Vizītes laikā Jelgavā iekšlietu ministrs Māris Gulbis atbildēja uz «Ziņu» korespondentes Ingas Karlinskas jautājumiem un analizēja iekšlietu struktūru darbu mūsu pilsētā.
Vizītes laikā Jelgavā iekšlietu ministrs Māris Gulbis atbildēja uz «Ziņu» korespondentes Ingas Karlinskas jautājumiem un analizēja iekšlietu struktūru darbu mūsu pilsētā.
Nav noslēpums, ka daudzi jelgavnieki ir krituši par upuri dažādiem likumpārkāpējiem, sākot no zagļiem un beidzot ar narkomāniem. Kā var vērtēt vietējās policijas darbu?
Situācija ir bēdīga. Lai gan mazumā gājis noziegumu skaits, Jelgavā krasi samazinājies arī noziegumu atklāšanas procents. Šajā pilsētā gan vienmēr, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, ir bijis augsts noziedzīgo nodarījumu līmenis, taču šogad situācija pasliktinājusies vēl vairāk. Jāsaka paldies pilsētas bērnu vecākiem, kas veic profilaktisko darbu, es atzinīgi novērtēju viņu centienus.
Jūsuprāt, kādi ir lielākie trūkumi Jelgavas policijas darbā?
Policijai Jelgavā ir vairāk jāstrādā, lai noziegumus novērstu, nevis tikai jācenšas likvidēt sekas. Visi zinām pavisam nesenos notikumus Līvbērzē, kad tika sabraukts 12 gadu vecs bērns, bet vainīgais no notikuma vietas aizbēga. Es policistiem uzsvēru, ka tas ir goda jautājums – atrast tādu nelieti. Man skaidroja, ka tiek darīts viss, lai vainīgo notvertu, un gribu ticēt, ka viņš atbildēs par nodarīto.
Otra lieta – transporta vadītāju kultūra. Lai to uzlabotu, nepietiek ar sodīšanu vien, vajadzīgs arī profilakses darbs. Lieti noder tie paši pretī braucošie radari. Tukumā iebraucot, visi uzreiz samazina ātrumu, jo zina – pārkāpējus ķer. Par Jelgavu tik labas atsauksmes neesmu dzirdējis.
Un vēl kas – ļaunprātīgā dedzināšana Vilcē. Uzskatu, ka policijai jāstrādā aktīvāk. Ir taču dažādas iespējas. Piemēram, iefiltrēt savus cilvēkus tajā vidē. Domāju, ka patiesība ātri vien atklātos. Policijas pasivitāti varētu analizēt ilgi, taču esmu devis laiku līdz gada beigām. Ja tad situācija nebūs uzlabojusies, nopietni sākšu apsvērt Jelgavas policijas vadības maiņu.
Kā policisti skaidro šādu situāciju?
Es jau zinu argumentus – «mums nav mašīnu», «nav mājas», bet ar naudu vien darbu uzlabot nevar. Jau tā ir dots – 5,5 miljoni latu algām –, tāpēc uzskatu, ka man ir tiesības prasīt kaut ko arī pretī. Diemžēl Jelgavā ar visu algas pielikumu vairākās pozīcijās ir gājis strauji uz leju. Visnepatīkamākais ir zemais noziegumu atklāšanas procents. Latvijā vidēji tas ir 40%, bet Jelgavā – 31%.
Vai tas nevarētu būt saistīts arī ar pēdējā gadā notikušajām izmaiņām Jelgavas policijas vadībā?
Es tādu iespēju neizslēdzu. Jo, piemēram, Valmierā, kur gāja bojā Kriminālpolicijas priekšnieks, jaunais nespēj aptvert visu un viņam arī nav vajadzīgās pieredzes. Darbinieki jāstimulē finansiāli, jo ES valstīs policista alga ir apmēram 2000 eiro, mums arī jācenšas tikt līdz tādam līmenim.
Lai uzlabotu situāciju, Jelgavā veidojam Organizētās noziedzības apkarošanas biroja nodaļu, kas noteikti palīdzēs cīnīties ar smagākajiem noziegumiem. Arī Ekonomikas policijas vadība tikās ar Jelgavas kolēģiem, un nedaudz tos pat terorizēja, mudinot darboties aktīvāk un veidot savu aģentu tīklu. Ja policists domā, ka viņš sēdēs pie telefona un nekustinās smadzenes, tad tas nekam neder. Rīgā tāda veida informācijas aģentūras labi darbojas, un mēs esam teikuši, ja vajag, par informāciju varam maksāt arī tūkstoti, galvenais – lai samazinātos noziedzības līmenis.
Vai policisti var cerēt arī uz patīkamām izmaiņām?
Protams, vēl šogad Jelgavas pārvalde saņems trīs automašīnas, bet nākamā gada prioritāte būs jaunas policijas ēkas būvniecība. Iespējams, ka tās celtniecība varētu sākties 2005. gadā. Neredzu jēgu kapitāli remontēt veco ēku, tas varētu izmaksāt tikpat, cik jauna nama uzbūvēšana. Izolators ir briesmīgs, par to neapmierinātību izteikusi arī Eiropas Padomes spīdzināšanas novēršanas komisija. Turklāt atsevišķi no policistiem mīt Ceļu policija un Nepilngadīgo lietu inspekcija. Jaunajā namā tām noteikti jābūt vienuviet.
Kāds stāvoklis ir citās iekšlietu struktūrās Jelgavā?
Problēmas ir visur. Piemēram, ugunsdzēsēju telpām nepieciešams nopietns remonts, jo dispečerpunkts līdzinās 60. gadu depo. Trūkst speciālo tērpu ķīmisko avāriju seku likvidēšanai, lai gan tādā pilsētā kā Jelgava, kur cauri iet bīstamās dzelzceļa kravas, tam vajadzētu būt prioritātei. Robežsargiem problēmu ir maz, un, visticamāk, pēc diviem gadiem šis dienests vispār tiks reorganizēts, jo ES iekšējo robežu vairs nevajadzēs sargāt. Robežsargi varētu tikt pārcelti uz policiju, jo tās pienākumos būs pārraudzīt pierobežu.
Vai ir kādi apstākļi pilsētā, kas varētu uzlabot kriminālo situāciju?
Ir daudzas lietas, kas jāizdara. Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš sola izveidot videonovērošanu gan pilsētā, gan uz lielākajiem ceļiem. Tam gan nepieciešami nopietni ieguldījumi, taču jau esot uzsāktas sarunas ar firmām par tehnikas iegādi. Viļņā videokameru izvietošana ir nesusi ļoti labus rezultātus – noziedzības līmenis samazinājusies par 40 procentiem!
Nenoliedzami, tumšās ielas piesaista likumpārkāpējus, jo, tēlaini izsakoties, kodes nemitinās tur, kur ir tīrība. Arī noziedznieki ir labi informēti un dodas turp, kur ir vājāka policija, tāpēc runāšu par likuma sargu skaita palielināšanu Jelgavā.
