Iedzīvotāji dzīvniekus apbedī, kur pagadās; pašvaldības legālus kapus ierīkot nesteidza.
Ap Rīgu meži daudzviet jau pārvērsti nelegālās lolojuma dzīvnieku kapsētās, bet pa kādai nu uzrodas arī novados, jo sabiedrība kapu kultūru izvērš arī, kad mūžībā devies četrkājainais, spārnainais vai spurainais draugs. Iedzīvotāji aizgājušos mīluļus svešā zemē ne tikai aprok, bet arī izveido kapa kopiņas ar krustiem, puķu vāzēm un uzrakstiem par apbedīto dzīvnieku. Pašlaik ir tikai trīs pašvaldības, kurās ierīkotas speciālas kapsētas mājdzīvnieku apbedīšanai, – Babīte, Cēsis un Priekules novads.
Rok vairāk nekā desmit gadu
Ozolniekos teju pašā ciemata centrā cauri priežu mežam stiepjas divarpus kilometru gara slēpošanas trase, ko vasarās atpūtnieki izmanto nesteidzīgām pastaigām. Tomēr, novirzoties pārdesmit metru no izpļautās takas, meža ceļa malā atklājas skats, kas pirmajā mirklī atgādina īstu kapsētu. Sūnās slejas vairāki koka krusti, zem tiem vāzēs īsti ziedi vai plastmasas puķes. Tikai pieejot tuvāk, redzams, ka vairākas kopiņas aizaugušas, bet svaigākā apbedījuma vieta iezīmēta ar dubultu laukakmeņu krāvumu. Spriežot pēc plāksnītes, tur atdusas Bruklins, kas piedzima 2005. gadā, bet zemes dzīvi pameta šā gada 7. maijā. Pie cita krusta pieskrūvēta alumīnija plāksnīte liecina, ka zem sūnām kopš 2005. gada decembra guļ Lāčuks, zem kura dzimšanas un miršanas datiem arī atzīme – «traģiski». Viņam kaimiņos aprakti Lords un Brencis, bet vēl vairākas kapa vietas iezīmētas tikai ar zemē iespraustiem kociņiem.
Tātad uzraksti ļauj secināt vismaz divas lietas – kapsēta ierīkota pirms vairāk nekā desmit gadiem, turklāt, visticamāk, tur neatdusas cilvēki.
«Legāli, protams, tas nav – pašvaldības policija vietu ir pārbaudījusi,» Ozolnieku novada domes pārstāve Līga Tamberga skaidro, ka mīļdzīvnieku kapsēta pašvaldībai ir labi zināma, tomēr līdz šim lieta bijusi ārpus darba kārtības, jo tie ir valsts meži, kas veltīti zinātniskajai izpētei. «Sākumā iedzīvotājus informēsim, ka tā aprakt dzīvniekus nav legāli. Ir tomēr iespējas kremēt tepat, Jelgavā, kur ir veterinārā klīnika,» skaidro L.Tamberga.
Uz jautājumu, vai pašvaldībai ir plāns iekārtot likumīgu mīļdzīvnieku kapsētu, domes pārstāve atbild – kādā no tuvākajām komiteju sēdēm deputāti varētu lemt, kā šo jautājumu risināt. «Nākotnē varētu arī izveidot dzīvnieku kapsētu,» nosaka L.Tamberga.
Jaunus kapus nepieļaus, esošos – neaiztiks
Valsts mežzinātnes institūta «Silava» un LLU valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas aģentūras «Meža pētīšanas stacija» direktors Edgars Šmaukstelis saka – jaunus apbedījumus nepieļaus, bet esošos pagaidām nost nešķūrēs. «Tur darbojas zinātnieki, bet studentiem notiek prakses. Tas, ka tur atrodas kapiņi, īsti pareizi nav, bet mums netraucē,» skaidro E.Šmaukstelis.
Viņš nedomā, ka būtu jāsteidzas uzreiz ķerties pie soda mēriem, turklāt daļēji attaisno racējus, jo legāli kapi atrodas tālu. «Šobrīd atklāts ir jautājums, ko ar šo situāciju iesāksim. Jaunus apbedījumus tur ierīkot neļausim, bet nopostīt to vietu arī nebūtu pareizi,» vērtē Meža pētīšanas stacijas direktors.
E.Šmaukstelis arī met akmeni pašvaldību dārziņā, jo nav dzirdējis, ka pašvaldības nāktu ar iniciatīvu ierīkot dzīvnieku kapiņus.
