Mateja evaņģēlija noslēguma pantos varam lasīt Pestītāja vārdus: «Eita un darait par mācekļiem visas tautas!» Šo Svēto Rakstu vietu pieņemts saukt par misijas pavēli.
Mateja evaņģēlija noslēguma pantos varam lasīt Pestītāja vārdus: «Eita un darait par mācekļiem visas tautas!» Šo Svēto Rakstu vietu pieņemts saukt par misijas pavēli. Jēzus sekotāji ir sūtīti sludināt evaņģēliju. Šo paša Kristus izteikto pavēli ir uztvēruši un pildījuši ne tikai apustuļi vien. Tā ir radusi daudz sekotāju – misionāru.
Misija ir divējāda. Ārmisija nozīmē došanos uz svešām zemēm pie tautām, kuras ir nekristīgas, kuras, iespējams, nekad nav dzirdējušas par Jēzu Kristu. Iekšmisija savukārt nozīmē evaņģēlija sludināšanu pašu zemē, atgādināt par Dievu un Baznīcu tiem, kas to ir piemirsuši vai izliekas nezinām. Abas misijas nozares ir vienlīdz svarīgas. Viena no iekšmisijas metodēm ir kristīgie preses izdevumi. Pagājušajā gadā latviešu luterāņu prese atzīmēja 175. gadskārtu kopš pirmā reliģiskā žurnāla «Mīlīga Pamācīšana» iznākšanas. Laikā no 1821. līdz 1945. gadam latviešu valodā iznākuši 57 luterāņu preses izdevumi, kurus izdevusi gan Baznīca kopumā, gan atsevišķas draudzes, gan arī diaspora. Hronoloģiski lūkojoties, Latvijas iekšmisijas biedrības mēnešraksts «Svētdienas Rīts» ir 24. no tiem.
1920. gads. Nesen Latvijai pāri vēlies Pirmais pasaules karš, bermontiāde, lielinieku terors. Saimniecības izputinātas, dievnami izpostīti… Dažnedažādu iemeslu dēļ ierastā normālā draudžu dzīve izjaukta, cilvēkiem laupīts svētdienas rīts, kas jau paaudzēm ilgi sācies ar dievvārdiem. Tieši tad un tieši tāpēc Latvijas iekšmisijas biedrība sāka izdot laikrakstu ar nosaukumu «Svētdienas Rīts». Ja svētdien arī netika uz baznīcu, vismaz avīzē varēja izlasīt sprediķi, rast ziņas par draudžu dzīvi, Baznīcas Virsvaldes vēstījumus. Laikraksta redaktori bija ievērojami latviešu teologi – mācītāji Gustavs Šaurums, Ādolfs Mačulāns, redakcijas komisijā darbojies arī Kārlis Bilzēns.
Pirmais laikraksta numurs datēts ar 1920. gada 1. janvāri, pēdējais – ar 1940. gada 11. augustu.
Tomēr šis avīzes numurs nebija pēdējais. Pagāja 49 gadi. Apstākļi valstī līdzinājās tiem, kādi bija avīzes pirmā numura izdošanas laikā. Karš atstājis smagas brūces cilvēku dvēselēs, dievnami izpostīti, draudzes izklīdušas… Iekšmisija atkal kļuvusi tik aktuāla kā nekad agrāk. 1989. gada Lieldienās (26. martā) «Svētdienas Rīts» tika atjaunots kā LTF izdevuma «Atmoda» kristīgi demokrātisks pielikums. Par to jāpateicas atjaunotā «Svētdienas Rīta» pirmajai redaktorei Aidai Prēdelei – talantīgai žurnālistei un dedzīgai kristietei.
Kopš 1989. gada 23. jūlija «Svētdienas Rīts» iznāk kā Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas laikraksts. 1995. gadā «Svētdienas Rīts» svinēja savu 75. jubileju, un šobrīd, tas nebūt nav pārspīlējums, ir ne vien visilgāk iznākošais Latvijas laikraksts, bet arī lielākais un populārākais kristīgais preses izdevums Latvijā.
