Agrākās «Lauktehnikas» bērnudārzu «Rotaļa» no 1976. gada par savu sauc vairāk nekā trīs tūkstoši mazo un lielo bērnu.
Krāsainos balonos «uzziedējis» četrdesmitnieks. Šādu simbolu savai jubilejai izvēlējusies pirmsskolas izglītības iestāde «Rotaļa», kuras 258 bērnu un 65 darbinieku lielā saime šonedēļ arī svin ar plašu vērienu. Pirmdien atklāta mazo audzēkņu zīmējumu izstāde, otrdienas rīts pavadīts jautrās sporta izklaidēs, trešdien bērnus iepriecināja cirks, šodien baseinā risinās ūdens prieki, rīt ar kūku un svecītēm dzimšanas dienu svinēs visi «Rotaļas» mazie un lielie, svētku kulmināciju piedzīvojot sestdien, kad uz balli pulcēsies darbinieki, draugi un atbalstītāji.
Cieši saaudzis kolektīvs
«Nezinu, kur man 26 gados bija drosme uzņemties bērnudārza vadību. Laikam paņēma tas, ka tā pārvaldnieks bija tolaik progresīvais uzņēmums «Lauktehnika» ar Jāzepu Kivlenieku priekšgalā, kurš ļoti rūpējās par saviem darbiniekiem un viņu bērniem – būvēja mājas, uzcēla bērnudārzu, maksāja labas algas. Tolaik daudziem no «Lauktehnikas» bija kuplas ģimenes ar trim, četriem, pieciem bērniem,» savu sākumu «Rotaļā» atceras vadītāja Ilze Putniece.
Viņa ir iestādes tikai otrā vadītāja. Maija Drozda pēc piecu gadu darba devās līdzi savam vīram Mihailam, kuru pienākumi pārcēla uz Rīgu, atstājot vietā jauno tolaik Jelgavas rajona Izglītības nodaļas metodiķi. «Bijām ciešs un ļoti noslēgts kolektīvs. Pamatā te strādāja «Lauktehnikas» vīru sievas,» atmiņu kamolu, kas pilns ar spilgtu notikumu pavedieniem, turpina šķetināt I.Putniece. No 1976. gada bērnudārzā joprojām strādā skolotāja Inta Radžele. Savukārt, kad 1986. gadā uzcēla otru korpusu un baseinu, kas sākotnējā izskatā darbojās līdz pagājušā gadsimta 90. gadu sākumam, bija vajadzīgi jauni darbinieki. No tā laika «Rotaļā» darbu turpina vadītājas vietniece izglītības jautājumos Anita Kupste, pirmsskolas skolotāja Gaida Borisenoka un mūzikas pedagoģe Inga Rasmane. Ap 30 darba gadu kā krelles var vērt arī pirmsskolas izglītības skolotāja Indra Cīrule un Dzidra Eversone, taču iestādes darbinieku vidējais vecums ir salīdzinoši jauns – 44 gadi, izrēķinājusi vadītāja. Tas pateicoties vairāk nekā desmit skolotājām, kuras darba gaitas «Rotaļā» sākušas pēdējos gados.
«Esam radoši un atvērti visam jaunajam. Pie mums nāk brīvprātīgie palīgi, labprāt ņemam pedagoģiskajās praksēs. Esam saaudzis viens kolektīvs un nemitīgi ceļam latiņu aizvien augstāk. Vienmēr esmu sacījusi, ka bērnudārzā nestrādā neviens no malas vai tāds, kas vēlas te nopelnīt. Tā ir misija ļoti radošam, gaišam, mīlošam, atvērtam un komunikablam cilvēkam,» 34 tādus pedagogus un 31 tehnisko darbinieku savā komandā atradusi I.Putniece.
