Latvijas Bērnu fonda Jelgavas nodaļa svin ceturtdaļgadsimtu.
«Rīgā jau bija Bērnu fonds, bet bez filiālēm. Fonda prezidents Andris Bērziņš ļoti vēlējās, lai nodaļa būtu arī Jelgavā, jo pilsēta un rajons kopā bija liela teritorija. Sākām pulcēties 1990. gada vasarā «Villa Medem» klubā pie vadītājas Irmas Berzinskas, kas šajā darbā aktīvi piedalījās un ierosināja dibināt orgkomiteju. Pati dibināšanas sapulce notika 1990. gada 23. septembrī un bija kupli apmeklēta. Bijām tikuši brīvā Latvijā. Cilvēki ļoti atsaucīgi. Kur gāju, lūdzu, neatteica un neprasīja, vai par to maksāsim,» uz Latvijas Bērnu fonda Jelgavas nodaļas dzimšanu atskatās tās pirmā un vienīgā vadītāja Silvija Dālmane.
Uz ielas ar trikotāžas maisiem
Viņu pašu straumē, kas allaž turējusi rūpi par maznodrošināto un daudzbērnu ģimeņu atvasēm, bez vecāki gādības palikušajiem un bērniem invalīdiem, ierāva toreizējais pirmā sasaukuma Jelgavas deputāts Voldemārs Galvanovskis, ar kuru S.Dālmanei ceļi krustojās darbā slimnīcā «Ģintermuiža».
«Tikko biju aizgājusi no Politehniskā institūta, kur 27 gadus biju docētāja. Mani «izēda», jo dziļās ticības dēļ, ko manī tēvs ieaudzināja jau no agras bērnības, nestājos partijā. Voldemārs, redzēdams, ka esmu izdarīga – man jau institūtā bija ap desmit sabiedrisko pienākumu –, kā ap mani tinas slimie bērni un kā es ar viņiem labi sadzīvoju, noteica, ka man noteikti jāpiedalās konkursā uz Bērnu fonda Jelgavas nodaļas vadītājas vietu,» darba sākumu atminas ilggadējā vadītāja. Viņa stāsta, ka pirmais uzdevums bija apzināties, kurām ģimenēm tobrīd ekonomiski smagajā laikā, kad bruka un mainījās valsts iekārtas, palīdzība bija visvairāk vajadzīga. Talkā nāca gan pašvaldības darbinieki, gan mediķi. «Ričmondā bija nodibinājies kristīgais bērnu fonds, kas daudzām ģimenēm piedāvāja sniegt materiālo palīdzību, bet man tās bija jāatrod. Tāpēc gāju uz pašvaldību un bērnu poliklīniku pie ārstiem, kuri ikdienā redz reālo situāciju ģimenēs. Daudz palīdzēja daktere Melbārde. Dace Olte iedeva divas lielas grāmatas ar daudzbērnu ģimeņu sarakstiem. Dome piešķīra automašīnu – trīs četru cilvēku komisija braukājām pa mājām. Tāpat daudz rakstīju avīzē,» stāsta S.Dālmane. Viņa piebilst, ka potenciālo palīdzības saņēmēju pulks tajās dienās saradies gana plašs, kaut fonda prezidents ieteicis atrast, maksimums, septiņas ģimenes, ar kurām būtu reāli «tikt galā». Taču kā teicienā – katrs bērniņš nāk ar savu maizīti – arī daudzie Jelgavas nodaļas rūpju bērni nepalika bešā, par ko jāpateicas gan vadītājas uzņēmībai, gan pašvaldības, uzņēmumu un organizāciju lielajai atsaucībai, bet galvenais – Dievam. Viņa pārdabisko palīdzību Silvija piedzīvojusi vairākkārt. Piemēram, kad 24 stundu laikā vajadzēja aiziet no «Jundas» kabineta, kur pēc «Villa Medem» bija iekārtojies Bērnu fonds. «Tirdzniecības pārvaldes vadītājs Dailis Bebris mums atvēlēja vairākus maisus trikotāžas, jo tikko bija mainījies naudas kurss un prece pēkšņi kļuvusi 200 reižu lētāka. Eju bezmērķīgi pa ielu, birst asaras – kur ar to visu lai liekas?! Te mani uzrunā kāda sieviete: «Kas noticis? Es taču esmu jūsu studente un atceros ar lielu mīlestību, kā jūs ar mums, neklātniekiem, strādājāt. Nāciet līdzi!» Un aizved mani uz Zirgu ielu 12, kur atradās uzņēmums «Zemgales celtnieks». Dabūjām par brīvu lielas, gaišas telpas. Uzskatu, ka tas viss nāk no Dieva,» ar pateicību atceras S.Dālmane. Līdzīgi viņa var stāstīt arī par pāriešanu uz telpām O.Kalpaka ielā, kur patlaban atrodas Jelgavas Sociālo lietu pārvalde, un visbeidzot uz «mājām» Stacijas ielā 13.
Kannās aknas un biezpiens
Bijuši pat brīži, ko Silvija sauc par «īstu leiputriju». Piemēram, kad par fonda Jelgavas nodaļas darbību uzzinājis Joahima Zīgerista «Rūpju birojs», nākamajā dienā pie durvīm stāvējis liels furgons ar apģērbu, veļu, apaviem un citiem labumiem.
