SIA «Jelgavas tirgus» valdes locekli Valdi Labanovski intervē Evita Puriņa un Edgars Kupčs.
– Vai tirgū šogad ir veikti kādi uzlabojumi? Uzlabojumi tiek veikti vien tik daudz, lai izpildītu minimālās prasības. Turpināsim tos pašus uzturēšanas darbus – elementāru lāpīšanu, pielāpīšanu. Pagājušajā gadā mūsu lielākais ieguvums ir svaigās gaļas pieņemšanai uztaisītā rampa. Tā bija gan prasība, gan dzīves nepieciešamība. Tagad gaļa vairs nav jāvazā pa pagalmu, var piebraukt ar mašīnu un izkraut, netiek traucēti apmeklētāji. Šogad lielākais darbs būs visām trim lielajām aukstuma kamerām nomainīt aukstuma agregātus. Tie ir «krievu» laika kompresori, kas mēdz iziet no ierindas. Gaļa būs drošībā, un būs arī ekonomiskais ieguvums, jo mazāk patērēsim elektrību. Turpināsim labiekārtot teritoriju. Tas nav gluži uzlabojums, bet lāpīsim caurumus asfaltā. Esam secinājuši, ka pašiem to darīt ir izdevīgāk nekā pasūtīt kā ārpakalpojumu. – Parunāsim par kārtību tirgū. Kāda lasītāja stāsta par starpniecību vietu tirdzniecībā. Esot cilvēki, kas nopirkuši konkrētas vietas abonementu uz ilgāku laiku un šo vietu tirgo tālāk citiem. Mums ir trīs abonementu veidi – vieta uz visu gadu, uz desmit dienām, kas vairāk piemērots lauciniekiem, audzētājiem, kā arī vienas dienas tirdzniecības atļauja. Tas, ka kāds iekasē naudu par vietu no otra, nav iespējams! Jo par vietu maksā tas, kurš tirgojas. Mums ir reģistrs, tajā ir ikviens cilvēks, katru dienu pārbaudām. Vietu jau netrūkst, tāpēc nav ažiotāžas pēc tām. Pat, ja esmu aizņēmis labāko vietu stūrī, nezinu, kāds būtu ieguvums to pārdot citam, jo naudu tirgum maksā tas, kurš tirgojas. Ja viņš ir gatavs pārmaksāt, tā ir viņa problēma. – Vai pareizi ir tas, ka tirgotāji tirdzniecības vietās smēķē? Tirgus tomēr ir sabiedriska vieta. Tirgus placī smēķēt nevienam nav aizliegts. Iekštelpās to nedrīkst. Iekšējās kārtības noteikumi ir, bet tie nevar būt stiprāki par vispārējiem noteikumiem. – Vai tirgū arvien var nopirkt nelegālo alkoholu un cigaretes?Tas ir diezgan radikāli atrisināts. No jaunā gada mums kā «ļoti stratēģiskam objektam» katru dienu ir nodrošināta gan Valsts policijas, gan Pašvaldības policijas patruļa vismaz četru piecu cilvēku sastāvā. Sākumā gan mums bija iebildumi pret metodēm, ar kādām viņi to dara, bet tagad viss ir labi. Domāju, ka vismaz tirgus teritorijā spirtu un cigaretes vairs nopirkt nevar. – Pirms vairākiem gadiem tika nolemts, ka pārtikas tirgū nav jāpārdod rūpniecības preces, taču pašlaik tur ir gan «humpalas», gan grāmatas un apakšveļas stendi. Vai tas nebojā tirgus tēlu? Piekrītu, kas tas tirgu bojā estētiski un vizuāli. Taču jaunie Ministru kabineta noteikumi to ļauj, pārkāpums tas nav. Pirms trim četriem gadiem, kad krīze īsti vēl nebija sākusies, jutām, ka mazās pārtikas firmiņas iznīka, jo tām aizliedza tirgot alkoholu un tabaku, bet ar makaroniem un pāris «zaptes» burciņām tās nevarēja izdzīvot. Tajā pašā laikā rūpniecības preču tirgū vietu pieprasījums bija lielāks, nekā varēju piedāvāt, un sāku laist iekšā pārtikas tirgū. Tagad arī rūpniecības tirgū ir daudz brīvu vietu, bet šie tirgotāji atpakaļ negrib. No jauna nevienu rūpniecības preču tirgotāju pārtikas pusē nelaižam. – Kas liedz uz otru pusi pārvietot sieviešu apakšveļas tirgotājus? Līgumsaistības?Arī tās. Cilvēciņam ar lupatām vienkārši pateikt, ka tu man nepatīc? Tad jau labāk sagaidīt kādu pārkāpumu vai kad paši iznīks. Ja izdošu rīkojumu, puse no viņiem tirgu pametīs vispār. Ja būtu pieprasījums pēc vietām no pārtikas tirgotājiem, man būtu dzelžains arguments, bet pieprasījuma nav. – Bet vai apģērbi jātirgo kopā ar tomātiem, kartupeļiem un stādiem?Vai «Maxima» riepas ar «paiku» ir kopā jātirgo? Turklāt pat vienā telpā! Man tomēr katrs santīms un tirgotājs ir no svara.