Mācīja lelles ar klibu rociņu un kājiņu
Viņu vidū ir arī speciālistu komanda – logopēde Ieva Dresmane, fizioterapeite Ināra Jurēvica, speciālā skolotāja Inga Staune, kura apguvusi Montesori pedagoģijas metodes. Tāpat strādā psiholoģe, peldēšanas un sporta treneri, notiek mūzikas terapija. Šo speciālistu kompetence ir īpaši būtiska darbā ar bērniem speciālajās grupās, kādas «Rotaļā» patlaban ir divas, sniedzot atbalstu 18 audzēkņiem. Tur tikai ar pedagoģiski medicīniskās komisijas lēmumu nonāk bērni ar fiziskās attīstības traucējumiem un smagām veselības problēmām. Idejas aizsācēja tālajā 1993. gadā, kad cilvēki ar īpašām vajadzībām sabiedrībā neskaitījās un dažs labs vecāks nepieļāva domu, ka viņa atvase mācīsies kopā ar slimu bērnu, bija patlaban Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācijas prezidente Aija Kļaviņa.
«Tolaik Aija bija beigusi sporta akadēmiju kā fizioterapeite un nāca ar ierosinājumu atvērt grupu audzēkņiem ar bērnu cerebrālo trieku. Tas nebija viegli. Pirmkārt sagatavojām vecākus un bērnus, lai viņi psiholoģiski pieņemtu audzēkņus ar speciālām vajadzībām. Notika dažādas nodarbības, kurās, piemēram, izmantojām lelles. Viena nevarēja redzēt, citai bija problēmas ar rociņu. Mācījāmies kopā. Otrs bija atrast šos speciālistus, kas spētu strādāt ar bērniem profesionāli, noliekot malā dažkārt pārlieku lielās emocijas,» atceras I.Putniece.
A.Kļaviņa «Rotaļā» vairs nestrādā, taču darbs ar bērniem ar speciālām vajadzībām turpinās un uzņem apgriezienus. Tā 2003. gadā tika atvērta otra speciālā grupa, 2005. gadā renovēts peldbaseins, radot iespēju ūdens terapijai, kas šiem audzēkņiem, piemēram, atslogo muskulatūru, iemāca elpot, norūda imunitāti un vienkārši rada pozitīvas emocijas. Savukārt 2014. gadā bērnudārzā atklāta piebūve, kurā iekārtoti speciālistu kabineti un izveidota izpētes istaba vides izzināšanai un dažādiem eksperimentiem. «Reizi nedēļā bērni, no kuriem vairāki ir ratiņkrēslos, dodas, kā mēs sakām, – uz «draugu grupu», kur kopā ar pārējiem piedalās rīta cēlienā un visās nodarbībās. Gadā uz skolu, kas var būt arī astoņos gados, aiziet aptuveni četri, bet šoreiz tā būs vesela grupa – visi desmit. Priecājamies, ja viņi tālāk mācās parastajā skolā, bet daudzi aiziet arī uz internātskolām,» raksturo vadītāja, piebilstot, ka katram šo speciālo grupu audzēknim ir izstrādāts individuāls mācību un attīstības plāns.
Aug mazie «profesori»
«Rotaļas» iespējas, protams, bauda ne tikai bērni ar speciālajām vajadzībām, bet viss iestādes mazo audzēkņu kolektīvs. Bērnudārzā atvērtas desmit grupas bērniem no diviem līdz septiņiem gadiem. Viņi divreiz nedēļā no rītiem baseinā, kas pārējiem pilsētas mazuļiem no diviem mēnešiem līdz trīs gadiem atvērts pēcpusdienās, apgūst peldētprasmi, kā arī aktīvi sporto.
«Rīts sākas ar vingrošanu, kad bērni iziet tā saucamo «džungļu» trasi. Fiziskās nodarbības risinās divreiz nedēļā gan mūsu sporta zālītē, gan ārā. Piemēram, ziemā slēpojam, braucam ar ragaviņām. Mums notiek jautri sporta svētki,» ieskicē vadītāja.
Viņa atklāj, ka arī mācību procesā tiek meklēti inovatīvi un efektīvi risinājumi. «1997. gadā saņēmām starptautisku sertifikātu, kas tolaik saucās «Soli pa solim», bet patlaban – bērncentrēta metodika. Tas nozīmē, ka grupiņās galdi nav salikti rindās un bērni neceļ roku, lai atbildētu. Tā vietā mums ir pieci līdz astoņi attīstības centri, kuros mazie pamatīgi izpēta konkrētu tēmu. Piemēram, olimpiādes laikā runājām par mūsu kamaniņbraucējiem, Ābeces centrā bērni meklēja burtus, lika zilbes un veidoja teikumus, lai par šo tēmu uztaisītu plakātu. Tēlotājdarbības centrā veidoja vai zīmēja šos sportistus, Kulinārijas centrā gatavoja vitaminizētus salātus, bet Celtniecības centrā taisīja pašu trasi,» mācību procesā ļauj ieskatīties I.Putniece, piebilstot, ka bērni no rīta var izvēlēties, kurā centrā piedalīsies, bet skolotāja uzmana, lai mēneša laikā viņi būtu pabijuši visos.