«Kad vēl bijām Zirgu ielā, iepazinos ar robežsargu Vilni Našenieku, kurš tobrīd strādāja Meitenes robežpunktā un bija ļoti ieinteresēts mūsu darbībā. Viņš varēja pēkšņi piezvanīt un piegādāt pustonnu maizes, kannas ar svaigām aknām vai biezpienu. Vajadzēja to visu sasvērt, sadalīt un kannas izmazgāt, lai nākamajā dienā tīras atdotu. Toreiz mums vēl nebija ledusskapja. Sēdēju kā uz adatām, Našenieka zvanu gaidīdama. Izcīnīju arī, ka «Jelgavas maiznieks» mums atdod nekondīcijas maizi ar 70 procentu atlaidi. Tāpat palīdzēja «Zemgales piens», kas lielās kannās veda vājpienu. Ģimenes no RAF dzīvojamā masīva kājām nāca, jo nebija naudas autobusam, lai dabūtu šo pienu un varētu izvārīt bērniem putru. To ir grūti saprast, kā cilvēki velk dzīvību, bet es kā dadzis esmu tam visam pieķērusies,» raksturo S.Dālmane.
Nabadzība nav izskausta
Taču laiks gājis savu gaitu, ieviešot izmaiņas, kas būtiski skārušas arī Bērnu fonda Jelgavas nodaļu, kas aptver ap tūkstoti visu paaudžu dalībnieku. Piemēram, pirms vairākiem gadiem centralizēta fonda grāmatvedība un likvidēts nodaļas bankas konts. «Patlaban vairs nav maizes vai citu produktu, ko dot. Lietoto apģērbu arī var kilogramiem lēti uz katra stūra nopirkt. Taču ir ļoti dārgs transports, kas daudziem liedz iespēju piedalīties,» min nodaļas vadītāja, piebilstot, ka visi pasākumi un palīdzības programmas lielākoties tiek administrēti centrālajā birojā Rīgā. Tomēr vēl palikuši daži vietējie ziedotāji, kuri gan aizvien biežāk ierunājas par «grūtiem laikiem» un pāreju uz eiro izmantojuši, lai atstātu to pašu ciparu (100 latu vietā 100 eiro). Neatsaka Jelgavas pašvaldība, kuras rīkotajos projektu konkursos par iespēju saņemt finansējumu savas darbības nodrošināšanai un dažādām aktivitātēm allaž piedalās arī S.Dālmane. «Latvijā trūkums un nabadzība nav izskausta, tāpēc mūsu darbs vēl ilgi būs vajadzīgs. Pati gan esmu vairākkārt teikusi, ka laiks doties atpūtā, bet mūsu prezidents Bērziņš pat negrib to klausīties. No otras puses – negribu sevi lielīt, bet neredzu, kurš ar tādu degsmi un turklāt brīvprātīgi uzņemtos šos pienākumus,» teic uzņēmīgā nodaļas vadītāja, kura jau pārkāpusi 80 gadu slieksni, bet ir pilna enerģijas rūpēties par bērniem, kam nepieciešams atbalsts. ◆
Pulcējas kuplā skaitā
Vaira Vucāne, Latvijas Bērnu fonda viceprezidente
◆ Par spīti saviem gadiem, Silvija Dālmane fondā darbojas ar visu sirdi un dvēseli un pulcējusi ap sevi cilvēkus, kas tāpat kā pati Jelgavas nodaļā ir no pašiem tās pirmsākumiem. Lai gan Zemgale ar Jelgavas pilsētu, novadu un Ozolniekiem ir bagāts reģions, joprojām nepieciešams atbalsts slimajiem, trūkumā nonākušajiem bērniem, bāreņiem un daudzbērnu ģimeņu bērniem. Pamainoties gadu no gada viņi kuplā skaitā pulcējas fonda Jelgavas nodaļā, kuras darbība vēsturiski pierādījusi, ka darbs ir jāturpina. Tajā ļoti liels nopelns ir ne tikai Silvijai, bet gribu uzteikt arī aktīvos vecākus un sadarbības partnerus.
Latvijas Bērnu fonds
◆ Sabiedriskā labuma organizācija, kas kopš 1988. gada rūpējas par Latvijas bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti.
◆ 1990. gadā fonds reģistrēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispasaules bērnu fondā UNICEF, bet kopš 1991. gada ir Vispasaules kristīgā bērnu fonda oficiālais pārstāvis Latvijā.
◆ Darbības uzdevumi ir dažādu Latvijas un starptautiska mēroga bērnu veselības un interešu aizsardzības programmu un akciju organizēšana un līdzdalība tajās, kā arī palīdzības sniegšana nepilngadīgiem iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām un bērniem ar grūti izārstējamām slimībām, bāreņiem, daudzbērnu un citām ģimenēm, kurām ir nepieciešams atbalsts.
◆ Galvenās aktivitātes – ES un citu fondu finansēto projektu realizācija; vasaras nometņu bērniem ar īpašām vajadzībām organizēšana; smagi slimo bērnu ārstēšanas, maznodrošināto daudzbērnu ģimeņu atbalsts; stipendijas daudzbērnu ģimenēm, augstskolu studentiem no daudzbērnu ģimenēm un bāreņiem; stipendijas konkursa «Talants Latvijai» uzvarētājiem no bērnu mūzikas skolām; rehabilitācijas un krīzes centru atbalstīšana; Ziemassvētku un Lieldienu labdarības akcijas «Nepaej garām!» un bezmaksas labdarības koncerta organizēšana; humānās palīdzības saņemšana un izdale.
