1970. gada beigās Jelgavas centrā četru studentu dienesta viesnīcu un LLU Ekonomikas fakultātes norobežotajā pagalmā tika uzbūvēta ēka, kurai tika piešķirta adrese Lielā iela 19a.
1970. gada beigās Jelgavas centrā četru studentu dienesta viesnīcu un LLU Ekonomikas fakultātes norobežotajā pagalmā tika uzbūvēta ēka, kurai tika piešķirta adrese Lielā iela 19a.
Tā bija paredzēta kā sabiedriskās ēdināšanas vieta studentiem, kas dzīvo tuvējās kopmītnēs, tāpēc arī ēku pārraudzīt tika nozīmēts 8. dienesta viesnīcas pārvaldnieks.
Studenti arī grib ēst
Pēc nama izbūves plāna bija paredzēts, ka otrajā stāvā atradīsies ēdnīca, bet pirmajā stāvā – kafejnīca. 1970. gada beigās, kad apmeklētājiem tika atvērts arī otrais stāvs, par kafejnīcas nosaukumu izsludināja konkursu, pēc kura rezultātu pasludināšanas iestādi nosauca “Perpetuum Mobile”.
“Ieejot ēkā, pirmais, uz ko pavērās skats, bija Viļņa Kazāka darbs. Tas bija futūristisks gleznojums, kas atbilda iestādes nosaukumam,” atceras Jānis Sprukts, LLU lietu pārvaldnieks, kas toreiz vēl bija pēdējo kursu students un, kā pats apgalvo, viens no pirmajiem “Perpetuum Mobile” apmeklētājiem.
Vilnis Kazāks bija ne tikai gleznas, kas rotāja ieeju, autors, bet arī veidoja visu pārējo ēkas interjera dizainu. Pašlaik zīmējums, kuru minēja Sprukta kungs, atrodas LLU mehāniskajās darbnīcās aiz pils un labākajā gadījumā tiek izmantots kā instrumentu paliktnis.
“Perpetuum Mobile” studenti bija ļoti iecienījuši – tajā svinēja svētkus, atpūtās kopā ar draugiem. Pa dienu uz ēdnīcu nāca ne tikai studenti, bet arī tuvāko iestāžu darbinieki. Kuplā skaitā to apmeklēja policijas darbinieki, tāpēc nekādu lielu “traču” ēdnīcā un kafejnīcā neesot bijis.
Nekas nav mūžīgs…
Līdz ar Apvienotā ēdnīcu direkcijas izjukšanu deviņdesmito gadu sākumā “Perpetuum Mobile” tika slēgta, un ēka, kuras apmeklētība pēdējos gados bija ļoti zema, palika bez apsaimniekotājiem.
Tika izsludināti vairāki konkursi. Vienā no tiem uzvarēja kāda Rīgas firma, kas ēkā vēlējās atjaunot sabiedriskās ēdināšanas iestādi, bet tālāk par spožiem plāniem netika, jo uzņēmums tik tikko noslogoja pirmo stāvu, un arī tas pēc laika kļuva neizdevīgi. “1998. gadā uz nama apsaimniekošanu bija pieteikušies divi studenti, kas vēlējās bijušās “Perpetuum Mobile” telpās izveidot deju zāli. Taču LLU atteica, jo toreiz uzskatījām, ka telpu tāda veida izmantošana nav īsti atbilstoša augstskolas apsaimniekotai ēkai. Tas grautu universitātes prestižu,” stāsta Jānis Sprukts.
Napoleona cienīgs iznāciens
1999. gadā uz ēkas izmantošanu pieteicās uzņēmums, kas vēlējās izvietot bijušās “Perpetuum Mobile” telpās klubu. Tā kā pieteikums bija ļoti vilinošs, LLU to akceptēja. Ļoti īsā laikā nams tika izremontēts, bet virs parādes durvīm parādījās liela izkārtne ar zaļu cilvēciņu un uzrakstu tumši ziliem burtiem “Mobile”, kas vēstīja par jaunas paaudzes (kā toreiz varēja domāt) kluba dzimšanu Jelgavā.
