Iepriekšējo reizi ekonomikas ministru Juri Lujānu «Ziņas» intervēja pagājušā gada februārī. Pirms pāris mēnešiem notika valdības maiņa, bet J.Lujāns, kas pārstāv Latvijas Pirmo partiju, savu amatu saglabāja.
Iepriekšējo reizi ekonomikas ministru Juri Lujānu “Ziņas” intervēja pagājušā gada februārī. Pirms pāris mēnešiem notika valdības maiņa, bet J.Lujāns, kas pārstāv Latvijas Pirmo partiju, savu amatu saglabāja. Vakar Jelgavas apmeklējuma laikā ministrs atbildēja uz komentētāja Edgara Saukas jautājumiem.
Pērn Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers izveidoja valsts vienotas stratēģijas un attīstības padomi. Ar ko tā nodarbojas pašlaik?
Padome aktīvi strādā, kaut gan valdībā notikušas politiskās pārstāvniecības izmaiņas. Paveikts konkrēts darbs – pagājušajā nedēļā padomes sēdē (otrā jaunās valdības sastāvā – red.) apstiprinājām virzīt uz Ministru kabinetu Latvijas tautsaimniecības vienoto stratēģiju. Pēc neatkarības atjaunošanas tas ir pirmais šāds dokuments, kurā precīzi noteikta valsts ekonomiskās attīstības stratēģija nākamajiem 30 gadiem. Dokumentā ir vairāk nekā piecdesmit kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju. Minētā stratēģija integrē četrdesmit apakšnozaru dokumentu, kas ļaus sekot valsts tautsaimniecības attīstībai.
Vai diskusijas padomē ir “karstas”?
Drīzāk tās ir dinamiskas. Valdības koalīcija demokrātiskā valstī cenšas sadarboties. Tikko sadarbība nav sekmīga, valdība krīt. Iepriekšējā valdībā no dažiem ministriem gaidīju daudz aktīvāku līdzdalību padomē. Piemēram, nu jau bijušie finanšu un izglītības ministri sēdes apmeklēja visai reti. Līdz ar to diskusijas nebija tik plašas, cik vajadzētu. Tagad jāatzīst, ka mēs vēl esam veselīgā “medusmēneša” periodā, tāpēc sadarbība ir daudz pragmatiskāka.
Finanšu ministrs minējis, ka grozījumi šāgada valsts budžetā gaidāmi ne ātrāk kā rudenī. Vai tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmā šim gadam paredzētais Latvijas līdzfinansējums ES līdzekļiem, ir apdraudēts?
Šāgada līdzfinansējumu valsts budžetā iestrādājām jau pagājušajā gadā. Kāpēc lai valsts neatbalstītu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, ja, ieguldot vienu mūsu latu, pretī saņemsim trīs? Ja arī būs diskusijas, tad tikai par līdzekļu pārdali apakšprogrammās. Valsts ir precīzi definējusi pozitīvo attieksmi pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Pirmo reizi trīs gadu laikā esam paredzējuši novirzīt to attīstībai 150 miljonus latu.
Latvijā vairākas sabiedriskas organizācijas būvniecību identificējušas kā nozari, kas ir jutīga pret iespējamo korupciju. EM ir atbildīga par šīs nozares attīstību un likumdošanas sakārtošanu. Kāds ir jūsu viedoklis?
Acīmredzot nav dūmu bez uguns, tāpēc parādījās šāds secinājums par korupcijas iespēju būvniecībā. Gribētos uzsvērt, ka būvniecība tiek regulēta divos līmeņos: valdības, pieņemot atbilstošu normatīvo bāzi, pašvaldību līmenī, kur ir lielas iespējas regulēt procesu būvvaldēs un ar būvinspektoriem. Līdz ar to subjektīva rīcība būvniecībā būtu jāsaista ar cilvēku profesionalitāti.
Vai paredzēts tuvākajā laikā būvvaldes un būvinspektorus atdalīt no pašvaldību tiešas ietekmes?
