Šoruden mūsu valsts atzīmēs neatkarības proklamēšanas 80. gadadienu.
Šoruden mūsu valsts atzīmēs neatkarības proklamēšanas
80. gadadienu. Svarīga nozīme ceļā uz neatkarīgu valsti visos laikos bijusi tās bruņotajiem spēkiem.
Latvijas armijas rindās karoja krietns pulks virsnieku, kas nākuši no Zemgales un pamatizglītību guvuši Jelgavas skolās. Viena no tām Mītavas reālskola, ko varētu saukt par neatkarīgās Latvijas virsnieku kalvi.
Pulkvedis no Zemgales
Zamuels Addeins (Adienis) dzimis 1864. gada 15. janvārī toreizējā Bauskas apriņķī. Mītavas reālskolu beidzis 1884. gadā un kā brīvprātīgais devies dienestā. Uzņemts Viļņas karaskolā, ko absolvējis 1888. gadā. Dienējis vairākās Krievijas pilsētās, līdz iestājies Nikolaja ģenerālštāba akadēmijā, ko beidzis 1900. gadā.
Z.Adienis ir pirmais latvietis no Mītavas reālskolas absolventiem, kas beidzis šo augstāko militāro mācību iestādi.
Pulkveža uzplečus viņš saņēmis 1910. gada decembrī un droši vien būtu arī ģenerālis, ja vien Pirmā pasaules kara sākumā Austrumprūsijā nebūtu kritis gūstā.
Latvijā atgriezies 1918. gada rudenī, Latvijas armijā no 1919. gada 29. marta. Kad iecelts par galvenā štāba priekšnieku, vienlaikus veicis arī apsardzības ministra biedra pienākumus.
No armijas aizgājis 1920. gada maijā, bet 1922. gadā bijis kara zinību lektors karaskolā, pēc tam veselības stāvokļa dēļ lūdzis sevi atvaļināt. Z.Adienis miris 1925. gada novembrī, apglabāts Medzes pagasta kapos Liepājas pusē.
Karavīrs un dzejnieks
Pulkvežleitnants Kārlis Šāberts nāk no Elejas puses. Dzimis 1886. gada 20. janvārī, mācījies Mītavas reālskolā, pēc tam Kazaņas karaskolā, ko beidzis ar izcilību. Dienesta gaitas sācis Krievijas armijas 72. Tulas kājnieku pulkā. Pilsoņu kara laikā bijis «balto» pusē pie Deņikina. Kaujās piecreiz ievainots. Pieminēts Deņikina un citu «baltarmiešu» memuāros drosmes dēļ.
Latvijas armijā bijis no 1920. gada Kuldīgas un Aizputes apriņķa apsardzības priekšnieks, pēc tam armijas štāba apmācības daļas 2. priekšnieka vietnieks. Atvaļināts 30. gadu sākumā, tālākais liktenis nav zināms.
Interesanti, ka 20. gadu nogalē Kārlis Šāberts bijis pazīstams kā «viens no jaunāko laiku dzejniekiem».
No «Rungām» līdz Versaļai
Kārlis Švīders dzimis 1876. gada 30. janvārī Vilces pagasta Rungu mājās. Pēc Mītavas reālskolas beigšanas mācījies Viļņas karaskolā, dienējis dažādās Krievijas armijas daļās kā adjutants, sakaru un ložmetēju komandas priekšnieks.
Militāro izglītību papildinājis Francijā Versaļas sakaru kursos, beidzis arī Krievijas kara intendantūras akadēmiju. Pirmā pasaules kara sākumā kritis gūstā pie Tilzītes (Sovetskas) Austrumprūsijā.
No 1918. gada Latvijas apsardzības ministrijā izpildījis armijas galvenās apgādes pārvaldes priekšnieka palīga amatu. Vēlāk tehniskās pārvaldes priekšnieka vietnieks un elektrotehniskā diviziona komandieris, no 1924. gada armijas sakaru dienesta priekšnieks, pulkvedis. Piedalījies militāro līgumus slēgšanā ar citām valstīm, bijis militārais pedagogs. Daudzu rakstu autors «Latvijas Kareivī». Atvaļināts no armijas 30. gadu otrajā pusē. Domājams, ka gājis bojā deportācijā.
Dod vārdu stacijai
K.Švīdera laikabiedrs, Ziemeļarmijas virspavēlnieks Jorģis Zemitāns (23.02. 1873.16.01.1928.), kā vārdā nosaukta Zemitānu dzelzceļa stacija Rīgā, nācis no Skrīveriem, taču arī beidzis Mītavas reālskolu 1892. gadā eksternā ar savvaļnieka eksāmeniem.
