Pilsētā tuvāko pāris gadu laikā pilnībā tiks sakārtota drenāžas sistēma Bērzu kapos, kā arī pabeigta jaunā Meža kapsētas daļa, bet jau tagad citas pašvaldības brauc uz Jelgavu mācīties digitalizēt informāciju par apbedījumiem
Pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība» apsaimnieko Jelgavas kapsētas, uztur tās kārtībā un rūpējas par labiekārtošanu, veic kapsētu mākslas un kultūrvēsturisko pieminekļu, kā arī pasaules karos un represijās bojāgājušo piemiņas vietu uzraudzību. Jelgavā ir 16 kapsētu un piemiņas vietu. Tā kā pilsētas arhīvu materiāli iznīcināti Otrā pasaules kara laikā, mirušo reģistrācija atsākta tikai 1955. gadā, no 1983. gada tiek veikti ieraksti speciālās kapu grāmatās, kur norādīta arī kapavietas atbildīgā persona. Savukārt no 2000. gada tiek slēgti kapavietas uzturēšanas līgumi. Pašlaik vienīgā atvērtā ir Bērzu kapsēta, kur iespējams ierīkot jaunas ģimenes kapavietas. Pārējās daļēji slēgtas, un apbedījumi tiek veikti jau esošajās kapavietās. Pērn pilsētas kapos bijuši 722 apbedījumi, kas ir par 45 vairāk nekā 2012. gadā, bet par 38 mazāk nekā vēl gadu iepriekš. Par šajā un tuvākajos gados plānotajiem darbiem stāsta pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» Kapsētu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Solvita Vaivode un Apsaimniekošanas nodaļas vadītāja vietniece Žanna Barkovska.
– Kādi šogad būs nozīmīgākie uzlabojumi kapsētās?
S.Vaivode: Notiek kapliču un administrācijas ēku sakārtošanas darbi Meža kapsētā, kur jau nomainīti logi un durvis, bet patlaban tiek veikts kosmētiskais remonts. Cik iespējams, uzlabosim arī mājas fasādi. Tādi darbi plānoti arī Bērzu kapsētā. Jau sakārtotas Baložu kapsētas ēkas – nomainīti logi un durvis, ierīkota uzbrauktuve invalīdiem, jo tur bija vienīgā kapliča ar kāpnītēm.
Ž.Barkovska: Ar piesaistīto darbaspēku, tajā skaitā tiem, kam Probācijas dienesta uzraudzībā jānostrādā noteikts piespriesto stundu skaits, kapos tiek aizvāktas lapas un grāvju nogāžu apaugums, izvesti atkritumi. Tā sauktie stipendiāti šajos darbos iesaistīti mazāk.
– Kā sokas ar 2012. gadā sākto Meža kapu paplašināšanu?
S.Vaivode: Meža kapsētas paplašināšana un labiekārtošana tiek risināta pakāpeniski. Tur uzved grunti, līdzina, sakārto ūdens novadīšanu, izbūvē sūknētavu un drenāžas sistēmu. Uzbēršanai vēl nepieciešams ap 11 500 kubikmetru grunts, drenāžas sistēma jāierīko 2175 metru garumā, jāpārtīra grāvji 800 kubikmetru tilpumā, kā arī jāizbūvē braucamā daļa 6200 kvadrātmetru platībā. Pagājušajā gadā esam ierīkojuši drenāžas sūknētavu ar smilšu uztvērēju.
Ž.Barkovska: Pašlaik apzinām, cik izmaksās grunts uzvešana vēl vienai jauno kapu daļai.
– Cik liela būs kapu jaunā daļa?
S.Vaivode: Saskaņā ar projektu zemesgabala kopējā platība ir nepilni četri hektāri, bet apbedījumiem varēs izmantot aptuveni pusotru hektāru.
– Kad tur sāksies apbedījumi?
Ž.Barkovska: Atkarībā no pieejamā finansējuma. Tiklīdz būs labiekārtots, varēs sākt.
– Tas nozīmē, ka kapsētas paplašināšanas un labiekārtošanas darbi noris pakāpeniski, ņemot vērā kapu apsaimniekošanai piešķirtos līdzekļus, un ka tas nav liels projekts, kam iedalīta atsevišķa naudas summa?
Ž.Barkovska: Šī ir viena no prioritātēm. Sākotnējās tāmes liecina, ka izmaksas ir ap pusotru miljonu eiro, kas pakāpeniski samazinās līdz ar paveiktajiem darbiem. Bet tos īstenojam pakāpeniski.
– Brīvo vietu skaits kapos sarūk strauji?
S.Vaivode: Jā, jo atvērta tipa ir tikai Bērzu kapsēta, kur ir vietas jauniem apbedījumiem. Ar šiem resursiem pietiks vēl divarpus trim gadiem. Aizpildās diezgan ātri. Bet līdz tam laikam paspēsim sakārtot jaunos kapus. Ir arī daļēji slēgtas kapsētas, kur var glabāt ģimenes kapavietās. Ja tās ir aizņemtas, dažkārt tuvinieki izvēlas aizgājušo kremēt un apglabāt turpat. Ja kremēšanu viņi nevēlas, jaunas vietas varam ierādīt tikai Bērzu kapsētā.
