«Tā kā dārzkopības augstāko izglītību var iegūt tikai Jelgavā, kur lai vēl kārtīgs dārznieks iet mācīties? Savukārt visos laikos bijis tā, ka ar to pamatu, kas ielikts Bulduros un kas ir labs, mācības Jelgavā ir daudz vieglākas. Domāju, Bulduru Dārzkopības vidusskola un LLU lieliski papildina viena otru un ir garants mūsu audzēkņiem, ka viņi varēs turpināt izglītību,» vērtējot Bulduru Dārzkopības vidusskolas nodošanu LLU pārvaldībā, teic vidusskolas jaunā direktore Anta Sparinska, kura pienākumus varētu sākt pildīt no aprīļa.
Latvijā unikāls gadījums
Tā kā pēc Valsts kontroles revīzijas secināts, ka Izglītības un zinātnes ministrija kā Bulduru Dārzkopības vidusskolas kapitāla daļu pašreizējā turētāja nav nodrošinājusi efektīvu un caurskatāmu kapitālsabiedrības pārvaldību un uzraudzību (līdz ar to izglītības iestādē pieļauta neefektīva rīcība ar finanšu līdzekļiem vismaz 246 050 eiro apmērā un konstatētas citas nepilnības), jau kādu laiku strādāts pie izmaiņām vidusskolas turpmākajā darbībā. Lielākās pārmaiņas saistītas ar tās nodošanu LLU pārvaldībā.
Kā skaidro LLU pārstāve Lana Janmere, konkrēts datums, kad tas varētu notikt, gan vēl nav zināms un prognozējams, jo šāda situācija, kad kāda profesionālās izglītības iestāde tiek nodota universitātes pārziņā, Latvijā tiek piedzīvota pirmo reizi. «Nepieciešams valstiskā līmenī sakārtot dažādus juridiskus jautājumus, lai pārņemšanu varētu īstenot. Politisks atbalsts tai ir, un gaidīsim arī operatīvu īstenošanu,» tā L.Janmere.
Viņa turpina: «Bulduru Dārzkopības vidusskolai ir nopietns attīstības potenciāls, kas līdz šim nepilnīgi izmantots, jo dārzkopības nozare Latvijā arvien turpina augt un attīstīties un tai ir nepieciešami profesionāli sagatavoti speciālisti. Arī zemes struktūra Latvijā un tās sadrumstalotība norāda uz nepieciešamību attīstīt dārzkopību un augļkopību, kuru nodrošināšanai nav nepieciešamas lielas zemes platības.»
Piesaistīs studentus un saglabās programmas
Bulduros tiek piedāvātas mācību programmas, ko vēlāk iespējams studēt LLU. «Līdz ar to vidusskolas pārņemšana universitātei nodrošinātu arī pēctecīgu studentu piesaisti un unikālo studiju programmu lauksaimniecībā, ainavu arhitektūrā, pārtikas tehnoloģijā un mežsaimniecībā saglabāšanu. Mūsu mācībspēki ir profesionāli visās Bulduros īstenotajās studiju programmās, tāpēc mēs varam palīdzēt mācību kvalitātes uzlabošanā. Turklāt LLU pārraudzībā ir mācību un pētījumu saimniecība «Vecauce», Dārzkopības institūts, Agroresursu un ekonomikas institūts, Valsts augu aizsardzības pētniecības centrs un Zemkopības institūts, kuri ir potenciāli prakšu devēji Bulduru audzēkņiem, kā arī var sniegt atbalstu mācību procesa nodrošināšanā. Vidusskolas pārņemšana ļautu LLU attīstīt jaunas studiju programmas profesionālās izglītības līmenī, kas ir nepieciešamas nozarēm Latvijā un nav īstenojamas augstākās izglītības līmenī. Viena no tādām varētu būt biškopība,» skaidro L.Janmere.
