Kinofestivāls noteikti ir pats svarīgākais pasākums Kannās, prāto Ilva Rugevica, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sakaru punkta dispečere. Tūristi gājuši apskatīt kino pili, kur tas notiek. Gide teikusi, ka sarkanais paklājs pie tās tiek izklāts reti, tad nu trāpījuši šādā brīdī. Taču, lai nofotografētos uz tā, vajadzējis izcīnīt vietu. Ja tas izdarīts, mudīgi jāsteidz nobildēties, citādi kāds no drūzmas pamanīsies iekļūt kadrā. Slavenības Kannās gan nav gadījies redzēt. Ja tādas grib sastapt, labāk esot braukt uz Sentropēzu. «It kā jau viņas tur esot. Bet es laikam tā biju aizrāvusies ar dabasskatiem, ka nemaz tā nepētīju. Es pat pieļauju, ka dažu labu slavenību neatpazītu, jo noteikti viņi dzīvē ir citādi, nekā pierasts redzēt,» domā Ilva. Piemēri tālu neesot jāmeklē. Pirms došanās šajā ekskursijā visa grupa sapulcējusies. Ilva pamanījusi, ka viena no ceļotājām ir ļoti līdzīga dziedātājai Margaritai Vilcānei. Vēl nobrīnījusies – tāda līdzība! Galu galā izrādījies, ka tā tiešām ir M.Vilcāne. Ja vairākkārt nesaņemtu apliecinājumus, ka tā tiešām ir, Ilva paliktu pārliecībā, ka ceļojusi kopā ar viņas līdzinieci. Droši vien Kannās ar slavenībām varētu būt līdzīgi, Ilva smejas. Pludmales sagādā vilšanos Par slavenajām pludmalēm, ko skatījusi Montekarlo, Nicā un Kannās, bijusi vienkārši pārsteigta. Realitātē tās bijušas maziņas, maziņas pludmalītes, kam līdzās ceļš, brauc mašīnas, slejas daudzstāvu mājas. Nicā pludmale bijusi vienos akmeņos, Montekarlo uz asajiem akmeņiem Ilva pat savainojusi kājas. «Tajā brīdī man likās – nabaga cilvēciņi, nu, atbrauciet uz mūsu pludmalēm! Pie mums tādas smiltis, koki visapkārt – nekādu augstceltņu, nekādu mašīnu!» Vienīgais pluss bijis Vidusjūrais ļoti siltais ūdens. Temperatūru Ilva gan nevar pateikt, taču, iebrienot ūdenī, rodas sajūta, ka tas ir remdens. Arī tad, ja vējš pūš no jūras puses, gaiss ir pavisam silts.Montekarlo slavena ar savām spēļu zālēm. Lai tūristi tiktu apskatīt kazino, jāpērk ieejas biļete par 10 eiro. Apmeklētāji tiek ielaisti tikai pāris stundas dienas laikā. Grupai paveicies, ka ielaisti nedaudz paskatīties bez maksas. Dienas vidū gan «īstie» spēlmaņi tur nerādoties, viņi ierodoties tikai vakarpusē. Kazino ir arī zāles, kur «vienkāršie mirstīgie» netiek ielaisti pat paskatīties, ar smaidu atceras Ilva. Kad braukuši ārā no Monako, no Francijas puses bijuši diezgan ievērojami sastrēgumi – vietējie skaidrojuši, ka tas ir tāpēc, ka daudzi dodas uz Montekarlo kazino. Tauta valdniekus mīl Lihtenšteinā un Luksemburgā firstu un hercogu pilīs tūristi iekšā nevar tikt, jo tur paši valdnieki arī dzīvo. Monako, lai gan ģimene pili apdzīvo, daļa ir atvērta arī apmeklētājiem. Karogs bijis mastā, kas norādījis, ka princis ir savās mājās, tomēr pašu sastapt gan nav izdevies. «Ja tu esi bijis Rundāles pilī, tad tā arī tur izskatās,» ceļotāja iesmejas, lūgta raksturot Monako prinča pili. Prātā iespiedušies savulaik redzētie kino kadri, kuros rādītas Greisas Kellijas kāzas ar princi Renjē. Šo filmā redzēto zāli pilī viņa atpazinusi arī dzīvē.Gide stāstījusi, ka mazajās pundurvalstiņās tauta mīl un ciena savas karaliskās ģimenes. «Domāju – kāpēc gan lai viņi nemīlētu? Gan Monako, gan Lihtenšteina, gan Luksemburga, gan arī Andora savā laikā bijušas ļoti nabadzīgas. Īstenībā nemaz ne tik senā pagātnē. Nav tā, ka tās 14. gadsimtā bija ļoti nabadzīgas – nē! Arī pēc Otrā pasaules kara tās bija diezgan nabadzīgas. Bet karaliskās ģimenes mācējušas nodrošināt pārticību ne tikai sev, bet arī saviem pavalstniekiem, un tagad viņi visi dzīvo tiešām labi un pat ļoti labi. Kāpēc tad viņus nemīlēt? Greisa Kelija bija aktrise, princis Alberts ir sportists, kā zinātnieks brauc uz Ziemeļpolu ekspedīcijā – viņi ir arī gudri cilvēki. Vēlāk, kad atbraucu mājās, domāju – interesanti, vai tur cilvēki ir savādāki tāpēc, ka viņi ir pārtikuši vai arī ir viņi ir pārtikuši un tāpēc ir savādāki? Kaut vai savstarpējā saskarsmē viņi noteikti ir laipnāki.» Uzziņai Ilvas Rugevicas iepazītās valstis: Vācija, Luksemburga, Lihtenšteina, Andora, Monako, Francija, Itālija.
