Otrdienas sēdē ministri izskatīja un pieņēma vairākus lauksaimniecības nozaru izdzīvošanai nozīmīgus lēmumus. Diemžēl ne visi tie ir pa prātam lauciniekiem.
Otrdienas sēdē ministri izskatīja un pieņēma vairākus lauksaimniecības nozaru izdzīvošanai nozīmīgus lēmumus. Diemžēl ne visi tie ir pa prātam lauciniekiem.
Valdība atbalsta kompensācijas cūkkopjiem
Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja 2 370 400 latu piešķiršanu cūku audzētājiem zaudējumu kompensācijai. Šo summu līdz grozījumiem likumā «Par valsts budžetu 2003. gadam» paredzēts atvēlēt no subsīdiju līdzekļiem.
Finanšu ministrijai, gatavojot grozījumus likumā «Par valsts budžetu 2003. gadam», uzdots izskatīt iespēju prioritāri paredzēt 2 370 400 latu papildu dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem ZM valsts pamatbudžeta apakšprogrammai «Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem». Kā ziņo LETA, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis šajā balsojumā atturējies.
Paredzēts, ka 60 latu kompensāciju varēs saņemt par vienu sivēnmāti, no kuras astoņos mēnešos iegūts 12 nobarojamo cūku. Plānots, ka 2 370 400 latu tiks atvēlēts astoņos mēnešos, sadalot tos 39 500 sivēnmāšu kopšanai.
Apstiprinātais variants atbalstam cūku audzētājiem paredz kompensēt ražotāju zaudējumus līdz pašizmaksas līmenim.
Otrs ZM piedāvātais variants, kura ieviešanai būtu nepieciešami Ls 5 688 000, paredzēja kompensēt lauksaimnieku zaudējumus līdz pašizmaksas līmenim, kā arī daļu neiegūtās peļņas. Šā varianta ieviešanai būtu nepieciešams par vienu sivēnmāti atvēlēt 144 latus.
2002. gada 1. jūlijā Latvijā bija 437 900 cūku 56 042 ganāmpulkos. 2000. gadā tika importēts 4 700 tonnu cūkgaļas kautsvarā, 2001. gadā – 7 900 tonnu. Visvairāk cūkgaļas ieveda Igaunija, Vācija, Polija un Lietuva. Cūkgaļas un dzīvu cūku importa apjoms strauji palielinājās 2002. gada sākumā un veicināja gaļas iepirkuma cenu lejupslīdi: janvārī 1. kategorijas cūku dzīvsvara iepirkuma cena bija 0,72 lati par kilogramu, marta beigās vairs tikai 0,59 lati.
Situācija cūkgaļas sektorā stabilizējusies vasarā, un augustā par dzīvsvara kilogramu maksāti 0,66 lati. Taču pērnajā septembrī strauji palielinājies cūkgaļas imports no Polijas: ievesta 321 tonna, kas ir 26,69% no visas ievestās cūkgaļas šajā mēnesī ar cenu 0,53 lati par kilogramu, oktobrī importētas 395 tonnas – 31,67% no mēnesī ievestā apjoma. Pašlaik cūkgaļas cena ir aptuveni 0,56 lati par dzīvsvara kilogramu, bet, pēc Latvijas Cūku audzētāju asociācijas datiem, vidējā cūkgaļas ražošanas pašizmaksa ir 0,63 lati par dzīvsvara kilogramu.
Cūkgaļas ražotāji, pārņemot ES normatīvajos aktos noteiktās veterinārās, labturības un ekoloģiskās prasības, modernizē ražošanu, lai varētu konkurēt ES tirgū. Līdz ar to uz ražotājiem gulstas kredītu slogs un vēl 2002. gadā radušies zaudējumi. Ja netiktu kompensēti zaudējumi par 2002. gadu, izveidotos nopietns drauds nozares turpmākai pastāvēšanai, brīdina ZM. Latvijā saražotās cūkgaļas apjoms kopējā gaļas bilancē ir vairāk nekā 50%, tāpēc līdz iestāšanās laikam ES Latvijā jāsaglabā cūkkopības nozare vismaz pašreizējā ražošanas līmenī, nodrošinot cūkgaļas ražotājiem konkurētspējīgus ražošanas apstākļus, uzskata ministrija.
Jauna aitu pārraudzības kārtība
Otrdien Ministru kabinets (MK) pieņēma jauno aitu pārraudzības kārtību, kuras mērķis ir sekmēt augstražīgas un ekonomiski izdevīgas aitkopības nozares izveidi un attīstību.
Kā jau skaidrots, pirms 2000. gada 31. marta, kad tika pieņemti grozījumi Ciltsdarba likumā, netika noteikta dzīvnieku pārraudzības kārtība. Līdz ar grozījumiem likuma 13. pants tika papildināts ar deleģējumu MK izdot noteikumus par dzīvnieku pārraudzību atbilstīgi katrai dzīvnieku sugai. Izmaiņu mērķis ir nodrošināt vienotu dzīvnieku individuālo īpašību rādītāju uzskaiti un kontroli. Lai pārraudzības darbs valstī būtu sekmīgs un iegūtie rezultāti salīdzināmi, jādarbojas vienotiem noteikumiem par pārraudzības kārtību, skaidro ZM.
Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā pērn novembrī bija reģistrēti 2 548 aitu ganāmpulki, kuros varētu veikt dzīvnieku pārraudzību. Kā prognozē ZM, jaunie noteikumi nodrošinās vienotu kārtību un prasības aitu pārraudzībā. Rezultāti būs salīdzināmi un izmantojami aitu ciltsvērtības noteikšanai.
Cukura problēmai – divi miljoni no subsīdiju naudas
Kā pieņemamāko risinājumu problēmām cukura nozarē Ministru kabinets otrdien atbalstīja kompensāciju maksājumus – 1,992 miljonus latu pārstrādes uzņēmumiem. Cukura nodokļa ieviešana cukuram un to saturo šiem produktiem valdībā neguva atbalstu. Turklāt minētie gandrīz divi miljoni būs jāmeklē Zemkopības ministrijai (ZM) no savām iekšējām rezervēm un subsīdiju līdzekļiem.
Kā jau LETA ziņoja, lai saglabātu cukura nozari Latvijā, ZM bija izstrādājusi četrus variantus. Pirmais paredzēja cukura cenas daļēju kompensāciju, nākamais – ieviest cukura nodokli, kas būtu jāmaksā gan par cukuru, gan par to saturošiem produktiem, kā arī kompensācijas pārstrādei; trešajā variantā ministrija ierosināja ieviest ES cukura tirgus organizāciju; savukārt ceturtajā bija plānots ieviest kompensācijas cenu starpībai cukurfabrikām.
Ir skaidrs, ka šāds valdības lēmums neapmierina cukurbiešu audzētājus, un viņi ir gatavi streikam. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze gan teic, ka vispirms tiks meklēts kompromiss pie sarunu galda. «Mēs nedrīkstam ļaut nonākt strupceļā vienai no visrentablākajām zemkopības nozarēm, kurai turklāt ir ļoti izdevīgas kvotas arī ES kontekstā,» sacīja ministrs.
Kā «Ziņām» nācis zināms no neoficiāliem avotiem, ar biešu audzētājiem un cukura ražotājiem tikties gatavojoties Ministru prezidents Einars Repše. Zemnieki sarunām ir atvērti. Taču, ja pretimnākšanas nebūs, streikos.
