Finansējuma palielinājums no 180 līdz 250 latiem par vienu pedagoģiskā darba likmi ir nekrietna manipulēšana ar skaitļiem, jo līdzekļu apjoma samazinājums izglītībai paliek nemainīgs – vairāk nekā 50 procentu, kas nozīmē skolu pāriešanu skaudrā izdzīvošanas režīmā, pauž Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle un vairāku mācību iestāžu vadītāji.
«Skolā jau bijām samierinājušies ar to likmju skaitu, kas bija zināmas maijā, bet tagad atlikusi tikai puse no tās. Lai izpildītu izglītības plānu, pa divām būs jāapvieno visas klases, un arī tad saglabāsies «plikas» mācību stundas bez klases audzinātāja, pagarinātās grupas, individuālā darba, gatavošanās stundām, burtnīcu labošanas. Par kādu kvalitāti varētu būt runa? Skolotāji būtībā paliek bez naudas – ar dažām stundām par niecīgām kapeikām, turklāt apvienotajās klasēs. Direktoriem tas ir izmisums, jo saprotam, ka skola tā nevar funkcionēt!» aizlauztā balsī atzīst kāda izglītības iestādes vadītāja, kura bažās par vecāku lēmumu šādā situācijā izņemt bērnus no skolas vēlējās palikt anonīma. Spiež likvidēt skolas«Tie ir meli, ka līdz ar samaksas palielināšanu līdz 250 latiem par vienu likmi audzis finansējums pedagogu algām, jo summa, kas jūnijā pieņemta, grozot valsts budžetu, palika nemainīga. To rēķināja, reizinot 180 latu atalgojumu ar likmju skaitu, tādējādi šis skaits bija ievērojami lielāks. Paaugstinot samaksu līdz 250 latiem, Jelgavas novads zaudē apmēram 100, bet Ozolnieku novads – 25 likmes. Turklāt ar 1. septembri plānotais skolēnu skaits uz vienu pedagogu novados būs astoņi izglītojamie. Tas nozīmē, ka skolas nevarēs īstenot mācību plānu, ja tajās nebūs vismaz 180 skolēnu,» dramatisko situāciju skaidro U.Gāle, pārmetot Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), ka tā, slēpjoties aiz frāzēm par sistēmas strukturālo reformu, kuras mērķis ir efektivizēt finanšu līdzekļu izmantošanu un uzlabot izglītības kvalitāti, patiesībā spiež likvidēt daudzas lauku skolas.Lai apzinātu situāciju, patlaban izglītības iestādēs tiek plānots, ko tās varētu izdarīt ar paredzamo finansējumu. «Izskatās ļoti skumji, ka no 26 likmēm jāpāriet uz 12. Tagad domājam, ko un kā apvienot, piemēram, vizuālo mākslu, mūziku un sportu, jo, visticamāk, ar šādu finansējumu turpmāk būs arī jāiztiek. Iepriekš mums bija logopēds, divi direktora vietnieki, pulciņi un fakultatīvās nodarbības, bet nu nekā – jādomā, kā vēl pagarināto grupu saglabāt, jo, ņemot vērā mūsu skolas specifiku, tā ir ļoti nepieciešama,» teic Vilces pamatskolas direktore Dzidra Simanoviča. Pilsētā situācija gan nav tik dramatiska, apliecina Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Evita Mikiško. «Mums apmēram zināmi neoficiāli cipari no IZM, un, cik esam analizējuši un modelējuši, tie neizskatās slikti, jo skolu tīkls ir labi organizēts un skolēnu skaits pietiekams,» viņa teic. «Skola pastāvēs, bet finansējums ir ļoti zems, un tā nepietiek ne pedagogu, ne administrācijas algām. Kamēr skolotāji atvaļinājumā, emocijas pieturam, bet domāju, rudenī tās būs ļoti lielas. Ceturtdien gaidām tikšanos ar izglītības un zinātnes ministri, cerot, ka tas viesīs lielāku skaidrību,» atklāj arī Kalnciema pilsētas vidusskolas direktore Anita Klupša.Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes vizīte Jelgavā paredzēta 23. jūlijā, un, šķiet, tā ritēs ļoti saspringtā gaisotnē. «Vēlos Koķei pajautāt, kā viņa izprot strukturālo reformu izglītības sistēmā. Vai tiešām kā lauku skolu likvidēšanu?» daudzu pedagogu vārdā apņēmies noskaidrot U.Gāle, piebilstot, ka nav skaidrs, kad un kas pārskatīs mācību programmas un kad skolotāji varēs pieteikties dažādām atbalsta stipendijām.
