Miršanu reģistrē Dzimtsarakstu nodaļa mirušā pēdējā dzīvesvietā vai arī vietā, kur persona ir mirusi.
Miršanu reģistrē Dzimtsarakstu nodaļa mirušā pēdējā dzīvesvietā vai arī vietā, kur persona ir mirusi. Ja cilvēks pazudis vai atrodas bezvēsts prombūtnē, miršanas faktu reģistrē tās pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā, kur atrodas tiesa, kas pieņēmusi spriedumu, vai arī kur bijusi cilvēka pēdējā dzīvesvieta. Dzimtsarakstu nodaļā reģistrē arī miršanas gadījumus represētām personām, kas mirušas izsūtījumā Krievijā, bet šis fakts nav reģistrēts.
Miršanas faktu apliecina viens no šādiem dokumentiem:
– ārstniecības iestādes izsniegta izziņa;
– tiesas spriedums par miršanas fakta konstatēšanu;
– tiesas spriedums par personas izsludināšanu par mirušu;
– prokuratūras paziņojums par represētās personas miršanu.
Šogad uz tiesas sprieduma pamata par personas izsludināšanu par mirušu reģistrēts viens cilvēks, reģistrēta arī viena izsūtījumā mirusi persona.
Miršanas gadījumu reģistrē ne vēlāk kā sešu diennakšu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts. Radiniekam, kas ierodas reģistrēt mirušo, jāiesniedz ārsta apliecība par nāves gadījumu un mirušā pase. Kad aizpildīts miršanas reģistrs, ziņu pareizību ar savu parakstu apliecina pieteicējs. Viņam tiek izsniegta miršanas apliecība, izziņas apbedīšanas pabalsta saņemšanai un izziņa kapsētai, kas jāiesniedz aģentūras “Pilsētsaimniecība” Kapu apsaimniekošanas nodaļā.
***
2004. gada pirmajos trīs mēnešos miruši jelgavnieki (statistikas dati pēc vecuma)
Vecuma periods; Vīrieši; Sievietes
19 – 30 gadu 1 0
31 – 40 gadu 2 0
41 – 50 gadu 17 7
51 – 60 gadu 21 12
61 – 70 gadu 30 23
Vecāki par 70 52 72
Kopā 237 125 114
