ir daļēji apdzīvota un nebūt nav Amerikas lepnuma seja. Savukārt Lasvegasas izklaides bulvāris jeb “Las Vegas Strip” ar saviem kazino ir jāredz. Pilsēta tuksneša vidū, kas izveidojusies par azartspēļu spēlētāju un daudzu tūristu galamērķi. Visa izklaide ir koncentrēta aptuveni piecu kilometru posmā ar daudziem kazino, Eifeļa torņa veidolā celtu spēļu zāli, “Madame Tussauds” muzeju, greznām viesnīcām, tai skaitā “Luxor” Ēģiptes piramīdas formā un “Trampa torni”.
Plānojot maršrutu, mums noteiktā laikā bija jānokļūst Mesā pie Fīniksas, kad tur notika “Pow Wow” jeb indiāņu kultūras festivāls. Nevar pat salīdzināt ar mūsu vietējas nozīmes deju svētkiem, tomēr tas deva ieskatu indiāņu kultūrā un viņu vēsturiskajās tradīcijās. Tuvojoties Fīniksai, krasi mainījās klimats. Oktobra beigās no ierastajiem aptuveni 20 grādiem pēc Celsija pēkšņi nokļuvām 36 grādos! Un vēl – lielizmēra kaktusi ir tiešām Fīniksas vizītkarte. Kā pie mums ceriņi, tā tur pie privātmājām vairākus metrus augsti kaktusi. Vienkārši pabraukāt pa privātmāju rajonu mums likās interesanta ekskursija. Un, jā, tajās dienās Fīniksā bija “Trampa rallijs” – tikšanās ar vēlētājiem. Dēls tur gribēja nokļūt, bet, protams, iekšā netikām. Ārpusē redzējām tikai priekšvēlēšanu emocijas. Vēl tagad mājās ir daži lielizmēra reklāmas suvenīri. Tad neticējam, ka Tramps tomēr vinnēs… Jāpiebilst, ka politiskās reklāmas tur sastopamas plašā spektrā pie privātīpašumiem, kas skaidri norāda saimnieka politisko pārliecību.
Svarīgi saglabāt latvietību
Pēc Fīniksas pēdējais septiņu stundu pārbrauciens uz Losandželosu. Šis bija mūsu plānotais galapunkts pie radiem – vectēva brālēna Pētera Simsona un viņa sieviņas Valtrautas, kā arī Imanta Kalniņa dēla Daiņa, kas savu vārdu guvis par godu manam vectēvam Dainim Kalniņam. Atkal silta uzņemšana – pie Simsoniem mums pat bija savs viesu namiņš, kur uzturēties.
Vienu no trim dienām veltījām, sadalot to Holivudas galvenās zvaigžņu ielas apskatei un viesojoties Latviešu namā, kas Losandželosā ir ar vairāk nekā simts gadu senu vēsturi. Kaut arī visa ceļojuma laikā tikām žēloti ar siltāku un sausāku laiku, kā tas mēdz būt šajās vietās, tieši Holivudas avēnijā mūs pārsteidza pirmais lietus. Kā mums teica – pirmoreiz gada vai pat ilgākā laikā! Pēcpusdienā pievienojāmies rudens gadatirgum Latviešu biedrības namā. Tiešām bijām pārsteigti par tur valdošo aktivitāti. Bāriņā varēja dabūt arī «Rīgas melno balzamu».
Nezinu, vai ar prieku, vairāk ar skumjām varēja saprast, ka retākas paliekošās pēckara emigrācijas rindas papildina nesenā emigrācija pēc Latvijas neatkarības iegūšanas.
Vakarā viesojāmies pie Daiņa Kalniņa (Imanta dēla) ģimenes, un prieks, ka ir vēl ģimenes, kas uztur latvietību arī nākamajās paaudzēs! Daiņa sieva Aija strādā Latviešu namā par skolotāju, mācot latviešu bērniem lietas, kas saistāmas ar Latviju – sākot no pamatinformācijas par valsti, latvju zīmēm, tautas dziesmām, gadskārtu svētkiem, faktiem par dabu un daudz ko citu, lai bērniem būtu ieskats par senču dzimteni.
Kur nu bez amerikāņu kalniņiem!
