Ap trīssimt Jelgavas 2. pamatskolas atbalstītāju pirmdienas pēcpusdienā pulcējās Hercoga Jēkaba laukumā uz mītiņu, kas notika saistībā ar janvāra beigās pašvaldībā prezentēto skolu tīkla optimizācijas plānu. Viņu vidū bija arī Saeimas deputāti Regīna Ločmele Luņova un Aivars Geidāns, kā arī Jelgavas domnieks Sergejs Stoļarovs.
Mītiņu vadīja Jelgavas 2. pamatskolas vecāku padomes pārstāvis Gatis Ozols. Viņš uzsvēra, ka vecāki sanākuši, lai mierīgā ceļā paustu savu viedokli. “Dzīvojam pilsētā, kuras devīze ir “Pilsēta izaugsmei”, bet pašvaldības vadība ar mēru Andri Rāviņu priekšgalā mēģina padarīt pilsētu izaugsmei par pilsētu iznīcībai,” sacīja G.Ozols.
Pašvaldību asi kritizēja arī bijusī 2. pamatskolas direktore Ludmila Gineite. Viņa secināja, ka pilsētas vadība vēlas labi strādājošo un tradīcijām bagāto 2. pamatskolu saraut gabalos, lai, kā Latvijas Zemnieku savienība solīja pašvaldību vēlēšanās, dotu pienācīgas telpas šaurībā dzīvojošajai Spīdolas ģimnāzijai. “Kauns, kungi,” rezumēja L.Gineite. Viņa piebilda, ka Spīdolas ģimnāzijā mācās pašvaldības vadībai pietuvinātu ģimeņu bērni un tāpēc arī ir vērojama šī netaisnība.
Spīdolas ģimnāzijas audzēkņu māte Baiba Ozola izteica atzinību vecākiem, kuri tik lielā skaitā sapulcējušies savu bērnu aizstāvībai, un novērsa L.Gineites un vairāku klātesošo paustās aizdomas, ka “spīdoliešu” vecāki atbalsta pašvaldības nodomu pārcelt ģimnāziju uz 2. pamatskolas ēku Sarmas ielā 2. “Cīnīsimies katrs par savu skolu!” uzrunas beigās aicināja B.Ozola, klātesošajiem uzgavilējot Spīdolas ģimnāzijai.
Par savu skolu mītiņā iestājās arī skolēni. Koris “Zvonņica” izpildīja skolas himnu un “Prāta vētras” “Manu dziesmu”.
Jurists agrākais jelgavnieks 5. vidusskolas absolvents Samirs Askerovs uz mītiņu bija ieradies no savas dzīvesvietas Norvēģijā un solīja vajadzības gadījumā 2. pamatskolas intereses aizstāvēt arī tiesā. Sarunā ar skolas audzēkņu vecākiem viņš uzsvēra, ka šajā gadījumā nav strīda par to, ka valstī noteiktās izglītības reformas uzlabos bērnu izglītību. 2. pamatskolas vecākiem nav iebildumu arī pret to, ka no 2019. gada vidusskolas Latvijā būs tikai valsts valodā un vien pamatskolās saglabāsies bilingvālā apmācība (līdz 7. klasei 50 procentu valsts valodā un 50 procentu mazākumtautību valodā, no 7. klases 80 procentu valsts valodā). Vecāki nav pret to, ka Jelgavā skolu tīklu vajag uzlabot, bet ir pret to, ka pašvaldības vadība izmaiņas plāno veikt nepietiekami gudri, neiejūtīgi ātri, ignorējot daudzu cilvēku gribu.
Ja domes vadības plānoto par pieņemamu atzīs arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kas 27. februārī plānojusi ierasties Jelgavas 2. pamatskolā, tad 2019. gada 1. septembrī pilsētā sanāktu par divām skolām mazāk (2. pamatskola, Vakara (maiņu) vidusskola un 6. vidusskola (mazākumtautību) kļūtu par Pārlielupes pamatskolu (plānotas vēl dažas citas izmaiņas).
Uzskaitot argumentus par labu 2. pamatskolas pastāvēšanai, tiek minēts, ka tā ir Latvijas lielāko pamatskolu piecniekā (neatkarīgi no mācību valodas) un lielākā mazākumtautību skola Jelgavā. Turklāt tā īsteno mācību programmu 57 bērniem, kam mācīties ir grūtāk, un tajā pašā laikā veiksmīgi strādā ar sekmīgajiem. Skolas ēka Sarmas ielā 2 (kur tā atrodas kopš 1979. gada) ir noslogota par 84 procentiem.
