Turpinoties Jelgavas pašvaldības rosinātā Ziemeļu tilta projekta virzībai, otrdien Ministru kabinets (MK) atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas pieļauj šī tilta būvi pāri Lielupei, Driksai un Pils salai (apmēram kilometru lejpus pils). Tas savienotu Loka maģistrāli Lielupes labajā krastā ar Atmodas ielu Lielupes kreisajā krastā. Vienlaikus tiek atzīts, ka tā tiks skarti 56,8 hektāri “Natura 2000” Eiropas nozīmes dabas lieguma, ko plānots kompensēt, dabas liegumam atvēlot teritoriju citviet. MK rīkojums nav saistīts ar konkrētu lēmumu uzsākt būves īstenošanas projektu. Ziemeļu tilta izmaksas, pēc 2016. gada aplēsēm, bija 30 miljoni eiro, bet vēlāk izauga ievērojami lielākas – līdz pat simt miljoniem. Lai projekts varētu saņemt ES atbalstu, tas vēl jāatzīst par labu Eiropas Komisijai.
Šaurākā vieta Jelgavā – Lielās ielas un Jāņa Čakstes bulvāra krustojums
MK rīkojuma pamatā ir pēc Jelgavas pašvaldības pasūtījuma triju gadu laikā tapušais ietekmes uz vidi novērtējums, kura sabiedriskā apspriešana notika šopavasar. Saistībā ar tilta ekonomisko lietderību un ietekmi uz vidi tiek minēts, ka pilsētas teritorijā esošā Lielupes un Driksas tilta tagadējā noslodze ir pārāk liela. Lielās ielas un Jāņa Čakstes bulvāra krustojumu, par kura normālu noslodzi tiek atzīti 26 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 2017. gadā diennaktī šķērsoja vidēji 37,7 tūkstoši. 2018. gadā šis skaitlis bija nedaudz mazāks – 35 tūkstoši. Šajā vietā dažkārt veidojas auto sastrēgumi. Pie Ziemeļu tilta būves argumentiem tiek minēts arī tas, ka pārāk tālu no Jelgavas centra ir apvedceļa tilts pilsētas dienvidu nomalē (tas savieno Rīgas un Lietuvas šosejas). Diennaktī šo apvedceļa tiltu šķērso mazāk nekā desmit tūkstoši transportlīdzekļu. MK lēmuma pamatojumā netiek lēsts, kāda plānota Ziemeļu tilta noslodze.
Valdības sēdei sagatavotajā dokumentā minēts, ka atsauksmes uz minēto ietekmes uz vidi novērtējumu ir sniegušas arī trīs nevalstiskās organizācijas – Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds un biedrība “Jelgavas attīstībai”. Tajās paustas bažas par sagaidāmo ietekmi uz dabas liegumu, kā arī par trokšņa un gaisa piesārņojuma palielināšanos teritorijās, uz kurām paredzēts novirzīt transporta plūsmas. Biedrība “Jelgavas attīstībai” (JA) spriež, ka pagaidām nav pietiekami izpētīts ekonomiskais pamatojums tilta būvēšanai. Nav noskaidrots, cik no autovadītājiem, kas pagaidām šķērso pārslogoto Lielupes un Driksas tiltu pie pils, būtu gatavi mainīt savu paradumu un šķērsot upes pa Ziemeļu tiltu. JA jautā: ja Ziemeļu tiltu būvēs, tad kāpēc tik šauru, ar divām, nevis trīs transporta joslām? Arī šajā jautājumā, pēc JA domām, trūkst ekonomiska pamatojuma. Skeptisks par Ziemeļu tilta ekonomisko lietderību un nobažījies par tā skādi dabai ir biologs un publicists Edgars Sauka, kurš 2005. gadā saņēma VARAM godalgu par “Zemgales Ziņās” publicētajiem rakstiem par Ziemeļu tilta jautājumu.
Sagaida, ka uzlabosies ekonomiskā attīstība
Ziemeļu tilta būvi atbalsta kūdras un tās produktu ražošanas uzņēmuma “Laflora” vadītājs Uldis Ameriks. “Ietekmes uz vidi novērtējums jau pasaka, ka sociālekonomiskie faktori ir jāuzskata par būtiskiem argumentiem par labu būvniecībai. Šis tilts kā apvedceļa sastāvdaļa arī tieši uzlabos dzīves apstākļus ievērojamā pilsētas daļā. Rūpniecības iela patlaban uzņem visu smagā transporta plūsmu, radot palielinātu emisiju un trokšņa līmeņa koncentrāciju. Ja Jelgava ir pilsēta attīstībai, tad pēdējais laiks būtu risināt lidlauka jautājumu, un sakārtota infrastruktūra ir primāra investīciju piesaistei. Savukārt projekta sasaiste ar dabas saglabāšanu ir risināma, un to apliecina attīstīto valstu pieredze līdzīgos gadījumos,” raksta U.Ameriks.
MK atzinumā nav noliegts, ka projektam būs negatīva ietekme uz Pils salā esošā Eiropas nozīmes dabas lieguma “Natura 2000” teritorijas viengabalainību, cietīs tur perējošie putni.
Lai kompensētu putniem nepieciešamo dzīvotņu zudumu un nodrošinātu piemērotu dzīvotņu izveidi, tiek solīts izveidot trīs līdzvērtīgas palienes zālāju platības 55,69 hektāru kopplatībā. Tās atradīsies Driksas kreisajā krastā uz ziemeļiem un dienvidiem no Ziemeļu tilta, kā arī Iecavas upes kreisajā krastā. Tilta būvniecības negatīvās ietekmes un kompensējošo pasākumu efektivitātes monitoringa pasākumus plānots sākt jau divus gadus pirms būvniecības un turpināt desmit gadus pēc tās.
MK atzinumā minēts, ka Jelgavas centra atslogošanai no automašīnām kopš 2010. gada ir ieviests kravu transporta tranzīta aizliegums caur pilsētas centru (pār tiltiem pie Jelgavas pils), tomēr šis aizliegums nav novērsis pilsētas transporta koridora pārslodzes problēmu.
Pie argumentiem par labu Ziemeļu tilta būvniecībai tiek minēts fakts, ka tas plānots vēl padomju laikos. Pēc 1959. gada izstrādātajos Jelgavas teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ir konsekventi atstāta brīva neapbūvēta vieta iecerētā tilta pievedceļiem.