Tomēr Bulduru Dārzkopības vidusskolas pārņemšana saistās arī ar riskiem. Viens no tiem ir vidusskolas infrastruktūras nepietiekama izmantošana zemā audzēkņu skaita dēļ. «Taču to var novērst, un tieši saimnieciskie jautājumi būs pirmie, ar kuru sakārtošanu sāksim darbu Bulduros. Papildus domāsim par reklāmas kampaņu un audzēkņu piesaisti. Bulduru finansiālais stāvoklis nav tāds, kuru ar stratēģiskas un pārdomātas rīcības palīdzību nevarētu atrisināt,» pārliecināta L.Janmere.
Dārznieki būs vajadzīgi vienmēr
A.Sparinska, kura pagaidām vada LU Botānisko dārzu un jaunajā amatā varētu tikt apstiprināta 1. aprīlī (Bulduru Dārzkopības vidusskola bez direktora darbojās kopš 2014. gada), teic, ka vēl nav pilnībā iedziļinājusies skolas finansiālajā situācijā, tomēr par vienu ir pārliecināta – Latvijai un Eiropai ir nepieciešami dārznieki un cilvēki, kas kopj apkārtējo vidi un audzē veselīgu pārtiku. «Audzēkņiem Bulduros ir iespējas apgūt tādu profesiju, ar kuru var izdzīvot un dzīvot gana labi visās valstīs un visos laikos. Latvijā jau ir tikai viena dārzkopības skola,» tā A.Sparinska, minot veiksmīgo Igaunijas piemēru, kur līdzīgā skolā ir ap 700 audzēkņu un kura veiksmīgi darbojas. «Lai tas notiktu, ir nepieciešams mūsu valdītāju atbalsts. Viens ir parunāt un tad teikt – ejiet un kārpieties paši –, bet cita lieta ir, kad sanākam kopā visi – dārznieki, absolventi, interesenti – un dabūjam tos Buldurus uz kājām,» pārliecināta A.Sparinska, kura pati absolvējusi gan Bulduru Dārzkopības vidusskolu, gan LLU.
Darbs palīdzēs atgūt labo vārdu
Pozitīvi vidusskolas nodošanu LLU vērtē arī Bulduru Dārzkopības skolas attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs daiļdārznieks skolas absolvents Ansis Birznieks. «LLU pakļauta pamatā Zemkopības ministrijai, kas, mūsuprāt, ir spēcīgāka un uz darbību orientēta. Izglītības un zinātnes ministrija diemžēl mūsu pieredzē ir birokrātiska iestāde, kam ne tik daudz rūp attīstība, cik atbilstība papīriem un normām. Tāpēc, manuprāt, pirmais darbs būtu, lai direktore sāk strādāt un stiprināt direktores veiktspēju. Svarīgi, lai viņa nav kā marionete, kurai jāpilda burti, kas neko nedos skolas attīstībai,» pirmos soļus uz izaugsmi min A.Birznieks.
Kā nākamo viņš sauc skolas vadības komandas pārskatīšanu. «To droši vien darīs jaunā direktore, lai redzētu, kurš ir gatavs iet attīstības ceļu, jo Bulduri pārāk ilgi bijuši saglabāšanas fāzē, izteiktā stagnācijā vai lejupslīdē. Cilvēkiem jāmaina domāšana, jābūt gataviem kaut ko darīt pilnīgi citādi, lai mēs ietu attīstības ceļu,» tā A.Birznieks. Viņaprāt, jau šogad būtu svarīgi piesaistīt finansējumu skolas kopmītņu rekonstrukcijai, jāsāk intensīvs darbs pie mācību programmām un audzēkņu piesaistes. A.Birznieks norāda, ka tāpat svarīgi sadarbībā ar LLU sākt skolas attīstību koledžas līmeņa virzienā, kam gan ir nepieciešams ilgāks laiks. «Šīs darbības novedīs pie pozitīvām ziņām par Bulduriem, ka viss notiek un iet uz augšu, un arī pie audzēkņu skaita pieauguma,» pārliecināts A.Birznieks.