– Kā sokas ar paaugstināto gruntsūdeņu problēmas risinājumu Bērzu kapsētā?
S.Vaivode: Pašlaik situācija ir ļoti laba, jo katru gadu tur paplašinām drenāžas sistēmu. Pērn sakārtojām visus grāvjus.
– Iepriekš pavasarī kapu jaunā daļa bija zem ūdens…
S.Vaivode: Tas bija pavasara laikā, kad zeme sasalusi. Šogad tāda situācija bija vien nedaudz, dažas dienas, turklāt uz ceļa daļas.
Ž.Barkovska: Tur ir tikai smiltis, tāpēc, ja grunts sasalusi, ūdeņi netiek uzreiz aizvadīti. Ja zemi klāj zāliens, tad ūdens iesūcas pakāpeniski, nevis stāv virs zemes. Tad liekam laipas, lai nav pa dubļiem jāiet, pieberam celiņus ar šķembām. Skalojam arī drenāžas sistēmas. Grāvji tagad pieslēgti pie kolektora, tāpēc no tiem ūdens aizvade notiek paātrināti.
– Pagājušajā gadā tur atklājās vēl kāda problēma – kapos uzturējās meža zvēri, nodarot postījumus kapavietām.
Ž.Barkovska: Tā tas ir visos kapos, jo nav žogu, bet blakus ir meži. Līdz ar to zvēri tur uzturas kā mājās.
– Kāpēc nav žogu?
S.Vaivode: Ierīkošana ir ļoti dārga, vajag aptuveni 1000 metru. Tādas pašas problēmas ir arī Rīgas kapos, piemēram, nesen televīzijā rādīja, ja nemaldos, Jaunciema kapus. Tur ir sēta, turklāt diezgan augsta, bet dzīvnieki tāpat tiek pāri. Teritorijai ir vārti, tiem tad visu laiku jābūt aizvērtiem, kas nozīmē dežuranta algošanu vai arī atbildīgus apmeklētājus, kam tie katru reizi jāaizver.
Ž.Barkovska: Sētu ierīkošana nav prioritāte, kur ieguldīt līdzekļus. Bērzu kapos drenāžas izbūvi sākām 2010. gadā un turpināsim arī nākotnē. Saskaņā ar pieejamo finansējumu katru gadu tiek ierīkoti drenāžas tīkli 2500 metru garumā. Pagājušajā gadā tur pārtīrīti grāvji, izbūvēti kolektori un caurtekas. Līdz 2016. gadam plānots ierīkot drenāžas sistēmu visā jaunajā kapsētas daļā.
– Jelgavas kapsētās nākotnē ir domāts veidot arī notekūdeņu priekšattīrīšanas sistēmas, par kuru izbūvei nepieciešamu atbalsta finansējumu pilsētas vadība nesen izteicās pašvaldību lietu ministram?
Ž.Barkovska: Jā, ap kapsētām Jelgavā nav nevienas attīrīšanas iekārtas. Bet, piemēram, tā kā Bērzu kapsētas noteksistēmas pieslēdzam pie kolektora, ūdens aizplūst uz attīrīšanas iekārtām. Līdzīgi domāts darīt arī citos kapos. Esam vienojušies par pieredzes apmaiņas vizīti Šauļos, kur pie pilsētas ir liela kapsēta un arī sastopas ar paaugstinātu gruntsūdeņu problēmu, ir pieredze ar attīrīšanas iekārtām. Tā ir specifiska lieta, kas raksturīga arī Rīgā, kur arī dosimies ciemos. Pakāpeniski gribam šos jautājumus sakārtot – vispirms grāvji, pēc tam attīrīšanas iekārtas.
– Kad Jelgavā būs krematorija? Pirms dažiem gadiem pāris uzņēmējām bija tādi plāni.
Ž.Barkovska: Arī mums bija tāds projekts Bērzu kapsētai, bet tas nav realizēts. Tur gan bija doma tikai par kolumbārija (vieta, kur pēc kremācijas glabā urnas ar mirušo pelniem – red.) sienu.
S.Vaivode: Mums ir saglabājusies iecere kādā no kapsētām, piemēram, Bērzu vai Zanderu, uztaisīt kolumbārija sienas fragmentu.
Ž.Barkovska: Tāpēc arī esam sarunājuši vizīti Šauļos, jo tur ir kolumbārija siena, kas aizņem maz vietas. Gribam apskatīt, kā tas ir dabā.