Tikai viena legāla domes kapsēta
Kā liecina Pārtikas un veterinārā dienesta informācija, vienīgā pašvaldība, kas ierīkojusi dzīvnieku mūžamājas, ir Cēsis, kur lolojumdzīvnieku kapiem šomēnes aprit 11 gadu. Vēl legāli kapi esot uzņēmumam «Kurzemes gaļsaimnieks» Priekules novadā pie Liepājas. Vairākus gadus tādi plāni ir arī pašai Liepājai, kur simtiem nelegālu kopiņu ar cēliem pieminekļiem un citu atribūtiku izveidots aiz Dienvidu kapsētas. Liepājas domes pārstāve Zita Lazdāne skaidro – pavasarī bijis domes lēmums, taču finansējuma trūkuma dēļ līdz darbiem vēl nav tikts. Tā kā Liepājā esot augsti gruntsūdeņi, atrasts variants lolojumdzīvnieku kapus veidot Grobiņā blakus atkritumu poligonam.
Otrie legālie kapi ir Pierīgā, kur Babītes novadā Liepājas šosejas malā ierīkoti «Citi medību lauki». Tur zelta zivtiņas apglabāšana gan nav lēts prieks – individuālas apbedījuma vietas cena ir no 170 eiro, bet kopīgā kapā kāmīti var guldīt par 15 eiro un lielāku suni par 50 eiro. Jārēķinās arī ar ikgadēju 15 eiro apsaimniekošanas maksu.
Jelgavā var sadedzināt, novadā jāaprok aiz kūts
Jelgavā oficiālu lolojumdzīvnieku kapsētu nav un tuvākajā laikā pašvaldība neplāno tādu izveidot, atzīst pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītāja vietniece Sandra Liepiņa. Viņa norāda, ka pilsētā pieejami kremēšanas pakalpojumi. Dzīvniekus savākt, transportēt un likvidēt piedāvā SIA «Cremo» Uzvaras ielā. Savukārt LLU Veterinārmedicīnas fakultāte dzīvnieku utilizācijas jomā sadarbojas ar uzņēmumu «Baltic Trade».
«Acīmredzot pilsētvidē ir daudz sarežģītāk risināt ētiskos jautājumus, kas skar mīluļu apglabāšanu. Lauku teritorijā pašvaldība ar šiem jautājumiem tieši nesaskaras, jo iedzīvotāji mēdz tos risināt individuāli – privātmāju iedzīvotāji mirušo dzīvnieku apglabā piemājas teritorijā, bet dzīvokļu īpašnieki mēdz sadarboties ar veterināro klīniku, nodrošinot dzīvnieka kremēšanu,» skaidro Jelgavas novada domes pārstāve Dace Kaņepone. Tādējādi arī pagastos tādu kapsētu (vismaz legālu) nav.
Novada dome neplāno un arī nav saņēmusi iniciatīvu veidot mājdzīvnieku kapsētas. «Turklāt jāpiebilst, ka jau vairākus gadus Jelgavas novada kapsētās pastāv problēmas ar brīvām vietām cilvēku apglabāšanai,» tā D.Kaņepone.
Dzīvie izkasa un iznēsā slimības
Pārtikas un veterinārā dienesta eksperts Toivo Lāāts skaidro – dzīvniekus nedrīkst aprakt, kur pagadās, jo tādējādi var ne tikai piesārņot vidi, bet arī veicināt slimību izplatību. «Ļoti daudz infekcijas slimību cilvēkiem un dzīvniekiem ir kopīgas, piemēram, leptospiroze un trakumsērga,» stāsta T.Lāāts, piebilstot, ka tādus apraktus līķus mēdz izkasīt citi mājdzīvnieki vai meža zvēri, kas parasti mēdzot koncentrēties beigtu lopu atdusas vietās. Arī Ozolnieku novada nelegālajā kapsētā vērojams, ka turpat pie kopiņām pavisam nesen pabijis kāds dzīvnieks, atstājot svaigi izraktu bedri.
Pašvaldību interesi par atbilstošu kapsētu ierīkošanu T.Lāāts nav manījis, vien uzņēmēji jautājot par iespējām izveidot krematorijas mīļdzīvnieku sadedzināšanai. Pašlaik legāli kremēt mīļdzīvnieku iespējams tikai divās vietās – Jelgavā, kā arī tikko dienesta atzītā uzņēmumā Rīgā. Pārtikas un veterinārajā dienestā piekrīt, ka pašlaik lielākā daļa beigto dzīvnieku tiek likvidēti nelegāli, tomēr kādu statistiku varēs iegūt vien pēc obligātās reģistrācijas ieviešanas.
