Jau pagājušajā nedēļā rakstījām par problēmām Jelgavas Autobusu parkā, kuru risināšanai palīgā bija pieaicināti Latvijas Neatkarīgās transporta darbinieku arodbiedrības un Latvijas Strādnieku savienības līderi.
Jau pagājušajā nedēļā rakstījām par problēmām Jelgavas Autobusu parkā (JAP), kuru risināšanai palīgā bija pieaicināti Latvijas Neatkarīgās transporta darbinieku arodbiedrības un Latvijas Strādnieku savienības līderi.
Galvenais šoferu, kas kā individuālā darba veicēji vai komersanti apkalpo JAP maršrutus, neapmierinātības iemesls ir ienākumu samazināšanās. Sapulcē tika runāts par 46 latiem mēnesī. Pēc «Ziņu» rīcībā esošās informācijas, «rekords» varētu būt desmit latu. Protams, ir šoferi, kas nopelna arī simts latu. Tomēr tā nav nauda, par ko var uzturēt ģimeni.
Palīdzību meklē arodbiedrībā
Tā kā uzņēmuma vadībā dzirdīgas ausis rast nav izdevies, palīdzība meklēta transporta darbinieku arodbiedrībā. Taču tās norādījums, ka JAP neievēro Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā atļauti pasažieru komercpārvadājumi ar citu personu īpašumā esošiem transporta līdzekļiem, neatbilst īstenībai. Proti, jaunā JAP vadība, pārslēdzot līgumus ar šoferiem, tālredzīgi mainījusi arī formulējumu. Tagad tajos runāts nevis par pasažieru pārvadājumiem, bet par maršrutu tīkla apkalpošanu.
Arodbiedrība iesaka šoferiem pašnodarbinātās personas statusu nomainīt pret algota autovadītāja amatu. Tad šoferiem vairs nebūtu jāuztraucas par autobusu remontiem un to izmaksām, rezerves daļām un daudz ko citu. Kā algotiem darbiniekiem viņiem jānodrošina kvalitatīvs tiešais darbs. Arodbiedrība sekotu līdzi uzņēmuma līdzekļu izlietojumam, sadarbības līgumiem, likumdošanas ievērošanai un citam.
Finanšu situācija – neapskaužama
JAP direktors Pēteris Salkazanovs piekrīt, ka uzņēmumā var pāriet uz darba līgumiem, bet aicina izvērtēt, vai tas būs izdevīgāk kā šoferiem, tā uzņēmumam. Pašlaik daļa autovadītāju kā pašnodarbinātie nodokļus maksā no noteiktā minimuma. Ja šoferi būs algoti darbinieki, sociālie maksājumi un iedzīvotāju ienākuma nodoklis būs jāmaksā pilnā apmērā. Turklāt uzņēmumam būs jāsedz pievienotās vērtības nodoklis no biļešu realizācijas. Taču pasažieru ir tik, cik ir.
JAP ir vienīgais autobusu parks valstī, kur šoferi ir pašnodarbinātās personas. Citi lielie pārvadātāji maksā šoferiem algu un nodokļus. Kāpēc JAP jābūt izņēmumam?
Jā, JAP nevar lepoties ar finanšu rezultātiem – kopš 2002. gada strādāts ar zaudējumiem. Arī šā gada pirmajos piecos mēnešos mīnuss bija 32 tūkstoši latu, lai gan iepriekšējais galvenais grāmatvedis bija uzrādījis peļņu. Jūnijā nopelnīts 8 000 latu. Septembrī būs atdoti pēdējie 1,5 miljoni ASV dolāru par «Otoyol» markas autobusiem. Šoferi neizpratnē jautā – no kurienes, ja ne uz viņu rēķina, šovasar peļņa ir radusies? Pasažieru plūsma, sevišķi Rīgas maršrutā, samazinājusies. P.Salkazanovs teic, ka līdz 6000 latiem izaugušas ikmēneša dotācijas no rajona Padomes par nerentablajiem reisiem. Panākta darba algas ekonomija. Vadība atteikusies no nerentablajiem tūrisma pārvadājumiem un pasūtījumiem…
Darbinieki nepārzina specifiku
Šoferus neapmierina arī pārvadājumu organizācija. Vienās līnijās ir pārāk lieli pārtraukumi, bet citas ir pārāk noslogotas. Vai uzņēmums, ja nevarētu «uzskrūvēt» koeficientus, vienā virzienā citu pēc cita laistu vairākus autobusus?