Domāju, ne. Lielā daļā valstu ir praktizēta šāda divpakāpju sistēma: valsts pakļautībā ir valsts būvinspekcija, bet vietējās būvinspekcijas ir pašvaldību pakļautībā. Pēc nesen publiskotā “Providus” pētījuma par korupciju būvatļauju izsniegšanas procesā uzdevu Būvniecības departamentam veikt pilnu revīziju par mūsu sociālo partneru uzrādītajām nepilnībām un ieteikumiem. Ministrijas pakļautībā aktīvi darbojas Būvniecības padome, kurā strādā visas būvniekus pārstāvošās organizācijas, tāpēc jau tuvākajā laikā ceru saņemt viņu ierosinājumus, kas jāmaina likumdošanā. Darba grupā iekļauti arī pētījuma autori. Plašāk runājot, korupcija parādās brīdī, kad ir iespējams kaut ko traktēt subjektīvi: kaut ko var darīt vienā vai otrā veidā. Būvētgribētājs uzreiz to jūt un mēģina ietekmēt sev vēlamajā virzienā.
Vai ir sperti konkrēti soļi?
Piemēram, šogad pārtrauksim būvniecības firmu licencēšanu. Tā vietā tiks izveidota datu bāze, kurā varēs iepazīties ar būvfirmas līdzšinējo pieredzi. Otrkārt, kopā ar būvnieku profesionālajām organizācijām jau rudenī publicēsim būvniecības izmaksu visaptverošu katalogu. Šim mērķim izdalījām budžeta līdzekļus. Tas nebūs standarts, bet gan atskaites punkts, piemēram, pašvaldībai izvērtējot vienas vai otras firmas piedāvājumu būvniecības konkursos. Katalogs ļaus izvērtēt, cik reāls ir piedāvājums. Vairumā rietumvalstu šādi katalogi ir jau sen. Būvniecībā varu identificēt divas problēmas: jābaidās no dempinga cenām, un Valsts ieņēmumu dienests līdz galam nav paveicis savu darbu. Pirms gada neizdevās vienoties ar finanšu ministru, ka, veicot valsts un pašvaldību pasūtījumu būvdarbus, jābūt samaksātiem visiem nodokļiem, pirms uzņēmējs saņem samaksu par izdarīto. Pagaidām ir paradokss: pašvaldībai konkursā jāizvēlas lētākais piedāvājums. Patiesībā iesniegtajā tāmē ir noslēpta dempinga cena, krāpjoties un nenomaksājot visus nodokļus.
Šonedēļ Ministru kabinetā lēma par trīs kandidātu virzīšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam. Ko jautājāt kandidātiem?
Pirmais jautājums visiem kandidātiem bija, kā viņi traktē nevainības prezumpciju un operatīvās informācijas izpaušanu plašsaziņas līdzekļiem. Atbildes mani pilnībā neapmierināja. Neradās priekšstats, ka viņi strādās demokrātiskas valsts iestādē. Dzirdēju pat secinājumu, ka KNAB līdz šim izpaudis informāciju, kas nav tiesas spriedums, bet ir juridiski pamatota, ar nolūku paskaidrot, kāpēc izmeklēšanas laikā “pazūd” viena vai otra amatpersona. Mans viedoklis ir, ka korupcija jāapkaro visiem līdzekļiem. Tādā mazā valstī kā Latvija pasludināt kādu par vainīgu bez tiesas sprieduma nav pieļaujams. Viens no pēdējiem gadījumiem ir saistīts ar plašu publicitāti guvušo Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas arhitektu. Iespējams, KNAB operatīvās darbības veica perfekti, tomēr demokrātija ir tiesiska. Tiesiskais nihilisms jebkādu labumu vārdā nav pieļaujams. KNAB jāseko likumu ievērošanai, nevis subjektīvi jātraktē, kas ir sociālais taisnīgums. Mans otrs jautājums bija saistīts ar amatpersonas pieredzi, iesniedzot birojam pieprasītos dokumentus: kāpēc KNAB dublē citu iestāžu darbu un kāpēc viņi paši nevar pārbaudīt nepieciešamo informāciju. Piemēram, pārbaudot manu amatpersonas deklarāciju, KNAB pieprasīja, lai aiznesu izziņu no bankas, ka man patiešām ir kredītsaistības. Līdz šim VID sešus gadus tādu nebija pieprasījis. Kāpēc birojs šo informāciju nevarēja pārbaudīt bez manas līdzdalības? Tad jau amatpersonas deklarācijas vietā varbūt iesniegt mapīti ar izziņām no dažādām finanšu iestādēm? Šoreiz saņēmu apmierinošu atbildi: nepieciešamie labojumi KNAB darbā drīzumā būs izdarīti.
Paldies par sarunu!
