Uz Driksas ledus sēž bļitkotājs, bet gaisa temperatūra pozitīva, tādēļ Jelgavas tirgū valda diezgan liela rosība. «Prece nesasalst, arī pašiem un pircējiem nav auksti, tādēļ varam strādāt,» atzīst kāda pieredzējusi tirgotāja. Var teikt, ka dārzeņu tirgus ziemas vidū ir globālās sasilšanas sekas.Piedāvājumā svaigi loki un pat redīsi, šķiet, ka tūlīt jau būs pavasaris. Atšķirībā no veikaliem ar spilgti apgaismotajām un mākslīgi atvēsinātajām vitrīnām tirgus, kas darbojas tikai dienas gaismā, izskatās dabai draudzīgāks. Makaronus ēd itāļi«Pircēji biežāk izvēlas vietējo preci, kas ir ne tikai veselīgāka, bet arī lētāka,» stāsta kāda vecāka kundze, kas pastāvīgi strādā tirgū. Ļoti plašā piedāvājumā ir kartupeļi, dominē šķirne `Laura`. «Salīdziniet kartupeļu un makaronu cenas! Kartupelis taču ir krietni lētāks,» spriež pārdevējs Sandis. Līdz septembrim viņš strādāja celtniecībā, bet tagad tirgo piemājas saimniecības preci. «Darbs patīkams, vari aprunāties ar cilvēkiem,» raksturojot savu jauno nodarbošanos, bezbēdīgi piebilst apmēram divdesmit piecus gadus vecais vīrs. Taču var just, ka viņa enerģiskajai dabai īsti piemērota šī tirgošanās gan nav. Tirgus drīzāk ir Sanda pagaidu nodarbošanās – uzlabosies ekonomiskie apstākļi, viņš atgriezīsies celtniecībā vai jau tuvākajā laikā sāks mācības, apgūs jaunu specialitāti.Lejupslīdi nemanaEkonomiskās lejupslīdes apstākļos sekmīgi attīstoties divriteņu bizness. Beidzamais Jelgavas tirgū esot pārdots decembrī, taču velosipēdu daļām pircēju netrūkst. Var spriest, ka riteņbraucēju būs vairāk. Ik dienas, izņemot svētdienas, mazajā tirdziņā Pasta ielā dārzeņus tirgo Elita Folkmane: «Kā parasti, pēc Ziemassvētkiem noiets palielinājās par kādiem 40 procentiem. Janvārī ir pārdošanas apjomu kritums, bet ne lielāks kā pērn.» Pircējs Pēteris Miļūns saka: «Uz tirgu eju tādēļ, ka tajā ir Latvijas prece, otrkārt, tas ir tuvu mājām. Trešais arguments droši varētu būt arī cenas. Pašu audzētie kartupeļi mums ir pagrabā dārza mājiņā, taču autobusa biļete turp un atpakaļ maksā 70 santīmu, tāpēc pagraba tupeņus labāk paglabāt līdz pavasarim, kad pārcelsimies uz dzīvi dārzā.» Pircēji tirgū atšķirībā no lielveikaliem liekas krietni atvērtāki sarunai – var saņemt ne vienu vien veselīga uztura padomu un pat ieteikumus valsts attīstībai. Tirgus ziņas, Ls/kg Kartupeļi 0,05 – 0,35; ķiploki 1,50 – 2,50; burkāni 0,20 – 0,50; sīpoli 0,35 – 0,40; bietes 0,20 – 0,30; vārītas bietes 0,60; rāceņi 0,70 – 0,80; kāļi 0,70 – 0, 80; skābēti kāposti 0,70; kāposti 0,15; seleriju saknes 1; pētersīļi 1,50; ķirbis 0,30; mārrutki 200 g – 0,80; medus 3,50 – 5; āboli 0,40 – 0,80; dzērvenes 1,20 – 1,50 litrā; piens 0,50 litrā; krējums 0,85; karbonāde ar speķi 2,60 – 2,90; karbonāde 4 – 4,40; cauraudzis 2 – 2,50; šķiņķis bez kauliem 2,50 – 3; speķis 0,80 – 2,00; cūku kauli 1,10; cūku kājas 0,80 – 0,90, «činguļi» 1,30; maltā gaļa (cūka + liellops) 2,20 – 2,50; liellopu ribiņas 1,80; liellopu šķiņķis 3 – 4,50.
