Rīgā krievi protestē pret mācībām bilingvāli, bet jelgavnieki jūtas apdalīti latviešu skolās
Skolotāju darba samaksa, mazo lauku vidusskolu pastāvēšana, latviešu valodas mācīšana latviešu un mazākumtautību skolās, smagās skolēnu somas un Jelgavas 1. pamatskolas slēgšana – šie un citi jautājumi izskanēja, jaunās valdības izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei («Vienotība») tiekoties ar iedzīvotājiem Jelgavā.
Lielākā daļa tikšanās dalībnieku bija pedagogi, skolu vadītāji, kā arī partijas «Vienotība» biedri. Nemanīja pārstāvjus no mazākumtautību skolām, par kurām tika diskutēts vairāk. Ministre atzina, ka tajā pašā dienā, 4. februārī, Rīgā pie Ministru kabineta ēkas noticis «smags pikets», kurā Latvijas Krievu savienības pārstāvji pauda nostāju pret latviešu valodas nozīmes palielināšanu mazākumtautību skolās.
Obligāta vidējā izglītība
I.Druviete uzsvēra, ka mazākumtautību skolās noteikti jāpaliek mazākumtautības kultūras un valodas apguvei, taču pārējie obligātie priekšmeti no 2018. gada jāmāca tikai valsts valodā – latviski. «Pats galvenais ir sabiedrības informēšana un skaidrošana. Neko demokrātiskā sabiedrībā nevar izdarīt no augšas. Jāspēj pārliecināt mazākumtautību bērnu vecākus, ka tas ir viņu bērnu interesēs. Panākumi latviešu valodas apguvē ir. Tās lietojumam sabiedrībā vajag būt plašākam, bet vainīgs katrs, kurš ar savu mazākumtautību kaimiņu runā krieviski,» sacīja I.Druviete. Ministre uzsvēra, ka jaunā valdība pirmā atjaunotajā Latvijas valstī ir deklarējusi pāreju uz obligāto vidējo izglītību. «Ja mēs negribam būt melnstrādnieki, bet vēlamies veidot intelektuālu sabiedrību, tad uz to ir jāvirzās,» pamatoja ministre.
Latvieši mācās no mazākumtautību grāmatām
Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Gunita Dravniece ministrei iebilda, ka rūpēs par latviešu valodas apguvi mazākumtautību skolās novārtā atstātas latviešu skolas. «Trūkst mācību līdzekļu. Es pati darbā izmantoju jaunu grāmatu, kas ir domāta mazākumtautību skolām,» teica skolotāja. Ministre solīja, ka darīs visu, kas viņas spēkos, lai latviešu valodai netiktu nodarīts pāri. Viņa sprieda, ka valstī vajadzētu būt izglītības zinātniskās pētniecības institūtam, kas izvērtētu, kādi lēmumi izglītībā būtu jāpieņem. I.Druviete atzina – janvāra sākumā Ministru kabineta pieņemtais lēmums, ka, sākot no 2016./2017. mācību gada, vidusskolu beidzot, būs jākārto obligātais eksāmens fizikā un ķīmijā, ar skolotājiem nav pietiekami diskutēts. Pūtēju orķestra «Zelmeri» pārstāvis Jānis Kurpnieks minēja, ka mūzikas vidusskolās, kur fiziku un ķīmiju nemāca, tas pat nav īstenojams.
Skolēnu mācību firmas – skolotāja hobijs
Tikšanās noslēgumā krustugunīs nonāca arī pedagogu atalgojums. Spīdolas ģimnāzijas skolotāja Inta Jorniņa sacīja, ka, piemēram, pedagogu darbs ar skolēnu mācību firmām notiek brīvprātīgi bez kādas samaksas. Ministre aicināja priekšlikumus izteikt darba grupai, kam ir uzdevums izstrādāt pārskatāmāku skolotāju darba samaksas kārtību, kas nebūs tik atkarīga no skolēnu skaita. Viņasprāt, šī kārtība varētu būt ieviesta 2015./2016. mācību gadā.
Tikšanos ar ministri izmantoja arī kāda nākamajā mācību gadā likvidējamās Jelgavas 1. pamatskolas audzēkņa māte, paužot bažas par to, ka nevēlas laist savu bērnu Jelgavas 2. internātpamatskolā, kas paliek kā vienīgā alternatīva. Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis («Vienotība») gan centās mierināt, ka tagadējās 1. pamatskolas bērni 2. internātpamatskolā nonāks profesionālu pedagogu gādībā, turklāt pašvaldība parūpēsies arī par transportu uz šo skolu, kas atrodas nomaļāk nekā tagadējā. ◆
