Lasītājs A.Krūmiņš interesējas par kārtību, kādā pilsētas Nekustamā īpašuma pārvalde mirušo īrnieku dzīvokļus atbrīvo no mantām.
Lasītājs A.Krūmiņš interesējas par kārtību, kādā pilsētas Nekustamā īpašuma pārvalde mirušo īrnieku dzīvokļus atbrīvo no mantām: kas mantas uzskaita, iegrāmato, kur un cik ilgi tās uzglabā, kur lietas paliek pēc uzglabāšanas laika beigām, vai kāds nevar iedzīvoties uz mirušo rēķina?
Nekustamā īpašuma pārvaldes Pasziņu nodaļas vadītāja Indra Lāčplēse skaidro, ka dzīvokļu atbrīvošanu no mirušo īrnieku mantām regulē Ministru kabineta 1998. gada 19. maija noteikumi nr. 188 «Par valstij piekritīgas mantas uzskaiti, novērtēšanu, realizāciju» un Jelgavas Domes 1997. gada 11. decembra noteikumi «Kārtība, kādā atbrīvojama dzīvojamā platība no miruša vientuļa īrnieka mantām, kā arī saskaņā ar tiesas spriedumu no dzīvokļa izliktu personu mantām».
Pēc vientuļā īrnieka nāves dokumentāla apstiprinājuma (miršanas apliecības) saņemšanas NĪP nekavējoties jāveic pasākumi dzīvojamās platības aizsardzībai pret ielaušanos un demolēšanu. Komisija – tiesu izpildītājs, NĪP apsaimniekojamā fonda inspektors un pašvaldības policijas darbinieks – aizplombē telpu ārdurvis un sastāda aktu. Tiesu izpildītājs tajā norāda, kas ir mantas glabātājs. Viņš nerīkojas patvaļīgi, bet gan saskaņā ar noteikumiem, tāpēc iedzīvošanās uz mirušu cilvēku rēķina nav iespējama.
Tad laikrakstā tiek ievietots paziņojums ar aicinājumu līdz noteiktam termiņam atsaukties mirušā īrnieka radiniekiem vai paziņām, kam ir ziņas par viņa radiniekiem vai testamentārajiem mantiniekiem, kuriem tiesu izpildītājs varētu nodot glabāšanā mirušā mantas. Sludinājuma tekstā nedrīkst minēt adresi.
Nosūtot ierakstītu vēstuli, zināmie mirušā vientuļā īrnieka radinieki desmit dienu laikā tiek aicināti atbrīvot dzīvojamās telpas no miruša mantām. Ja viņi noteiktajā laikā to neizdara vai arī tie nav zināmi un nav sākta dzīvojamo telpu privatizācija, NĪP piecu dienu laikā pēc mirušā vientuļā īrnieka izrakstīšanas organizē viņa mantu aprakstīšanu, izvešanu un nodošanu glabāšanā. Pēc tam komisija aizslēdz un aizzīmogo atbrīvoto dzīvokli un septiņu dienu laikā par to rakstiski ziņo Domes Nekustamā īpašuma nodaļai.
Vispārējiem glabāšanas noteikumiem atbilstošas telpas ar noliktavas režīmu (sausas, ugunsdrošas, aizsargātas pret ielaušanos) nodrošina Domes izpilddirektors ar savu rīkojumu. Mantas tiek uzglabātas NĪP noliktavā. Noteikumi paredz, ka to turēšanas termiņš ir trīs mēneši, bet, tā kā Civillikums paredz mantojuma tiesību stāšanos spēkā viena gada laikā, mirušo lietas tiek glabātas gadu.
Noteikumi paredz, ka no mantas jānošķir dzīvnieki un produkti, kas ātri bojājas vai neatbilst sanitārijas prasībām, kā arī ķīmiskas, ugunsnedrošas, sprādzienbīstamas, radioaktīvas, bioloģiski aktīvas vielas, ieroči un munīcija, juvelierizstrādājumi (dārgakmeņi, dārgmetāli un citi greznuma priekšmeti), priekšmeti ar māksliniecisku un kultūrvēsturisku vērtību, kuru novērtēšanai un glabāšanai paredzēti speciāli apstākļi un noteikumi.
Ātri bojājošos vai sanitārijas normām neatbilstošus produktus un vielas, ievērojot likumdošanas aktos noteikto kārtību, var iznīcināt. Ķīmiskās, ugunsnedrošās, sprādzienbīstamās, radioaktīvās, bioloģiski aktīvās vielas, ieroči un munīcija tiek nodoti attiecīgajai iestādei vai organizācijai saglabāšanai vai iznīcināšanai.
Juvelierizstrādājumiem un priekšmetiem ar māksliniecisku un kultūrvēsturisku vērtību NĪP nodrošina uzglabāšanu seifā. Iestādes pastāvēšanas laikā tikai vienā dzīvoklī atradušās vērtīgas mantas, kas nodotas glabāšanā seifā. Parasti mantas ir bez vērtības un netiek realizētas komisijas veikalos un izsolēs. Pārņemtie dzīvnieki, ja tos citi saimnieki, jānodod SIA «Dienests».
Ieinteresētās personas var lūgt NĪP apturēt glabājamās mantas realizēšanu vai likvidēšanu, norādot iespējamo mantas pārņemšanas datumu. Lūgumam pievienojami dokumenti par mantojuma tiesību atzīšanu.
Pasziņu nodaļas vadītāja stāsta, ka mirušo īrnieku radinieki aktīvi cenšoties izņemt mantas. Pirms glabājamo lietu pārņemšanas ieinteresētā persona saskaņā ar iesniegto rēķinu sedz visus ar mantas izvešanu un glabāšanu saistītos izdevumus. Maksa par noliktavas telpu nomu tiek aprēķināta pēc Domes noteikta tarifa, reizinot ar mantām aizņemto kvadrātmetru skaitu ar uzglabāšanas laiku.
Manta pārņemama, pamatojoties uz ieinteresētās personas iesniegumu, uzrādot personību vai radniecību apstiprinošus dokumentus, iesniedzot tiesas spriedumu par aizgādnības nodibināšanu mirušā vientuļā īrnieka mantai vai atzīšanu par mantinieku un citus dokumentus. Mantas ieinteresētajai personai tiek nodotas saskaņā ar mantas aprakstes aktu, un tās atzīstamas par nodotām no brīža, kad abpusēji parakstīts pieņemšanas un nodošanas akts.
Beidzoties mantas glabāšanas termiņam, NĪP tā jānodod valstij Ministru kabineta 1994.
gada
4. oktobra noteikumos nr.198 «Par konfiscētas, bezīpašnieka, bezmantinieka, pēc mantošanas tiesībām, valstij vai pašvaldībai pārgājušas dāvinājumā, atrastās apslēptās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju» noteiktajā kārtībā.
Valsts ieņēmumu dienests pēc tās realizēšanas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā NĪP sedz visus izdevumus, kas saistīti ar mantas uzglabāšanu, pārvešanu saskaņā ar iesniegtajiem rēķiniem, bet nepārsniedzot realizēto lietu vērtību.
NĪP pastāvēšanas laikā mantas nodošana valstij vēl nav notikusi, taču pašlaik tās juristi gatavo dokumentus tiesai par tām mantām, kurām beidzies glabāšanas termiņš, jo par mantas piederību valstij var lemt tikai tiesa.
Par noteikumu izpildi atbild NĪP direktors, bet pašvaldības uzņēmuma rīcību saskaņā ar likumdošanas aktiem, koordinē Domes izpilddirektors.
