SIA «Iecavnieks» perspektīvajiem linu audzētājiem sola bez maksas sniegt desmit gadu laikā iegūtās zināšanas un garantētu ražas noietu.
Augu maiņas iespēja pēdējos gados ar labību vien apsētajos Zemgales laukos, trīs tonnu raža no hektāra, ko var realizēt par 350 eiro (245 latiem), un garantēts noiets – tie ir ieguvumi, ko SIA «Iecavnieks» sola zemniekiem, aicinot pievērsties eļļas linu audzēšanai. ES noteikusi kā perspektīvu kultūruLinsēklu eļļa ir unikāls taukskābju avots, jo lini satur neaizvietojamās taukskābes (neaizvietojamas tādēļ, ka organisms pats tās nespēj sintezēt) linolskābi un linolēnskābi jeb omega 3 un omega 6 taukskābes. Līdz ar to ķīmiskā sastāva ziņā šī eļļa pilnībā atšķiras no citiem augu taukiem, jo parasti augu izcelsmes produktos ir tikai viena no šīm taukskābēm – visbiežāk omega 6. Linu eļļa ir vienīgā augu eļļa, kas ir arī medicīniska un kuras lietošana pārtikā veicina «labo» prostaglandīnu (nepiesātinātās taukskābes)sintēzi, tātad arī ilgāku un veselīgāku mūžu. Šie ir galvenie iemesli, kādēļ ES izšķīrusies linu eļļas ieguvi nosaukt par perspektīvu kultūru, kuras audzētājiem garantētu gan noietu, gan labu cenu par ražu. SIA «Iecavnieks» ir vecākā un lielākā eļļas linu audzētāja mūsu valstī. Mazākos apjomos tos audzē un pārstrādā pāris zemnieku Jēkabpilī un Vidzemes pusē. Uzņēmuma augkopības projektu vadītāja Anita Vismane «Ziņām» stāsta, ka pagājušajā sezonā «Iecavnieks» linus iesējis un novācis 150 hektāros. Par eļļas pieprasījumu pārstrādātājs nesūdzas. «Ļoti prasa Norvēģija un Zviedrija, kur šo kultūru nevar izaudzēt,» A.Vismane apgalvo, ka «Iecavnieka» zemes platības ir ierobežotas, tādēļ uzņēmums nolēmis aicināt arī citus zemniekus pievērsties šai nozarei. Nav sliktāki par kviešiem, bet jāiegulda mazāk«Iecavnieka» pārstāve atzīst, ka ar linkopību uzņēmums sācis darboties no nulles – gadu no gada mācījušies no savām kļūmēm, bet reizē arī sapratuši, ka lins ir perspektīva kultūra. «Esam dabūjuši neskaitāmus punus, bet nu mēs varam zemniekiem stāstīt par optimālākajiem mēslošanas plāniem un citām niansēm, lai iegūtu labākos ražas rādītājus,» saka A.Vismane. Viņa teic, ka Zemgale ir piemērota linu audzēšanai, to apstiprinot Francijas lauksaimnieki, jo paši Iecavā eļļas augu sēj jauktā smilšmālā. Kā jebkurai kultūrai arī liniem drauds ir laikapstākļi, taču tie ir izturīgāki par kviešiem. «Risks ir tad, ja iestājas absolūts lietus periods, taču linus audzēt noteikti nav sarežģītāk kā vasaras kviešus, bet kviešos jāieliek daudz vairāk naudas, lai iegūtu pārtikas kvalitātei atbilstošu ražu,» zina teikt projektu vadītāja. Pieredzē gatavi dalītiesLai mudinātu Zemgales lauksaimniekus dažādot saimniekošanu, audzējamo kultūru sarakstā iekļaujot arī linus, «Iecavnieks» nolēmis janvārī un februārī rīkot bezmaksas seminārus. To moto: «Eļļas linu audzēšana Latvijā – iespēja radīt pievienoto vērtību un celt konkurētspēju». Kā stāsta A.Vismane, uzņēmums gatavs zemniekiem izstāstīt desmit gadu gaitā gūto pieredzi, atklājot pat tādu konfidenciālu informāciju kā finanšu datus par eļļas linu audzēšanas pašizmaksu un iespējamo peļņu. «Mums linu audzēšana iet ar plusu, turklāt varam garantēt gan sēklas materiālu, gan ražas noietu,» viņa teic, ka semināri jāorganizē iespējami drīzāk, jo, tā kā lini ir pieprasīta kultūra ES, sēklas materiāls ārvalstīs jāpiesaka laikus, kaut sēja ir tikai maijā. «Iecavnieks» linu sēklas zemniekiem piedāvājot par daļēju maksu kā sava veida bezprocentu kredītā, pilnībā ļaujot norēķināties tikai pēc ražas novākšanas. Seminārus «Iecavnieks» piedāvā organizēt ražotnē Iecavas novadā vai citu novadu centros tuvāk potenciālajiem eļļas linu audzētājiem, ja izveidojas vismaz desmit interesentu grupa. Pieteikties var pie A.Vismanes pa tālruni 26372337. Ražotnē ir iespēja iepazīties ar «Iecavnieka» graudu pirmapstrādi, glabāšanu, eļļas ražotni, apskatīt ziemas linu sējumus. Trīs tonnas no hektāra, 350 eiro tonnāŠoruden «Iecavnieks» nolēmis izmēģināt, kā Latvijas apstākļos jūtas ziemas eļļas lini, tādēļ eksperimentam 30 hektāros iesēti divu šķirņu lini. Septembrī sētie lauki patlaban izskatoties labi. No vasaras liniem iegūstams ap divām trim tonnām no hektāra, ziemas kultūra dodot pat četras, skaidro A.Vismane. Ja tonnu iespējams realizēt par 350 eiro, tas esot pat izdevīgāk, nekā audzējot labību. «Mēs vēl varam iekāpt šajā vilcienā, šī perspektīvā niša jāaizņem Latvijas zemniekiem, nevis pēc tam ceļmalā jāraud, ka nepaspējām,» A.Vismane prognozē, ka arī kaimiņvalstis nesnauž, bet lasa ES periodiku un iespēju audzēt izdevīgu kultūru nelaidīs garām.
