Andrieva feļetons. Pasaules ziņu aģentūru uzmanības lokā pagājušajā nedēļā bija divi svarīgākie notikumi: mazās Latvijas lieliskā veselības ministra patriekšana un tad vēl karš Irākā.
Andrieva feļetons
Pasaules ziņu aģentūru uzmanības lokā pagājušajā nedēļā bija divi svarīgākie notikumi: mazās Latvijas lieliskā veselības ministra patriekšana un tad vēl karš Irākā.
Lai gan oficiālā valsts vara bija gandrīz gatava pieteikt karu Irākai pat vēl pirms pašas ASV, slaktiņš karalaukā ir un paliek kaut kas ļoti prozaisks un pazīstams, ja ne iz dzīves, tad vismaz no Holivudas grāvējiem. Tādēļ bumbu mešana un raķešu šaušana tālajā tuksnesī Latvijas sabiedrības ikdienas gaitas īpaši neietekmēja. Turpretī Āra Audera atstādināšanai no ministra amata nebijām gatavi. Premjers rīkojās zibenīgi kā spēriens no skaidrām debesīm.
Lai gan mediķi, pacienti un, protams, ņirdzīgie žurnālisti, kas ar spiegošanu piepelnās jau vairākus mēnešus, to vien darīja kā mēģināja nopulgot kristālskaidro zeltroci Auderu, Ministru prezidents ciets kā klints aizstāvēja savas partijas biedru. Viņš tik akli ticēja Audera šķīstumam, ka objektīvas redzes trūkums izplatījās arī uz citām viņa maņām, it īpaši uz ožu. Kamēr premjers cēli turpināja augstu nest jauno laiku karogu kopā ar veselības ministra netaisni apšaubīto godu, visa tā Latvijas iedzīvotāju daļa, kas kopš šā gada sākuma nesaņēma trīskāršu algas palielinājumu, ar neapbruņotu aci varēja redzēt, ka izslavētā ķirurga zelta rokas ir vismaz līdz elkoņiem mēslos. Tomēr viņš ar šīm roķelēm turpināja auklēt ministra portfeli. Šķita bezcerīgi sagaidīt akluma sistā premjera izdziedināšanos, tāpēc ilgu laiku no Veselības ministrijas puses nāca antisanitāra smirdoņa. Premjers kā apmāts dārznieks spītīgi turpināja auklēties ap tizlo stādu, no kura joprojām gaidīja izaugam jo kuplu veselības aprūpes koku, lai tā augļi dāsni birtu pār slimo sabiedrību. Runas par pieminēto smirdoņu valdības vadītājs iecietīgi un pacietīgi atgaiņāja šādi: bez kārtīga mēsla nekas labs nevar izaugt. Taču kam gan negadās pāršaut pār strīpu? Arī premjers paša izveidoto un loloto ministriju vienkārši pārmēsloja. Rožu dobes vietā iznākusi milzīga mēslu čupa. Tikai pēc tam, kad pret Āri Auderu tika ierosināta krimināllieta, sekoja premjera rīcība, kas strauja kā skalpeļa vēziens amputēja pašreizējās valdības odiozāko locekli.
Krimināllietas ierosināšana pret ministriem pat tādā unikālā valstī kā Latvija līdz šim bijusi liels retums. Auderam izvirzīta apsūdzība pacientu un valsts krāpšanā. Četrus mēnešus ilgušās cerības uz visu laiku iespaidīgākajām reformām tūlīt un uzreiz, pusgada laikā, nu ir atkal izčākstējušas kā dūmi, kā sapnis. Lai gan Audera sapnis patiešām bija tik skaists: tajā bija jāpiepildās atriebības plāniem pret viņa bijušajiem kolēģiem, gaišajā tālē jāaizvijas ceļam, pa kuru varētu braukt meistarīgi izblēdītajā «Volvo» automašīnā, kabatās jāplūst tērcītei no pārtvertās privāto apdrošināšanas sabiedrību peļņas, bet pašu Veselības ministriju sapņojumos bija paredzēts pārdēvēt par Audera Zelta āderi…
Sapnis nu pagaisis. Auders pamodies svītrainā tērpā, kas, iespējams, izrādīsies tikai pidžama, nevis arestanta ģērbs. Jo likums paredz par līdzīgiem nodarījumiem sodīt vai nu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, vai arī ar naudas sodu, un gan jau nieka trīsdesmit minimālo mēnešalgu viņš spēs sagrabināt, lai formāli nomazgātos likuma priekšā. Kas ir pāris tūkstoši latu salīdzinājumā ar to kapitālu, kas viņam pieder – ķirurga zelta rokām? Vairākas slimnīcas jau izteikušas gatavību tās iegādāties, un gan jau pašpārliecinātajam censonim radīsies jaunas iespējas – citiem sapņojumiem.
Problemātiskāk klāsies valdībai un tās vadītājam. Lai gan koalīcijas partneri cits pēc cita «pauduši gandarījumu» par premjera «operatīvo» un «radikālo» rīcību, tā tomēr atsviedusi krietni atpakaļ it kā apņēmīgi uzsākto veselības reformu. Nemaz nerunājot par morālajiem zaudējumiem, kas kārtējo reizi jāizbauda Ministru kabinetam.