S.Vaivode: Pašlaik Jelgavā nav liela pieprasījuma pēc urnu apbedījumiem. Iepriekš katru gadu paglabājam tikai ap 30 urniņām. Šis skaits nav augošs, galvenais iemesls ir tas, ka ģimenes kapavieta aizņemta, bet aizgājušo grib apglabāt tur. Otrs iemesls ir jau minētie augstie gruntsūdeņi, jo urnu rok seklāk. Tas mums palīdz saglabāt vairāk brīvu vietu jauniem apbedījumiem.
– Vai pamestas kapavietas Jelgavā ir problēma?
S.Vaivode: Tādu ir ļoti daudz. Cilvēki aizbraukuši, ierodas reizi gadā vai nemaz. Ja apbedījums veikts pēc 1999. gada, kad sākām slēgt līgumus, mums ir zināms, kas kurā vietā atdusas. Bet ir arī vietas, kur nezinām, kas guļ. Ir gadījumi, kad cilvēki pēc divdesmit gadiem atnāk un interesējas, kur dus viņu radinieks. Lielākoties šīs situācijas veiksmīgi atrisinām. Cenšamies tādas aizmirstās vietas citiem nedot, ja ir kāda pazīšanas zīme, piemēram, plāksnīte vai piemineklis.
Ž.Barkovska: Taču arī pamestos kapus mēs sakopjam.
– Vai piedāvājat tādu pakalpojumu kā, piemēram, Kuldīgā, kur par noteiktu summu «Pilsētsaimniecība» parūpējas par kapavietas sakopšanu?
Ž.Barkovska: Nē, tādu pakalpojumu nenodrošinām. Cilvēki nāk un prasa. Bet mēs tādas pamestās vietas tāpat sakopjam vismaz reizi gadā. Lielās talkas dienā notiek plaši kapu sakopšanas darbi, tad konteineri ir pilni ar lapām. Varētu teikt, ka Jelgavā šī biznesa joma ir brīva.
– Kā jūsu darbā palīdz tas, ka kopš pagājušā gada pilsētā ir jauni saistošie kapu apsaimniekošanas noteikumi?
Ž.Barkovska: Tas palīdz, lai būtu pilnīgāki līgumi. Cilvēks zinās savu atbildību, ka nevar tikai apglabāt un pamest, atbraukt vien reizēm svētkos.
– Pirms jaunajiem noteikumiem bija problēma, ka kapu bedres netika izraktas pienācīgā dziļumā.
S.Vaivode: Bedres dziļumam jābūt 1,5 metriem, tā tas tagad arī notiek.
Ž.Barkovska: Līdz ar jaunajiem noteikumiem šo darbu vairs neorganizē tikai «Pilsētsaimniecība» – to var darīt ikviena apbedīšanas firma. Taču šo darbu mēs stingri kontrolējam, jebkurās bērēs ir klāt konkrēto kapu pārstāvji.
– Jaunums Jelgavā ir kapsētu inventarizācija, digitalizējot iegūtās ziņas.
S.Vaivode: Kapsētu informācijas apkopošana, inventarizācija un pilsētas arhīva datu digitalizācija notiek no pagājušā gada, kad sākām sadarbību ar firmu SIA «Cemety». Tā nodarbojas ar kapsētu informācijas sistēmu izstrādi un apkalpošanu. Sistēma «Cemety» (cemetery – kapsēta angļu val.) paredzēta gan kapsētu uzturētāju un apsaimniekotāju, gan iedzīvotāju ērtībai. Pašlaik mājas lapā www.cemety.lv publiski jau pieejams Zanderu kapsētas datu arhīvs, kur ievadītas ziņas par kapavietām no 1986. gada. Šā gada laikā tiks pabeigts Zanderu kapsētas vecās daļas digitalizēšanas darbs, kā arī turpināts strādāt pie Bērzu un Baložu kapsētas datu iekļaušanas sistēmā. Pašlaik uzmērām Bērzu kapsētu. Darbs ir ļoti laikietilpīgs, bet rezultāts – kolosāls. Tagad mēs digitālā veidā varam redzēt visas ziņas par apbedīšanas līgumu, apbedītajiem, saistītajām personām.
Tas ir jaunums ne tikai Jelgavā, bet arī Latvijā. Firma mums piedāvāja bāzes daļu, kur varam ievadīt datus. Turklāt izveidota publiskā puse – mājas lapā ievadot divus datus par mirušo cilvēku, piemēram, miršanas gadu un uzvārdu, interneta lappusē var atrast, kur viņš guļ. Zanderu kapu jaunajai daļai katrai kapavietai pievienots arī attēls, lai vietu apskatītu dabā. Interneta lappusē norādīts arī sektors un vieta, lai, aizbraucot uz kapsētu, var pa tuvākajiem celiņiem līdz turienei nokļūt. Ziņas apkopo kapu pārziņi un citi darbinieki.
Šādi dažus kapus digitalizējis arī Jelgavas un Ozolnieku novads, kas brauc pieredzes apmaiņā. Interesējas arī Ventspils un Jūrmala, kas pie mums skatījušies šo sistēmu. ◆
