Mode kā pelēkais kardināls vienmēr stāvējusi līdzās, gribam mēs to vai ne. Varam ignorēt augsto modes namu diktātus un tērpties, kā pašiem tīk, taču no laikmeta raksturīgajām iezīmēm neizbēgt.
Mode kā pelēkais kardināls vienmēr stāvējusi līdzās, gribam mēs to vai ne. Varam ignorēt augsto modes namu diktātus un tērpties, kā pašiem tīk, taču no laikmeta raksturīgajām iezīmēm neizbēgt. Modē, ja tā var teikt, bijuši pat dažādi cilvēku augumi. Tā ir tāda kā neitrālā mode, ilglaicīga, mūžam mainīga, kas raksturojas ar īpašu burvību katrā laikmetā.
Bet ko darīt, ja ģērbšanās stila pēc cieš attiecības un mode kļūst uzbāzīga, pat neciešama? Atbilde šķiet viena – modei ir liels spēks. Labāk ar to stāties draudzīgās attiecībās.
Šodien piedzīvojam laikus, kad modē ir viss, ar piebildi: jo trakāk, jo labāk! Jauniešiem, īpaši meitenēm, vairāk nekā pusmūža cilvēkiem ir vēlme sekot līdzi modes aktualitātēm. Taču ne vienmēr vīrietis spēj pieņemt faktu, ka viņa mīļotā sieviete uz ielas parādās brīvākā apģērbā un ar to piesaista arī citu vīriešu uzmanību.
Ieva ar Kārli nav precējušies, bet jau četrus gadus dzīvo kopā. Pāris ir savdabīgs ar to, ka Kārlis ir ļoti greizsirdīgs un izvēlīgs. Ievas garderobē pārsvarā dominē apģērbi, kas tīkami viņas draugam. Ja meitene iegādājusies kādu drēbes gabalu bez saskaņošanas ar Kārli, ģimenē var izcelties liels tracis.
«Esmu jau pieradusi pie tā, bet sākumā bija grūti. Karstās dienās nevarēju iziet no mājas šortos un T kreklā, Kārlis man pārmeta, pēc kā es izskatoties, sievietēm esot jāstaigā sievišķīgās drēbēs, kaut arī termometrs aiz loga rāda 30 grādu karstumu,» stāsta Ieva.
Taču draudzenei jābūt uzmanīgai arī ar sievišķīgām blūzītēm, topiņiem, īsiem svārciņiem, jo, Kārļaprāt, tie var izskatīties piedauzīgi. Tādēļ tagad visbiežāk Ievai tērpus izvēlas abi jaunieši kopā, tā teikt, rodot kompromisu un iegādājoties to, kas daudzmaz patiktu abiem.
Joprojām Ieva nevar aizmirst dažus apģērba gabalus, ko Kārlis aiz dusmām, draudzenei neko nesakot, izmetis. Meitene stāsta, ka viņai bijis ļoti skaists pašas darināts topiņš, varbūt nedaudz seksīgs, taču tas Kārlim licies piedauzīgs, pārāk lieliem izgriezumiem un mežģīņadījumu, kam varot «visu» redzēt cauri. Pēc vairākām dienām Ieva atklāja, ka topiņš no skapja ir pazudis un puisis par tā mistisko pazušanu klusē. Līdzīgs gadījums bijis ar peldkostīmu, kuru draugs nevarējis ciest ne acu galā tikai tādēļ, ka pārāk nenosedzot meitenes augumu. Jauniešu starpā atkal izcēlies strīds, Ievai vajadzējis uzklausīt ne mazums pārmetumu un apvainojumu, un pēc dažām dienām arī pludmales tērpam «pieaugušas kājas».
Ieva saprot, ka viņas puisis sev blakus grib redzēt lietišķi ģērbtu, sievišķīgu un glītu sievieti, taču visam ir robežas. Viņa teic, ka nogurst no tā, dažkārt gribas apģērbā arī kaut ko pamainīt, justies brīvai, nevis kā rāmī iegrožotai. Pēc četru gadu kopdzīves attiecības un mode šā pāra dzīvē ir nedaudz nostabilizējušās, taču tērpu problēmai pa vidu ir vēl kas – greizsirdība –, bet tas jau ir cits stāsts…
