Vakar Zemkopības ministrijas preses konferencē, pievēršoties pēdējiem jaunumiem, ministrs Andris Rāviņš uzsvēra, ka šomēnes Latvija ar Zemkopības ministrijas un ražotāju kopēju stendu bijusi pārstāvēta Polijā izstādē «Pollagra».
Vakar Zemkopības ministrijas preses konferencē, pievēršoties pēdējiem jaunumiem, ministrs Andris Rāviņš uzsvēra, ka šomēnes Latvija ar Zemkopības ministrijas un ražotāju kopēju stendu bijusi pārstāvēta Polijā izstādē «Pollagra», kā arī lielajā pārtikas ražotāju mesā Ķelnē. Pēdējā pasākumā mūsu valsti pārstāvēja sēņu audzēšanas tehnoloģijas izstrādātāji, piena ražotāji, dzērveņu audzētāji un «Latvijas balzams». A. Rāviņa atzinums bija viennozīmīgs – pašiem ar savu spēku un enerģiju veramas pasaules tirgus durvis un iekarojama sava vieta. Ar līdzdalību abās izstādēs ministrija turpināja atbalstīt šogad aizsākto starptautisko izstāžu atbalstīšanas politiku, tādējādi veicinot produkcijas eksporta iespējas un ieiešanu kaimiņvalstu tirgū. Sevišķi svarīgi tas ir ražotājiem, kam nepietiek līdzekļu savas līdzdalības finansēšanai. Savukārt visi interesenti jau šobrīd aicināti Zemkopības vai Ekonomikas ministrijā pieteikties uz nākamgada lielāko skati «EXPO ’98» Portugālē (tas gan nenozīmē finansiālas atlaides).
A. Rāviņš īsumā pastāstīja arī par saviem tuvākajiem un tālākajiem braucieniem. Zviedrijā kopā ar turienes Zemnieku federāciju realizējis vienošanos izsekot turienes graudu ražotāju un pārstrādātāju attiecību ķēdītei. Būtiskākais, kas gūts, – ja nevēlas saņemt zemāku maksu, līgumam vienkārši jābūt noslēgtam. Savukārt tas nebūt nenozīmē, ka tā noslēgšanas brīdī cena ir skaidri zināma. Taču tas ražotājus nemulsina, jo viņi ir tie, kas nosaka kā cenu politiku, tā norēķinu kārtību. Naudu iespējams saņemt, kad tā katram vajadzīga atkarībā no viņa iniciatīvas. A. Rāviņš šinī sakarā atgādināja arī par trīspusējo (ražotāja, pārstrādes uzņēmuma un finansētāja) līgumu stadiju mūsu valstī, lai tādējādi izvairītos no šāgada labības ražas laika rūgtās pieredzes. Pašlaik līgumprojekti izsūtīti visām ieinteresētajām pusēm, lai pēc priekšlikumu un piedāvāto izmaiņu saņemšanas vienotos par galīgo variantu.
Kā vērtīgu ministrs atzina braucienu uz cūkaudzēšanas kompleksu «Sprīdīši» Valkas rajonā, kura saimniece kādreizējā agronome I. Māliņa nākusi pie atziņām, kas pārējos lauksaimniekus ne vienmēr iepriecina. Un proti, valstī ražotie lopbarības graudi atzīstami par sliktas kvalitātes produkciju, bez vajadzīgā proteīnu un vitamīnu daudzuma. Tāpēc saimniece precīzi turas pie pasaulē atzītām ēdināšanas receptēm, tādējādi ar saimniekošanas rādītājiem (dzīvmasas pieaugums 650 – 700 gramu diennaktī) tuvojoties pasaules latiņai (Holandē 800 – 850 gramu). Nākamie stūrakmeņi – turēšanas apstākļi un ciltsdarbs. Tādējādi saimniecībā panākta vismaz 40 procentu rentabilitāte. Un tas vēl neesot viss. Cūkaudzēšanas un saimniekošanas skeptiķiem te esot ko redzēt. Tāpat tiem, kas diskusijās par izglītību (kā zināms, turpmāk subsīdijas būs pieejamas attiecīgi izglītotiem un zinošiem lauksaimniekiem) nosveroties kritizētāju pusē, «Sprīdīšos» nākoties pārliecināties par to, cik daudz visiem vēl būtu jāmācās.
Par Zemkopības ministrijas izstrādāto nākamgada budžeta projektu lauksaimniecībā – nākamajā numurā.
