Pusaugu runcītim tagad ir labas mājas un skaists vārds, bet pirms dažām nedēļām kaķēns bija viens no nemierīgākajiem Veterinārmedicīnas fakultātes izolatora iemītniekiem, kas lielāko daļu laika pavadīja, mēģinot izlauzties no sava šaurā būrīša.
Pusaugu runcītim tagad ir labas mājas un skaists vārds, bet pirms dažām nedēļām kaķēns bija viens no nemierīgākajiem Veterinārmedicīnas fakultātes izolatora iemītniekiem, kas lielāko daļu laika pavadīja, mēģinot izlauzties no sava šaurā būrīša.
«Ziņu» lasītāji būs ievērojuši, ka reizi mēnesī avīzē parādās suņu un kaķu fotogrāfijas, kurās redzami pēc savas mājas skumstošie Jelgavas dzīvnieku izolatora iemītnieki. Cik no tiem nokļūst pie labiem saimniekiem, avīzei nav zināms, taču viena minkas laimīgo stāstu mums izdevās noskaidrot.
Mursis – Murčello – tā tagad sauc kaķēnu, ko no izolatora savā saimē pieņēmusi Jegorovu ģimene. «Ieraugot kaķēna fotogrāfiju avīzē, man uzreiz bija skaidrs, ka tas būs mūsējais,» stāsta Sarmīte Jegorova. Nākamajā dienā viņa brauca uz izolatoru, lai minci tikai apskatītu. Bet kaķēns bijis tik jauks, ka uzreiz tika vests mājās. «Avīzē bija rakstīts, ka tā ir kaķenīte, tāpēc dzīvnieciņu sākumā nosaucām par Linsiju, taču vetārsti, nosakot dzimumu, bija kļūdījušies, un runcītis tika pārkristīts par Mursi,» smej Sarmīte.
Par jauno dzīvokļa iemītnieku prieks ir visiem – Sarmītei, viņas vīram Jānim un piecarpus gadiņus vecajai Laurai. Ģimenes galva atzīst, ka kaķis ir ļoti inteliģents – dabiskās darīšanas jau no pirmās dienas kārto kastītē un nekādas palaidnības vēl nav sastrādājis. Mursis – Murčello ir ļoti komunikabls, pēc miegā pavadītas dienas vakaros minkas lielākais prieks ir būt kopā ar cilvēkiem. Arī ikvienam viesim viņš ierāpjas klēpī un apsveicinās. Jānis smej, ka Mursim garšo tikai četrstūraina pārtika: «Apaļu desas šķēlīti Mursis neēd, tā viņam garšo, tikai sagriezta kantainos gabaliņos. Arī kaķa mīļākā sausā barība ir tieši četrstūrainie gabaliņi.»
«Kad es zīmēju, kaķis rotaļājoties mēģina man nočiept papīra lapas un krāsainos zīmuļus,» pavēsta mazā Laura. Viņas vecāki stāsta, ka Mursis sākumā naktis pavadījis, čučot uz meitas vēdera. Par savu mīļāko rotaļlietu runčuks izvēlējies Lauras zaļo zaķīti, to viņš iemanījies izķeksēt pat no sekcijas plaukta.
Sarmītei ir īpašs stāsts par Murša vešanu pie veterinārārsta, kur kaķim bija jāsaņem pretcērmju tablete: «Kaķēns visu dienu bija ļoti apvainojies uz mani par to, ka aizvedu viņu uz vietu, kur atrodas izolators.» Visu pēcpusdienu pēc ārsta apmeklējuma Mursis izvairījies no Sarmītes un sevi apmīļot ļāvis tikai viņas vīram un mazajai Laurai.
«Ziņas» ir priecīgas par katru kustonīti, kuram paveicas no Helmaņa ielas dzīvnieku izolatora nokļūt gādīgu saimnieku rokās. Ja arī jūs esat ticis pie kaķa vai suņa ar mūsu avīzes starpniecību, izstāstiet to mums!
