Kaujas pie Mores ilga no 1944. gada 27. septembra līdz 5. oktobrim.
Kaujas pie Mores ilga no 1944. gada 27. septembra līdz 5. oktobrim. Tur mežonīgam pārspēkam pretim stājāties jūs, latviešu leģionāri. Jūs ar savu sirdi un asinīm aizkavējāt ienaidnieka virzīšanos uz Kurzemi. Tā jūs devāt iespēju daudziem bēgļiem no Vidzemes un Latgales nokļūt Kurzemē un tālāk uz rietumiem. Jūsu jaunās sirdis pukstēja Tēvzemes mīlestībā un līdz pēdējam elpas vilcienam Jūs bijāt tai uzticīgi, uzticīgi karavīra godam un zvērestam. Jūs neprasījāt, ko par to saņemsiet. Jūsu devīze bija: savam godam, Tēvzemei un brīvībai.
Ikreiz, kad rudenī braucam pa seno kauju vietām, kapu vietās noliekam ziedus un klusībā lūdzamies, lai jūs dotu mums savu morālo spēku, uzticību Dzimtenei.
Šogad 27.septembrī uz Mori brauks nacionālie Daugavas vanagi, nacionālie partizāni, Ozolnieku vidusskolas jaunsargi Vladislava Stafecka vadībā, politiski represētie. Morē zem lielā Roznēnu ozola brāļu kapā ir guldīti 118 kritušie leģionāri. Katram ir sava plāksnīte un kopīgs piemineklis. Piemineklis ir uzcelts smago kauju vietā pie Mores skolas.
Latvijā vēl ir daudz ģimeņu, kas nezina savu mīļo likteni. Varbūt kāds no joprojām gaidītajiem atdusas zem Roznēnu ozola? Mores brāļu kapos guldīto leģionāru sarakstu var uzzināt pie šo rindu autores.
3. oktobrī būs Saeimas vēlēšanas. Mēs gribam darīt tā, kā jūs to būtu darījuši, lai Latvija ir brīva un tauta laimīga.