Esot Holivudā, nevar palaist garām iespēju apmeklēt slavenos izklaides parkus. Tas bija dēla lielais mērķis, bet man ar sievu bija interesanti salīdzināt Holivudas filmu parku Losandželosā ar tādu pašu parku Orlando, Floridā. Losandželosas parks vairāk vērsts uz dažādu specefektu atrakcijām un bija īpašs ar to, ka iekļāva stundas brauciena vilciena maršrutu ar gidu pa kino pilsētiņu. Varējām ieskatīties aiz kadra, kā top slavenas filmas. Mums noteikti paveicās, ka nebijām “sezonas” laikā – ar trīs dienām nepietiktu, lai redzētu, ko paspējām dienā.
Trešā diena nebija stingri izplānota, bet gribējās īstas emocijas un adrenalīnu ar īstiem amerikāņu kalniņiem. Un tiešām netālu bija “Knotts Berry Farm” – lielisks adrenalīnu tverošs parks ar atrakcijām dienas garumā. Tas ir viens no senākajiem un vēl arvien apmeklētākajiem parkiem ASV. Pat mana sieva dienas beigās brauca ar visu, kam no rīta teica – nekad mūžā!
Tad jau mantu kārtošanas vakars, atvadu rīts un ceļš uz mājām. Atlaižu veikali un mani suvenīri nopietni lika padomāt, kā un ko varam sapakot. Lai vai kā – nekur nav tik labi kā mājās! Daudziem Amerika joprojām ir sapņu zeme, tomēr ne man. Ir jauki redzēt un satikt radus. Tur ir dabas brīnumi, ko vērts apskatīt. Tāpat izjust cilvēku pozitīvo attieksmi, ne vienmēr patiesos smaidus un „sorry”. Tomēr Amerikai grūti atrast etnisko identitāti. Indiāņi, baltie, melnie, aziāti… rada nesaprotamu kultūras sajaukumu. Nepieņemama likās dažu melno attieksme pret baltajiem, un nedomā ko pateikt pretim. Ne visi, bet darvas piliens spēj medus mucu sabojāt. Likās jocīgi, cik nesakopta var būt iela vien pārsimts metru no Holivudas zvaigžņu alejas un cik ļoti bija jāuzmanās, lai neiebrauktu nepareizajā rajonā nepareizajā laikā.
Veiksmes, patīkamie pārsteigumi un ieteikumi
Īrējot lielā izmēra auto (kas nebija nekas lielāks par “Ford Mondeo”), par to pašu lielisko cenu mums iedeva lietošanā “Chrysler Town & Country” minivenu. Lielisks, ērts un labi aprīkots auto šādiem ceļojumiem. Taču jāņem vērā, ka, paņemot auto vienā vietā un nododot citur, būs papildu atstāšanas maksa jeb “drop-off” nodeva, kas mūsu gadījumā bija aptuveni 30 procentu no īres kopsummas. “The Henry Ford” muzejs. Ieradāmies pēdējā stundā, un mūs silti uzņēma kā viesus, neprasot pirkt biļeti, kas maksātu 21 dolāru katram.Konkordijas Universitātē mūs laipni uzcienāja ar brokastīm.
Izmantojot booking.com piedāvājumus, viesnīcas numuru trīs personām iespējams noīrēt par 45–65 dolāriem (plus nodoklis) par nakti. Pārsvarā ar brokastīm. Dārgāk, protams, bija Lasvegasā, kur vēl iekasē izklaides nodevu, kas var ļoti atšķirties dažādās viesnīcās.Atlaižu veikali un patīkamās cenas. Apstāšanās pie tādiem bieži mūsu grafiku iekavēja par pāris stundām.
Bufetes tipa ēstuves „all you can eat” jeb, samaksājot astoņus deviņus dolārus, bagātīgi bufetes galdi kaut vai visu dienu. Ja ievēro diētu – uz tādiem neskatieties!
Neatkārtojamā daba vidienē, kanjoni un dabas parki. Ja vēlaties apmeklēt vairāk nekā divus parkus, iesaku nopirkt gada abonementu par 80 dolāriem. Iebraukšana valsts uzturētajos parkos vienā parkā vienai automašīnai ar pasažieriem ir aptuveni 30 dolāru.
WI-FI pieejams daudzviet – ātrajās ēstuvēs, lielveikalos un noteikti visos “Walmart” veikalos, no kuriem daudzi strādā visu diennakti. Līdz ar to komunikācija, izmantojot modernās saziņas līdzekļus, ir vienkārša.
