Līdz ar augusta sākumu Lielvircavas un Vilces muižā papildināts tūrisma piedāvājums – katrā tapis jauns 19. gadsimta stila tērps, informē Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Enija Kreicberga-Kapša. Lielvircavas muižā apmeklētāji var apskatīt jaunizveidoto baroneses Kornēlijas Frīderikes Apolonijas Luīzes fon Hānas kleitas repliku (kopiju), bet Vilcē pēc muižas gides pasūtījuma tapusi 1880. gada turnīra stila kleita. Abus tērpus darinājusi Lielvircavas muižas gide Zanda Zariņa, kas paralēli gides pienākumiem pēdējos gados apguvusi 19. gadsimta apģērba vēsturi un dažādas tērpu šūšanas tehnikas.
Atpazīst stilizācijas
“Vadot ekskursijas muižā un aprunājoties ar kolēģiem novadā, esam sapratuši, ka muižu apmeklētāji vēlas redzēt gidus vēsturiskos tērpos, vairāk uzzināt par 19. gadsimta stilu, modi, sadzīvi, izjūtot īpašas noskaņas, kad zūd laikmetu robežas un sāk darboties iztēle. Cilvēki labi atpazīst, ja tērpi, piemēram, ir nomāti no teātriem, jo tie ir pārāk stilizēti. Attīstot muižas piedāvājumu, strādājam, lai klients saņemtu pēc iespējas autentiskāku priekšstatu par aizgājušo gadsimtu. Tāpat kā muižas interjeru cenšamies atjaunot atbilstošu laikam, loģisks lēmums ir muižas nodrošināt arī ar atbilstošiem 19. gadsimta tērpiem,” skaidro Z.Zariņa.
Pie Lielvircavas un Vilces muižas tērpiem viņa sāka strādāt jau martā. Lielvircavas muižai radīta baroneses Kornēlijas Frīderikes Apolonijas Luīzes fon Hānas kleitas replika. Tā ir romantisma ēras krinolīna tipa kleita, kura kādreizējai muižas saimniecei redzama mugurā 1861. gada Džona Klārka gleznotajā portretā. Gleznas oriģināls glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, bet pērn muižā radīta gleznas kopija. Atšķirībā no citiem iepriekš izveidotajiem muižas tērpiem, kurus kā gide Z.Zariņa tērpj mugurā dažādos pasākumos, šī kleita netikšot valkāta, tā būs izstādīta apskatei uz manekena blakus gleznai.
Katram gadījumam savs ietērps
“Šādu lēmumu pieņēmu, jo nereti muižas viesi vēlas redzēt vēsturisko tērpu šūšanas tehniku un tērpa konstrukciju, cik tiem kārtu, cik tie smagi, cik tiem detaļu utt. Lai tērps būtu vēsturiski atbilstošs, liela uzmanība jāpievērš šūšanai un materiāliem. Gleznā redzamais tērps ir darināts no zīda un plāna kokvilnas auduma – muslīna. Daudz laika pagāja, lai atrastu pareizās krāsas un tekstūras audumus. Latvijā pārsvarā audumus neatrodu, tos sūtu no Amerikas vai Anglijas. Šim tērpam audums iegādāts Anglijā. Ilgu laiku meklēju arī atbilstošu mežģīnes audumu, ko kleitai bija nepieciešams piešūt aprocēm un apkaklei. Radītais ir dienas tērps vieglā smilšu krāsā, tas sastāv kopumā no četrām daļām – žaketes ņiebura daļas, svārkiem, krinolīna, apakšsvārkiem – un aksesuāriem,” skaidro Z.Zariņa.
Apģērbam tā laika dienas kārtībā bija liela loma, un bagātai dāmai dienā bija jānomaina vairāki tērpi atbilstoši stundai un notikumam. Muižas baronesei garderobē bija jābūt rīta, pusdienu un vakara tērpam, pastaigu, vizīšu, viesu pieņemšanas, ceļojuma, medību tērpam, kā arī apģērbam zirgu izjādēm, ekipāžas, sēru tērpam un vēl virknei citu – atbilstoši nepieciešamībai.
Kleitā vadīs ekskursijas
Otrs tērps, ko radījusi Z.Zariņa, ir turnīra stila kleita Vilces muižai. Tā ir kleita, ko tolaik dēvētu par pastaigu tērpu. Atšķirībā no pirmā tērpa šī kleita nav veidota kā kopija pēc kāda konkrēta parauga. Radīts atdarinājums, kas atspoguļo 19. gadsimta 70.–80. gadu modes tendences. Tērps paredzēts valkāšanai, tajā ekskursiju laikā tērpsies Vilces muižas gide.
“Skatoties uz citu muižu pieredzi, redzama liela ieinteresētība par šādiem tērpiem, jo cilvēkam stāstījums par seno muižu vēsturi no gida, kurš tērpts vēsturiski atdarinātā tērpā, šķiet saistošāks. Vilces muižas kleitai izmantots zīda tafts laša krāsā un kokvilna šampanieša krāsā. Kostīms darināts sarežģītā tehnikā, tam ir turnīra daļa, apakšsvārki, apakškrekls un žaketei iekšpusē veidota 19. gadsimta konstrukcija, proti, kauliņu konstrukcija. Šādu tehniku izmantoja, lai tērps vairāk izceltu slaiduma efektu. Kopumā tērpam izveidotas septiņas detaļas – apakškrekls, apakšsvārki, korsete, turnīrs, svārki, trēns un žakete ar iešūtu vestes daļu,” turpina Z.Zariņa.
Lai tērps būtu pilnībā nokomplektēts, to paredzēts papildināt ar dažādiem aksesuāriem – cimdiem, apaviem, parūku un cepuri. Abu kleitu kopējās izmaksas ir 2200 eiro. Finansējumu tērpu izgatavošanai piešķīra Jelgavas novada pašvaldība.
