Priekšvēlēšanu kampaņai nenoliedzami ir arī pozitīvas iezīmes. Proti, politiķiem ir paradums īsi pirms vēlēšanām uzstāties kā sabiedrības interešu aizstāvjiem, kas pats par sevi nav nekas slikts, ja vien viņi «nepārdozē» ar populismu.
Priekšvēlēšanu kampaņai nenoliedzami ir arī pozitīvas iezīmes. Proti, politiķiem ir paradums īsi pirms vēlēšanām uzstāties kā sabiedrības interešu aizstāvjiem, kas pats par sevi nav nekas slikts, ja vien viņi «nepārdozē» ar populismu. Taču šajās populisma sēnalās gadās arī pa kādam ražīgam graudam, un tad iegūst ne tikai politiķi, bet arī sabiedrība. Par šādu ražīgu graudu laikam būtu jāuzskata arī nedaudz piemirstā tiesvedība starp STU un Jelgavas Cukurfabriku par 1,28 miljonu latu piedziņu par labu maksātnespējīgajam STU, kas, iespējams, šo summu ir pārmaksājis Jelgavas Cukurfabrikai. Atcerēsimies, ka nedaudz mīklainos apstākļos pēc STU lielākā kreditora Jelgavas Domes iniciatīvas STU administrators Aigars Lūsis aizvadītā gada 17. decembrī parakstīja pieteikumu Zemgales apgabaltiesai par prasības atstāšanu bez izskatīšanas, par iemeslu šādam lēmumam minot tiesvedībai nepieciešamo pierādījumu trūkumu. Jelgavas mērs Andris Rāviņš intervijā «Zemgales Ziņām» šā gada 17. aprīlī Domes iniciatīvu apturēt minēto tiesvedību skaidroja ar to, ka Dome neredz pamatu šai prasībai, piebilstot, ka tas esot vienīgais motīvs. Tiesiskā sabiedrībā gan šādas lietas izlemj tiesa, iepriekšminētajā gadījumā tiesas funkcijas acīmredzami centās uzņemties pilsētas pašvaldības vadība.
Līdz šim gandrīz bezcerīgā stāsta turpinājums ir tāds, ka Jelgavas Domes deputāts Jānis Bērziņš ir vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt šīs lietas likumību, kā arī to, vai Cukurfabrikas ģenerāldirektors, «zemsaviešu» deputāts Domes pozīcijā Harijs Veģeris, iespējams, nav interešu konfliktā. Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments J.Bērziņa iesniegumu ir pārsūtījis Zemgales tiesas apgabala virsprokuroram P.Cvetkovam. Šķiet, tālākajai šīs lietas attīstībai ar lielu interesi sekos ne tikai siltumpatērētāji, bet gan visa Jelgavas sabiedrība.
Aizdomām par H.Veģera atrašanos interešu konfliktā pamatu rada apstāklis, ka STU Pārlielupē iepērk siltumenerģiju no Jelgavas Cukurfabrikas, kuras vadītājs, tāpat kā A.Rāviņš, ir «zemsavietis» un Jelgavas Domes pozīcijas loceklis, bet tieši Domes pozīcijas pilnvarotais pārstāvis Ilmārs Krūms 2001. gada 28. septembra Jelgavas STU Kreditoru komitejas sēdē ierosināja uzsākt sarunas ar Jelgavas Cukurfabriku par izlīgumu. Kā liecina «Ziņu» rīcībā esošā protokola kopija, kreditoru komitejas lēmums par izlīguma sarunu sākšanu tika pieņemts vienbalsīgi.
Patiesībā pārliecinošu atbildi par šo lēmumu no Domes tā arī nav gadījies dzirdēt. Demagoģijas gan nav trūcis – gan pašvaldības izpildvaras vadības teicieni, ka piedziņas gadījumā Jelgavas Cukurfabrika varētu vērsties ar pretprasību pret Jelgavas Domi, gan arī minētajā protokolā lasāmais, ka Jelgavas Cukurfabrika piedziņas gadījumā varētu tikt nostādīta uz bankrota robežas. Par siltumpatērētāju nožēlojamo situāciju vai STU teju vai bezcerīgo maksātnespēju gan nevienam galva nav sāpējusi. Un pēc atsacīšanās no mēģinājuma piedzīt no Jelgavas Cukurfabrikas 1,28 miljonus latu par labu STU, «taupība», kas varētu rasties no nelikumīgi atslēgto dzīvokļu pievienošanas centralizētajai siltumapgādei, šķiet smieklīga. Tas izskatās apmēram tāpat kā, ja ubags paietu garām zemē gulošam miljonam un pa santīmam tālāk «medītu» iztikai. Ja Dome tiešām vēlējās kaut nedaudz uzlabot sava uzņēmuma situāciju, tai nekādā gadījumā nevajadzēja atteikties no šā mēģinājuma, kas uzskatāmi apliecina Domes vadības neieinteresētību cīnīties par savu uzņēmumu. Tā vietā A.Rāviņa vadītā pozīcija izšķīrās par atbalstu mēra partijas biedra vadītajam uzņēmumam. Starp citu, situāciju varētu izskaidrot labāk, ja tiktu papētīti kredīti, ko Jelgavas Cukurfabrikai savulaik piešķīra Latvijas Unibankai, kuras Jelgavas filiāles pārvaldnieks līdz pašvaldību vēlēšanām bija A.Rāviņš.
Protams, nevar noliegt, ka J.Bērziņa izvēlētais brīdis šādām aktivitātēm – mazāk nekā trīs mēneši pirms Saeimas vēlēšanām – nav nejaušs, un viņš droši vien cer sekmēt savas partijas panākumus vēlēšanās. Taču šis gadījums var palīdzēt iegūt skaidrību lietā, kuras risinājumu ar nepacietību gaida daudzi jelgavnieki.
