Iespējams, esat pamanījuši, ka pēdējā laikā «Zemgales Ziņām» neesmu rakstījis. Tas tāpēc, ka ilgāku laiku pavadīju, strādādams Turcijā un Grieķijā.Kad atgriezos un kāpu laukā no lidmašīnas Rīgas lidostā, mani pārņēma mazliet dīvainas izjūtas. Pieķēru sevi pie domas, ka ir jauki atgriezties mājās. Zinu, ka bieži vien savās slejās izklausos pēc tāda, kurš īpaši nepriecājas par dzīvi Latvijā, taču, pabijis Turcijā un Grieķijā, secināju, ka mums nav daudz par ko sūdzēties. Nav šaubu par krīzes skarbumu Latvijā, taču Grieķijas pieredze rāda, ka vienmēr kādam klājas vēl sliktāk nekā mums. Grieķiju krīze skārusi vistrakāk no Eiropas valstīm, un izskatās, ka grieķi sliktāk par citiem spēj tikt ar to galā. Noziegumi šajā valstī ir ikdienas sastāvdaļa, nofilmētas banku laupīšanas tiek rādītas televīzijas tiešraidēs, veikali atvērti tikai dažas stundas dienā. Doma, ka līdz Latvijai šādas lietas nav atnākušas, ir patīkama. Ir daudz iemeslu, kas rāda, ka Latvijā klājas labāk arī nekā Turcijā. Rodas iespaids, ka tur visa valsts dzīvo paranojā, jo reliģisku iemeslu dēļ cilvēku personiskās brīvības ir policijas ierobežotas. Tā kā Turcija tiek pārvaldīta kā islāma valsts, ir ierobežota, piemēram, interneta lietošana, tostarp liegta pieeja tik pašsaprotamai vietnei kā youtube.com (vieta, kur jebkurš var ielikt savu videoierakstu – red.). Turcijā tev pastāvīgi liek justies kā iespējamajam teroristam, īpaši Stambulā, kur, lai iekļūtu sabiedriskās vietās – iepirkumu centros, sabiedriskajā transportā un stadionos –, jāiziet cauri metāla detektoriem. Lielāko daļu tur pavadītā laika uzturējos stadionā, taču pat kā žurnālistam man nebija ļauts ienest monētas, jo tās var tikt izmantotas ieročos, lai šautu uz spēlētājiem. Ikdienas došanās cauri drošības pārbaudēm ir ļoti nogurdinoša un liek domāt, ka pastiprinātajai drošībai tur acīmredzot ir pamats.Dažreiz došanās uz citu zemi ir vienkārši ceļojums ar iespēju gūt labāku priekšstatu par valsti, kurā dzīvo pats, un novērtēt to, kas tev ir. Protams, Latvija nav bagātākā valsts Eiropas Savienībā un skaidrs, ka mums nav pasaulē zemākā noziedzības statistika, taču tajā pašā laikā Grieķijas piemērs rāda, ka neesam arī nabagākie. Un visbeidzot – mēs nedzīvojam pastāvīgās terorisma bailēs kā Turcijā.