Ne tikai šajā, bet arī citos ceļojumos iesakām braukt īsi pirms vai uzreiz pēc aktīvās tūrisma sezonas. Ne vien pakalpojumi lētāki, bet arī mazāka drūzmēšanās un brīvāka piekļuve visam, it sevišķi izklaides vietās.
Mans vērtīgākais suvenīrs – aptuveni 17 kilogramu smaga trimdas latviešu skaņuplašu oriģinālkolekcija, daudzas autoru parakstītas! Paldies Imantam Kalniņam!
Daudzām latviešu ģimenēm goda vietā ir Latvijas karogs.
LV pilsoņu iebraukšanai Kanādā ir jauni atviegloti noteikumi. Ja ir ASV elektroniski pieteiktā vīza, tad LV pilsonis, kas ceļo pa sauszemi, var doties uz Kanādu bez vīzas ar derīgu LV pasi. Vīza (elektroniskā atļauja) jāpiesaka, ja, piemēram, ierodas Kanādā ar lidmašīnu.
Ne tik lielas veiksmes jeb kas jāņem vērā
Nekad nesaproti, cik pie kases jāmaksā. Jebkurai cenai klāt būs nodoklis (ar dažiem izņēmumiem). Katrā štatā tas atšķirsies 3–12 procentu robežās. Arī viesnīcām un hotdogiem benzīntankā.
Viesnīca ar brokastīm nenozīmē, ka iespējams paēst. Kontinentālās brokastis var arī būt tikai kafija, pārslas ar pienu, baltmaize ar ievārījumu un varbūt vēl dažas ēdamlietas, kas nav nedz veselīgas, nedz mums pierastas. Tomēr bija arī patīkami izņēmumi.
Uzmanieties ar maksas ceļiem! Dažreiz braucot desmit minūtes ilgāk, uz vairāku stundu braucienu ietaupīsiet varbūt desmit dolāru, pārvietojoties pa bezmaksas ceļiem. Tas ir aktuāli austrumu krastā. Plānojot konkrētus ceļus, ir vērts paspēlēties ar navigāciju, un noteikti pārliecinieties, vai netīšām jau neesat uz maksas ceļa, nepaņemot biļeti no automāta, kas jāuzrāda nobraucot. Ja tādas nav, iekasēs maksimālo cenu, kas var būt par maksimālo distanci, un to atgūt ir ļoti sarežģīti. Naudu sūta ar čekiem uz adresēm, nevis uz kontiem, kā pie mums pierasts.
Tāpat jāuzmanās, lai netīšām neiebrauktu maksas joslās. Lielpilsētās, tādās iebraucot, fiksē auto un atsūta rēķinu īres kompānijai, ko pēc tam atvelk no kredītkartes. Ar visu uzmanīšanos nācās papildus samaksāt aptuveni 20 dolāru. Var būt arī joslas, kuras drīkst izmantot tikai, ja ir divi vai vairāk braucēju vienā auto.
Rūpīgi lasiet smalko druku! Pasūtot stāvvietu internetā Vašingtonā, tas, ka tā ir valdības ēkas stāvvieta un to var izmantot tikai rezidenti, parādījās vien uz izdrukātās biļetes. To konstatējām, kad mūs neielaida jau apmaksātajā stāvvietā.
Sastrēgumi – rūpīgi jāplāno laiks, kad iebraukt un izbraukt no lielpilsētām. Citādi var iesprūst ne pa jokam, un Rīgas sastrēgumi tad ir nieks.
Nepaveicās ar izlidošanu. “Pateicoties” skrupulozam māceklim, dabūjām izmest no koferiem lietas daudzu kilogramu apmērā. Svarā ieskaitīja visu rokas bagāžu, un plānotais desmit procentu virssvars arī netika akceptēts. Trīsreizēja pārkravāšana un pārģērbšanās maz līdzēja – daudz netrūka, ka nokavējām lidojumu.
Mazliet statistikas
● Pieveikti aptuveni 9500 kilometru 23 auto īres dienās.
● Šķērsoti 20 ASV štati, kā arī pabūts Kanādā – Toronto.
● Nobraukta vairāk nekā tonna degvielas, bet tās cena ASV ir divreiz zemāka nekā Latvijā.
● Ceļā pie stūres pavadītas vairāk nekā simts stundas.
● Apciemotas 12 draugu un radu ģimenes.
