Sestdien Jelgavas rajona Zaļenieku pagastā tika organizēti Jelgavas 1. grāmatu svētki, ko šogad visiem zināmu iemeslu dēļ (vēlēšanas) dāsni atbalstīja arī vairākas politiskās partijas.
Sestdien Jelgavas rajona Zaļenieku pagastā tika organizēti Jelgavas 1. grāmatu svētki, ko šogad visiem zināmu iemeslu dēļ (vēlēšanas) dāsni atbalstīja arī vairākas politiskās partijas. Šogad šāda grāmatu svētku akcija, kuras ietvaros rajona un pilsētu bibliotēkām tiek dāvinātas grāmatas, tiek organizēta visos Latvijas rajonos. Mums «iekrita» 12. kārtas numurs, tātad vēl līdz vēlēšanām paredzētas 14 līdzīgas akcijas.
Nu ko lai te piebilst, ideja jau ir cēla, un atliek tikai atcerēties Kārļa Ulmaņa aicinājumu dāvināt grāmatas skolām, kurš tautā guvis plašu atsaucību, lai kļūtu skaidrs, kādēļ virkne partiju izvēlējušās daļu savai priekšvēlēšanu kampaņai atvēlēto līdzekļu ieguldīt bibliotēku apdāvināšanā. Vismaz kāds domā par sabiedrisko koplabumu. Sak, mums labi un pie reizes arī jums. Patiess prieks, ka akcijas organizētāji vismaz mēģināja šim pasākumam piešķirt arī kādu kripatiņu cilvēciskuma, uzaicinot uz Zaļenieku un Cenu pagastu rakstniekus Ē.Hānbergu un M.Kosteņecku, kuri nosacīti iesildīja publiku pirms galveno personu uznāciena. Tika padomāts pat par sava veida kultūras programmu pirms politiķu kaismīgajām runām. Vienīgi nevarēja saprast, kādēļ bibliotēkām atvēlētās grāmatu kaudzītes bija nepieciešams apkraut ar Sociāldemokrātiskās labklājības partijas (SDLP) sērkociņkastītēm un bukletiem, kuros kādas izbijušas lielvalsts izbijis līderis bargi norāda, kā viņš visiem parādīšot Eirosavienību, «bitīt matos».
Pavisam grāmatu svētku akcijā piedalās pieci deputātu kandidātu saraksti no astoņām partijām. Šoreiz Zaļenieku kultūras namu ar savu klātbūtni bija pagodinājuši savienības «Latvijas ceļš» pārstāvji Jānis Bunkšs un Andris Elksnītis, «bites» jeb PCTVL pārstāvēja Pauls Bogdānovs, Valērijs Strigins un mūsu domnieks Andrejs Aleksējevs, SDLP pārstāvēja nekandidējošais partijas dižgars Jurijs Žuravļovs un Aigars Egle, Sociāldemokrātu savienības idejas piedāvāja Pēteris Salkazānovs un Irēna Škutāne, bet «zaļos zemniekus» prezentēja Pēteris Kalniņš un Modris Jansons. Varētu teikt, ka zemgaliešiem visai pazīstamas personības, kuras nu pirms vēlēšanām nocietinājušās katra savā ambrazūrā, pat piedaloties kopējā akcijā. Protams, nedrīkst aizmirst, ka visas šajā pasākumā pārstāvētās partijas mēģina deķīti pavilkt uz savu pusi un pārliecināt potenciālos vēlētājus «parakstīties» zem partiju postulētajām idejām.
Pārstāvēto partiju kandidāti katrs savās desmit prezentācijai atvēlētajās minūtēs, pielāgojoties auditorijai, centās izklāstīt, kā un kas šajā valstī būtu darāms, lai beidzot par labklājības pieaugumu varētu runāt ne tikai makroekonomisko rādītāju un ANO ziņojumu kontekstā, bet arī sadzīves līmenī, kas katram no mums ir daudz tuvāks par IKP un «Down Jones» biržas indeksiem.
Uz kopējā fona noteikti izcēlās SDLP, kuras līderis J.Žuravļovs kāda liberāli domājoša Krievijas politiķa stilā neatslābstoši «deklamēja» par nepieciešamību atteikties no Latvijas iestāšanās ES un NATO, kā arī par labklājību, kas, pēc viņa domām, pareizi saimniekojot, panākama trīs mēnešu laikā. Galvenais – tikai jāuzlabo attiecības ar Krieviju, kura it kā esot gatava mums apmaiņai pret pārtiku sūtīt tūkstošiem kubikmetru gāzes un pārpludināt Polockas – Ventspils naftas vadu.
Jāatzīst, ka šādi Žuravļova paziņojumi nebūt nepārsteidza, bet izbrīnīja tas, ka tieši viņa runas zālē izraisīja visskaļākās ovācijas. Acīmredzot cilvēkiem vēl joprojām nav zudusi cerība, ka beidzot atnāks kāds mesija un iecels visus labklājības saulītē. Pat E.Repšes neskaidrie solījumi dubultot finansējumu medicīnai izklausās daudz ticamāki nekā Žuravļova statistika (Latvijā esot 339 tūkstoši degradētu jauniešu, un katrs Latvijas iedzīvotājs ārvalstu finansu institūcijām esot parādā 400 latu), kuras avotus viņš tā arī nespēja nosaukt.
Citādi partiju pārstāvji uzvedās visai korekti un savas labdaru lomas izturēja godam, solot risināt visus iespējamos un neiespējamos jautājumus pat tad, ja deputātu algu samazinātu līdz 70 latiem.
