Tas brīdis ir klāt, kad modernie saziņas līdzekļi ir ienākuši ne tikai lietišķajā komunikācijā. Tādas banalitātes kā ar odekolonu piesmaržināta mīlestības vēstules tagad aizstāj sms ar grafiskajām sirsniņām vai e – pastkartītes.
Tas brīdis ir klāt, kad modernie saziņas līdzekļi ir ienākuši ne tikai lietišķajā komunikācijā. Tādas banalitātes kā ar odekolonu piesmaržināta mīlestības vēstules tagad aizstāj sms ar grafiskajām sirsniņām vai e – pastkartītes. Šoreiz vairāk par pirmajām. Galu galā tas ir daudz vieglāk – tādā veidā iespējams atzīties mīlestība meitenei pat, ja tu tajā brīdī sēdi ar viņas pašreizējo puisi krogā pie alus kausa. Vēl reālāks «fans», ja tur atrodas arī viņa. (Iesaku izmēģināt un pavērot reakciju! He! He!)
Bet ja nopietni – caur sms ne tikai var atzīties, iespējams arī uzkurināt kaisli, deklamēt dzeju, izprovocēt ģimenes scēnu, izšķirties un, kas zina, – varbūt pat nodarboties ar seksu.
Nākamā priekšrocība, kas nāk prātā – neraustās valoda. Kurš nav pārdzīvojis šo idiotisko sajūtu, kad, satiekot To Liktenīgo cilvēku, smadzenes liekas kā izlaistas caur virtuves kombainu. Bet 140 rakstītās zīmēs kā Dante var izteikties pat cilvēks, kas realitātē nespētu nokomplektēt sakarīgu teikumu.
Esmu pats bijis liecinieks, ka pietiek ar pāris mobilā telefona pīkstieniem, lai pilnīgi izmainītu cilvēka «garīgo» uz visdažādākajām pusēm. Puiši paliek drūmi un stiklainām acīm veras… nē, ne viņu pametošas meitenes pakausī, bet telefona displejā; meitenes izplūst asarās, saslapinot taustiņus. Paradoksālais moments – šajā mirklī un vietā neatrodas drāmas otra puse. Tā ir transformējusies plastmasas nieciņā. Vēl pāris pīkstienu var pārmest citā galējībā. Ir cilvēki, kas šādā veidā izdzīvo veselus romānus – iepazīstas, savaldzina, sastrīdas un izšķiras, realitātē nekad tā arī nesatiekoties un reizēm pat nesazvanoties. Garākais man zināmais sms romāns ilga pāris mēnešu.
Un trešais sms romāna dāvātais bonuss – arī beigt attiecības ir vieglāk. Viena īsziņa ar apmēram tādu tekstu kā «Viss ir cauri! Tavs bucītis» un ātri izslēgt telefonu, atslēdzot sevi no civilizētās pasaules (un īpaši viena cilvēka). Gļēvi? Iespējams. Toties iedarbīgi un skaidri.
Taču par spīti visām ērtībām, ko mīlas lietās piedāvā sms, tas ir un paliek sviests. Mīlas drāma tomēr ir pārāk intīma un neatkārtojama, lai mobilās komunikācijas to banalizētu un paātrinātu it kā runa būtu par informācijas lejuplādi vai rēķinu apmaksu.
Chirix
P.S. Varbūt nevietā bet izsaku «sabiedrisko fui!» līdz šim Latvijā vērienīgākā sms čainletera (tā par 12 briežiem) autorei. Kādēļ es to nesaņēmu? Tev taču ir mans numurs? He! He!