– Jūs droši vien esat bijis citu pilsētu tirgos, piemēram, Liepājā vai Valmierā. Piekrītat, ka Jelgava uz to fona izskatās bēdīgi?Jā, es piekrītu, bet tas ir objektīvi. Tuvākajā nākotnē kardināla attīstība nav iespējama tāpēc, ka deviņdesmito gadu sākumā tirgus pa gabaliņam, pa strēmelei atdots privātīpašniekiem. Tas ir arī diezgan ievērojams finansiāls slogs, jo par nomu gadā jāmaksā 12 tūkstoši latu. Kopumā tirgus atrodas uz septiņu privātīpašnieku un arī pašvaldības zemes. Tagad panākts ievērojams nomas maksas samazinājums, bet pārdot zemi neviens nav bijis ar mieru. Tikai zem «Rosmes» pirms daudziem gadiem par pieņemamu cenu izdevās atpirkt.Kaut ko būvēt uz svešas zemes, uzņemties ilgtermiņa saistības līdz mūža galam nebūtu saprātīgi. Pašvaldība meklē citus risinājumus, bet tas nesokas tik ātri, jo tirgum ir tāda specifika – ja tu pats nekontrolē visu tirdzniecību vai kaut daļu, tad nopelnīt neko nevar. Šodien tirgus pilda sociālu funkciju. Te ir tie 200 – 300 cilvēku, plus vēl sezonā sabrauc zemnieki, kam tirgus ir atspaids, viņi faktiski nopelna sev iztiku. 2010. gads mums bija pirmais ar zaudējumiem. Prognozējot, ka būs kritums, pagājušajā gadā nomas maksu samazināju par 10 – 25 procentiem atkarībā no tirgošanās vietas. To, kā būs šogad, varēsim redzēt tikai vēlā rudenī. Esam ekonomējuši, uz ko vien varam – apgaismojumu un visu pārējo. Bet ir lietas, kur nevaram ietaupīt. Valsts pieliek procentu pie PVN, bet tas uztaisa diezgan lielu summu uz apgrozījuma. Minimālās algas, elektrības un degvielas cenas pieaugums sadārdzina servisu. – Kā vērtējat plānu tirgu pārvietot uz Satiksmes ielu? Vislabākā vieta tirgum, protams, ir šī, jo te cilvēki nāk jau vairākās paaudzēs. Bet sāpīgā problēma ir ne tikai zeme, bet arī piebraukšanas iespējas. Sestdienās mašīnas stāv līdz kultūras namam. Tirgum kādi trīs hektāri zemes ir vajadzīgi, un plāni par tirgus pārcelšanu nav mainījušies. – Daudziem aizstaigāt tik tālu būs grūti. Pieejot šai lietai no otras puses, jāņem vērā, ka dzīves īstenība cilvēku iepirkšanās tradīcijas ir diezgan pamainījusi, bet ne uz labāko pusi. Kad es biju mazs puika, šeit uz kolhoza tirgu nesu pārdot ogas no dārziņa. Taču – tāpat kā sešdesmitajos gados arī tagad tirgus strādā no septiņiem rītā līdz diviem trijiem dienā. It kā te ir centrs, bet dzīvojamo māju tikpat kā nav, vakaros nav, kas gribētu nākt iepirkties. Nosacītajā pilsētas centrā dzīvo tikai 10 – 15 procenti Jelgavas iedzīvotāju. Lai tirgoties varētu pilnu darbdienu, Satiksmes ielā tirgus nemaz nav tas sliktākais variants, arī no pieejamības viedokļa. Tur ir lielākais dzīvojamais masīvs, kādi 25 – 30 procenti cilvēku no visas Jelgavas. – Tomēr tā ir konceptuāla atšķirība – tirgus, kas atrodas mikrorajonā un strādā kā lielveikals vai tirgus kā pilsētas centra elements. Savā laikā kā joku izmetu – dodiet man Hercoga Jēkaba laukumu, uztaisīšu normālu tirgu, jo tur kādreiz tas jau bija. Miglaini, bet atceros, kad biju mazs puika, tirgus tur atradās. Bet to arī uztvēra kā humoru, jo neies neviens pašā reprezentācijas vietā taisīt tirgu.- Vai teorētiski ir iespējams, ka Jelgavas tirgu nodod privātās rokās?Kaut šodien – lūdzu! 2007. gadā sāka tirgus privatizācijas procesu, bet nepabeidza, jo nebija privatizācijas subjektu. Lai notiktu izsole, jābūt kādam, kas tajā piedalās.