“Ēkai tā bija otrā atdzimšana. Tika noslēgts ilgtermiņa līgums, un šķita, ka LLU par ko labāku nemaz nevarēja sapņot,” turpina Jānis Sprukts. Pēc ātra, bet kvalitatīva remonta uzņēmuma vadība, velkot līdzi lielu kredītu nastu, sašķēlās, un palikušie uzņēmēji nodibināja jaunu firmu, kas turpmāko laiku darbojās “Mobilē”.
Kluba “Mobile” atklāšana 1999. gada 22. oktobrī bija grandioza – “Prāta vētras” un Raita Ašmaņa bigbenda mūzikas pavadījumā līdz pat pēdējam kaktiņam cilvēkiem pārpildītajā ēkā valdīja nepieredzēta rosība. Ar laiku klubs ieguva popularitāti Jelgavā un pat ārpus tās. Notika daudz dažādu koncertu, gandrīz katru vakaru – diskotēkas, sestdienās pa dienu arī diskotēkas jaunākiem dejotgribētājiem, bet ikdienā pirmajā stāvā darbojās bārs – kafejnīca, kuru ļoti labās virtuves dēļ atkal bija iecienījuši tuvākajā apkārtnē strādājošie. Vēsture atkārtojās.
“Jelgavā tā bija lieliska alternatīva klubam “Tonuss”. Viens no plusiem bija tas, ka pasākumi bija vairāk vai mazāk tematizēti – bija alternatīvie vakari, elektroniskās mūzikas vakari, tāpēc cilvēki varēja izvēlēties, kuru vakaru nākt atpūsties, un nebija vīlušies,” stāsta DJ Mikus, kas klubā “Mobile” nostrādāja vairāk nekā divus gadus.
Tomēr pēc pāris gadu pastāvēšanas Napoleona cienīga Jelgavas kultūras un atpūtas dzīves iekarošana tika aizmirsta, bet klubā arvien retāk tika organizēti pasākumi. Aptaujājot vairākus Jelgavas pilsētas kultūras vidi pārzinošus cilvēkus par kluba darbības izbeigšanas iemesliem visbiežāk tika minēta uzņēmēju vājā pieredze izklaides biznesā. Savukārt pēdējos aktīvos uzņēmuma dzīvības rosinātājus “Ziņām” atrast nemaz neizdevās, vienīgi LLU dokumentos bija fiksēti vairāku direktoru vārdi. Neizprotamu iemeslu dēļ gandrīz vai katru nākamo līgumu bija parakstījis cits direktors… Saistībā ar zaudējumiem, kas LLU radušies pēc kluba slēgšanas, tiesu darbi vēl joprojām turpinās, jo ar pēdējo uzņēmumu, kas pārraudzīja ēku, līgumi vēl joprojām nav lauzti.
Jauna elpa vecās sienās
Šā gada oktobra sākumā Jelgavu pāršalca jauna vēsts – ēkā, kurā pēdējo gadu nekas nav noticis, it kā iekārtošoties kāds Rīgas klubs, kas vēršot vaļā filiāli. LLU jau nedēļu vēlāk šo faktu apstiprināja – bijušā kluba “Mobile” telpas iekārojis literāri muzikālais klubs “Četri balti krekli”. Kā “Ziņām” skaidroja kluba direktors Ainārs Tamisārs, ideja par filiāles atvēršanu Jelgavā bija radusies jau pirms kāda laika. Darbības koncepcijas ziņā Jelgavā iekārtotā izklaides vieta neatšķirsies no Rīgas “krekliem”, bet papildus būs sadarbība arī ar Jelgavas kultūras namu un Jelgavas teātrsporta aktīvistiem. “Nedaudz būs jāpiekāpjas, jo jāņem vērā studentu auditorija,” tā Tamisāra kungs.
Atliek vien cerēt, ka jaunajiem saimniekotājiem darbošanās “liktenīgajā” ēkā izdosies labāk un ilgāk nekā visiem iepriekšējiem.