Savukārt pašvaldība, minot argumentus, kāpēc skola jāslēdz, uzsver – salīdzinot ar laiku, kad Latvijā tapa mūsdienās pastāvošais skolu tīkls, skolēnu ir ievērojami mazāk. Jelgavā pēdējos 30 gados iedzīvotāju skaits no 70 tūkstošiem noslīdējis līdz 55 tūkstošiem, taču šajā laikā slēgta tikai viena pašvaldības uzturēta skola (palīgskola).
Tiesa, 2009. gadā, kad jau skaidri bija iezīmējusies skolēnu skaita mazināšanās tendence, Pārlielupē tika atklāta piecus miljonus vērtā 4. vidusskolas piebūve ar mācību telpām un koncertzāli. Ja tajā laikā 6. vidusskola, kurai ir plašas telpas, bet mazinās audzēkņu skaits (šogad piepildījums ir tikai 60 procentu), būtu apmainīta vietām ar netālo 4. vidusskolu, kurai 1964. gadā uzbūvētā ēka kļuva par šauru, iespējams, tagad būtu nepieciešams mazāk izmaiņu.
Pirmdienas mītiņā 6. klases skolnieks Leo Ņemņasevs minēja, ka ceļā no mājām līdz 2. pamatskolai Sarmas ielā pavada desmit minūtes, bet līdz 6. vidusskolai tas būtu vairākkārt garāks. Ja tiek īstenots pašvaldības piedāvātais plāns, tad līdzīgi Leo uz Pārlielupi mācīties būtu jādodas apmēram trim simtiem bērnu (5. vidusskolā, kas pamatskolā īsteno mazākumtautību programmu, vietas pietiktu ap 150–200 audzēkņiem, kas tad ierastos no slēgtās 2. pamatskolas).
Gan 2. pamatskolas, gan 6. vidusskolas vecākus mulsina tas, ka ierosme par vairāku simtu skolēnu pārvietošanu uz 6. vidusskolu Loka maģistrālē 29 ieplānota tieši šogad, kad Pārlielupē norisinās ES līdzfinansētā maģistrāles rekonstrukcija un satiksme topošās pamatskolas apkārtnē ir apgrūtināta.
Jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, pētot iepriekšējās valdības atstāto mantojumu, atklājusi “burkanizācijas principu” jeb dīvainu skolu tīkla optimizācijas atbalsta noteikumu, ko jaunā valdība mantoja no vecās. Izrādās, pērn 8. augustā premjers Māris Kučinskis izdevis rīkojumu, ka pašvaldības tiek prēmētas ar pusmiljonu eiro par to, ka tās sekmīgi ievieš skolu tīkla optimizāciju. “Interesanti sanāk – 2018. gada augustā izdod rīkojumu, ka 2019. gada janvārī pašvaldībām, kas veicina skolu tīkla optimizāciju, tiks piešķirts pusmiljona eiro atbalsts, bet jau 2018. gada jūlija beigās Jelgavas pašvaldība noalgo pētniecības firmu “Dynamic University”, kas sāk pilsētas izglītības attīstības stratēģijas izstrādi 2019.–2025. gadam un prezentē to tieši janvārī. Manuprāt, stratēģijas īstenošanas steiga vairāk liecina par vēlmi apgūt partijas biedriem atstāto finansējumu pēcvēlēšanas periodam, nevis par vēlmi izstrādāt un realizēt kvalitatīvu, pārdomātu izglītības attīstības stratēģiju,” uzskata viens no 2. pamatskolas audzēkņu vecākiem.
Jelgavā plānotā skolu tīkla optimizācija tieši skartu arī Spīdolas Valsts ģimnāziju (501 skolēns). Spīdolas ģimnāzija strādā ar lieliskiem panākumiem (6. vieta Latvijas vispārizglītojošo skolu reitingā). Jau ilgāku laiku “spīdoliešiem” ēkā Mātera ielā 30, kur tie mīt no 2001. gada, kļuvis par šauru. No biroja kabinetiem izveidotajās klasēs sevišķi ziemā trūkst gaisa. Skolas ēkas noslodze ir 176 procenti. Spīdolas Valsts ģimnāzijas mājaslapā publicēts direktores Ilzes Vilkārses viedoklis, kas būtībā neatšķiras no pašvaldības vadības redzējuma. Ģimnāzijā nav rīkotas ne skolēnu vecāku, ne arī skolēnu aptaujas vai sapulces, kurās tiktu izskatīti svarīgie jautājumi par izglītības iestādes atrašanās vietas maiņu, kā arī par to, ka ģimnāzijā varētu tikt uzņemti audzēkņi no 1. klases (pašlaik uzņem no 7. klases).
