Nav beigusies jelgavnieku cīņa ar pilsētas Domes paspārnē ērti mītošajiem tā sauktajiem Siltumtīkliem, kad jau cits monopolists – ūdenspumpētāji – sācis savu klientu fizisku un garīgu spīdzināšanu.
Nav beigusies jelgavnieku cīņa ar pilsētas Domes paspārnē ērti mītošajiem tā sauktajiem Siltumtīkliem, kad jau cits monopolists – ūdenspumpētāji – sācis savu klientu fizisku un garīgu spīdzināšanu.
No pirmā monopolista – Siltumtīklu – piedāvājuma vismaz teorētiski vari atteikties, apkurinot mājokli ar elektrību vai ierīkojot autonomu gāzes apkuri, bet bez ūdens būsi kā Mozus Sinaja tuksnesī. To apjēguši, ūdensvada priekšnieki ūdens vietā cauruļvados nu jau nedēļas trīs četras ik pa laikam sapumpē brūnganu žurgu. Ne tikai par šo rāvu man pieprasa aizvien lielāku maksu, bet vēl liek maksāt arī par caurulēm, kuras ūdensmonopolisti ik dienu pieķēzī. No Beļģijas vistām es varu atteikties, bet no ūdensvada žurgas – ne.
Kāpēc ūdensvīri tā rīkojas? Varianti var būt vairāki.
1. Tur strādā neprofesionāļi, kas nejēdz izskalot ūdensvadu pēc kārtējā vai ārkārtas remonta.
2. Tur strādā visprastākie ļaunprāši, kas gūst baudījumu no citu ciešanām.
3. Tie var būt solāriju konkurenti, jo pēc nomazgāšanās kafijbrūnajā šķidrumā nevajag sauļoties.
4. Vēl mazāk ticama ir versija, ka ūdensvada «speči» ir noslēguši slepenu vienošanos ar «Aldara», «Latvijas balzama» vai «Mangaļu minerālūdens» īpašniekiem, kuru ražoto šķidrumu ķermeņa mitrināšanai jelgavnieki spiesti patērēt vairumā vietējā ūdens nelietojamības dēļ.
5. Jau ticamāk, ka ūdens vīri plāno dibināt jaunu SIA piedraņķēto ūdensskaitītāju remontēšanai vai jaunu uzstādīšanai. Nauda nesmird.
Pēteris Karahons no Zirgu ielas