P.Salkazanovs atzīst, ka pārvadājumu režīmos un maršrutos pārmetumi ir pamatoti un darba apjoms Pārvadājumu daļā ir ļoti liels. Pamazām ķeroties klāt maršrutu tīklam. Vispirms jānovērš absurdā situācija Rīgas virzienā. Proti, vairākiem reisiem ir atļauja pasažieru pārvadāšanai uz Rīgu, bet atpakaļ – ne (jābrauc tukšā) un otrādi. Satiksmes ministrijā iesniegti visi nepieciešamie grozījumi. Pēc akceptēšanas daļa reisu tiks slēgti, bet daļa – būs jauni. Kopumā maršrutā gaidāmas lielas pārbīdes laika ziņā par piecām desmit minūtēm uz vienu vai otru pusi. Pasažierus tas īpaši nevarētu skart, bet maršruts būs sakārtots. Pēc tam sekos pilsētas maršruti, jo taksobusi vairs juridiski netiek atzīti par pārvadājumu veidu. To vietā pēc mazliet citādas sistēmas tiek izstrādātas maršrutu taksometru līnijas.
Bet visam pa vidu jāsakārto uzņēmuma datu bāze. «Agrāk bija trīs datu bāzes par maršrutu garumu un attālumu starp pieturām. Taču neviena nebija īsti ticama. Tagad vienu izmantojam, bet ir jāpārlūko visi maršruti, lai novērstu nobīdes,» stāsta P.Salkazanovs.
Problēmas arvien ir augušas augumā
Būtisku robu JAP šoferu peļņā «iecērt» nelegālie pārvadātāji. Šoferus uztrauc neapmierinošais ceļu stāvoklis, jo autobusi jāremontē pašiem. Nav skaidri koeficientu aprēķina principi par katru maršrutā nobraukto kilometru. Vai tiek ņemtas vērā dotācijas par nerentablajiem reisiem, kompensācijas par invalīdu, bāreņu, represēto un skolēnu pārvadāšanu ar atvieglotiem nosacījumiem? Daudz ir neskaidrību par remontiem. Kāpēc JAP rezerves daļas maksā dārgāk nekā citās firmās? Kāpēc autobuss jāremontē firmā «Autobusu tehniskais centrs», nevis pašā uzņēmumā? Kāpēc JAP tikai viena atslēdznieku maiņa nodrošina kvalitatīvu remontu? Uzskaitījumu varētu turpināt – tik daudz problēmu sakrājies. JAP vadība pieļauj, ka šoferu aktivitātes liecina par mēģinājumu gāzt jauno vadību. Pašu autovadītāju nostāja, protams, ir atšķirīga. Tomēr pietiekami liela daļa šoferu, kas savulaik cēlās un krita par kādreizējo direktori Viktoriju Ļubļinsku, viņas atgriešanos JAP direktora vietnieces amatā gaidīja ar lielām cerībām: nu viņa atkal ieviesīs kārtību. Taču, kad risinājums neradās un šoferu ieņēmumu līmenis sasniedza kritisko robežu, cerības nomainīja uztraukums un neizpratne. Nu jau būtu laiks just arī pirmos jaunās vadības darbības augļus.
Lai plaisa nekļūtu lielāka
Atsevišķus jautājumus «Ziņas» turpinās iztirzāt, bet galvenais – uz tiem atbildes, turklāt objektīvas, jāsaņem šoferiem, lai informācijas apmaiņas nepietiekamība uzņēmumā neveidotu vēl lielāku domstarpību plaisu.
«Ziņas» jau rakstīja, ka, ņemot vērā šoferu aktivitātes un atbildot uz Latvijas Transporta darbinieku arodbiedrības iesniegumu, no oktobra ar Rīgas maršruta mikroautobusu vadītājiem izmēģinājuma veidā nodibinās darba attiecības. Galvenā grāmatvede šoferiem gan atgādināja, ka valstī noteikta minimālā alga. Dzirdēja arī viedokli, ka Jelgavā, aizejot no JAP, labāk atalgotu darbu neatrast. Šo vārdu slēptais zemteksts lai paliek uz katra paša sirdsapziņas. Skaidrs ir viens – gan ar pašnodarbināto, gan algoto darbinieku statusā esošajiem darbiniekiem ikviena uzņēmuma vadībai ir lielas iespējas manipulēt. Tiesa, iznākums mēdz būt dažāds. Šajā gadījumā administrācijai jāpatur prātā pārvadājumu kvalitāte.Arī strādātgribētāju rindas pie šādiem kantoriem parasti neveidojas. Uzņēmuma mundiera gods tomēr ir kopīga lieta.