Problemātiskais skolu tīkla optimizācijas jautājums otrdien tika skatīts arī Jelgavas domes Izglītības un sporta komitejas sēdē, kur deputāts Sergejs Stoļarovs iestājās par 2. pamatskolas saglabāšanu un Spīdolas Valsts ģimnāzijas pārcelšanu uz kādu no LLU ēkām (studentu skaita krituma apstākļos arī LLU ir problēmas ar ēku noslodzi). Domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne gan iebilda, ka pašvaldībai, kuras skolās ir ap tūkstotis brīvu vietu, nebūtu izdevīgi uzņemties rūpes par vēl kādu ēku, ar kuras piepildījumu ir problēmas. Par pašvaldībā izstrādāto skolu tīkla optimizācijas plānu balsoja deputāti R.Vectirāne, Mintauts Buškevics un Inese Bandeniece, tādējādi S.Stoļarova priekšlikums neguva atbalstu un attiecīgi uz 28. februāra domes sēdi tiks sagatavots lēmumprojekts.
Jau ziņots, ka darba grupa, kurā strādājuši Jelgavas skolu direktori un Izglītības pārvaldes speciālisti, vienojušies apvienot 6. vidusskolu un 2. pamatskolu, vidusskolas telpās Pārlielupē veidojot pamatskolu, pret ko iebilst pamatskolēnu vecāki. 2. pamatskola un 6. vidusskola tiek apvienotas pēc šī mācību gada beigām, taču vecāku ziņā būs izvēlēties, kurā izglītības iestādē bērns turpinās mācīties. Lai maksimāli atvieglotu pārmaiņas 2. pamatskolas mazāko klašu audzēkņiem un nodrošinātu skolu tuvāk dzīvesvietai, plānots, ka 5. vidusskola būs gatava uzņemt visus 1.–3. klašu skolēnus kopā ar katras klases skolotāju. Tāpat skolas nākamā mācību gada 9. klašu audzēkņiem tiks piedāvāts izvēlēties 5. vai 6. vidusskolu un pāriet uz to kopā ar visu klasi un klases audzinātāju. Savukārt šā brīža 6. un 7. klašu skolēniem būs iespēja mācīties tajā pašā ēkā, pievienojoties Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijai, kas pārcelsies uz Sarmas ielu 2. Ir arī iespēja izvēlēties kādu citu pilsētas skolu, kas ģimenei būtu jāizraugās līdz aprīļa beigām.
6. vidusskola, kas ne tikai būs gatava uzņemt 2. pamatskolas audzēkņus, pakāpeniski kļūs par pamatskolu. No nākamā mācību gada skolā paredzēts neuzņemt 10. klases skolēnus, bet 11. un 12. klašu audzēkņiem tiks saglabāta iespēja vidusskolu pabeigt savā mācību iestādē. Šāds priekšlikums izvērtēts, ņemot vērā to, ka 6. vidusskolā ir vidējās profesionālās izglītības programmas, ko vidusskolēniem nevar piedāvāt 5. vidusskola.
Spīdolas Valsts ģimnāzija šajā vasarā pārceļas uz ēku Sarmas ielā 2 un nodrošina iespēju tajā mācīties 2. pamatskolas 6. un 7. klašu audzēkņiem. Mācības notiks latviešu valodā. Savukārt perspektīvā Spīdolas ģimnāzija kļūst par pilna cikla ģimnāziju, uzņemot audzēkņus 1. klasē. Lai gan izglītības attīstības stratēģijas piedāvājumā bija paredzēts bērnus 1. klasē uzņemt līdz ar skolas ēkas maiņu, mācību iestāžu direktori piedāvājuši šo soli nesasteigt un ieviest vienlaikus ar vēl vienu jauninājumu – iespēju apgūt starptautiskā bakalaurāta programmu.