Tas gan prasa lielu pedagoģisko darbu, jo nevar aiziet uz nodarbību nesagatavojies. Skolotāji paši veido arī darba lapas, kuru komplektu skolotāja Dina Turlava apkopojusi grāmatā un iesniegusi izdevniecībā «Zvaigzne». Tāpat «Rotaļas» pedagogu kolektīvs ir gatavs dalīties pieredzē, kas gūta augiem bagātajā izpētes istabā, kur pieejami mikroskopi, svari, piltuves un citi rīki dažādiem eksperimentiem, kuru gaita un rezultāti apkopoti īpašā programmā.
«No skolām saņemam informāciju, ka mūsu bērniem mācībās klājas ļoti labi. Viņi ir kā tādi mazi «profesori» – prot brīvi sarunāties, izteikties, pierādīt, pastāvēt par sevi, organizēt savu darbu,» gandarīta vadītāja.
Pašiem savs lāpu gājiens
Vēl viens spēcīgs akcents «Rotaļā» ir patriotiskā audzināšana. «Sākām ar izpēti, kāpēc esam Lāčplēša ielā. Uzzinājām, ka pēc brīvības kaujām visiem cīnītājiem, kas to bija nopelnījuši ar savu drosmi, te, Zvaigžņu, Brīvības, Austrumu un Lāčplēša ielas rajonā, piešķīra zemi. Tāpēc 11. novembrī jau desmit gadu kopā ar vecākiem pulcējamies savā gājienā. Mums ir karogi, lāpas, bungas. Gājiens sākas ar svinīgu brīdi, kad dziedam Latvijas himnu un bērniem saprotamā valodā stāstām par šiem notikumiem, lai viņi nedomā, ka pieminām Lāčplēsi ar lielām pūkainām ausīm,» stāsta I.Putniece. Viņa piebilst, ka gājienam pievienojas arī 4. vidusskolas jaunākās klases, bērnudārza «Vārpiņa» kolektīvs un nu arī «Zīļuka» saime. Savukārt noslēgumā «Rotaļā» iemirdzas latvju gaismas raksti, vēl dziļāk bērnos ieaužot piederības sajūtu savai zemei un pirmajai skoliņai, kuru par savu sauc vairāk nekā trīs tūkstoši mazo «rotaļnieku».
Pateicos par likteņa pagriezienu
Evelīna Mizūne, «Rotaļas» absolvente un sporta skolotāja
Bērnudārzā sāku iet ļoti agri – pirmajā jaunākajā grupiņā. Atmiņas par šo laiku ir tikai labākās. Man bija ļoti jaukas audzinātājas Anita Kupste un Sarmīte Joma. Spilgtāk atceros mūzikas nodarbības un sporta svētkus. Man patika iet uz dārziņu. Tā kā trenējos mākslas vingrošanā, esmu nolēmusi ar sportu saistīt arī savu profesionālo dzīvi. Joprojām mācos, bet tas bija likteņa pagrieziens, ka «Rotaļā» meklēja sporta skolotāju un es dabūju šo vietu. Atgriezties gan bija neparasti – kā nu būs strādāt kopā ar savu bijušo audzinātāju Anitu! Taču visi kolēģi ir ļoti pretimnākoši un neliedz padomu. Jāatzīst, ka strādāt ir ļoti viegli, jo tam radīta piemērota vide. Mums ir skaista sporta zāle un bagāts inventārs.
«Rotaļas» tradīcijas
• 1. septembris – Zinību diena
• Sporta svētki
• Lāčplēša dienas gājiens
• Latvijas dzimšanas diena
• Ziemassvētki
• «Rotaļas» dzimšanas diena
• Lieldienas
• Putnu dienas
• «Rotaļas» mazie dziesmu svētki
• Mātes diena un Tēva diena
• Izlaidums
