Vakar savu vārdadienu svinēja Montas, Tinces un Silvas.
Vakar savu vārdadienu svinēja Montas, Tinces un Silvas. Piecgadīgo Montu Šēnu sastapām bērnudārzā «Rotaļa», kad viņa ar mammas ceptu kēksu cienāja savus grupiņas biedrus.
Monta pirms pieciem gadiem nāca pasaulē Saldus slimnīcā, pēc tam kādu laiku dzīvoja Kuldīgā un tikai nesen kopā ar māmiņu un tēti pārnāca dzīvot uz Jelgavu. Vecāki līdz pēdējam brīdim nezinājuši, kas piedzims. Toreiz māmiņa Marita bija pārliecināta, ka tas būšot puika, bet tētis Edvīns nojauta, ka būs tomēr meita, tādēļ mazajai arī tika viņa izdomātais vārdiņš – Monta. Draugu un paziņu vidū Šēnu ģimene nevienu Montu nepazīstot, tādēļ, viņuprāt, vārds esot reti skaists.
Māmiņa atzīst, ka meitai jau savos gados ir izveidojušās spilgtas rakstura iezīmes. Viņa esot nedaudz haotiska, impulsīva un ļoti kustīga: labāk sporto un skrien pa zāli nekā sēž pie galda un mierīgi zīmē. Monta ir pieradusi, ka katru rītu no pilsētas centra kājām jāiet uz bērnudārzu un pēcpusdienā atpakaļ. Ceļā līdz dārziņam gaviļniecei paiet 40 minūšu. Pati Monta no intervijas bija nedaudz samulsusi, taču atzinās, ka patīkot uz laukiem pie vecmāmiņas šūpoties šūpolēs un draiskoties ar brālēnu Miku.
