«6. klasē atnāca īsti «murmuļi» – nemaz nezināju, ko ar tādiem iesākt! Taču nu jaunieši ir ļoti izauguši, kļuvuši patstāvīgi, varoši. Ja grib, izdara – vajag tikai virzienu parādīt un pasviest kādu ideju!» savējos divpadsmit audzināmos jokojot slavē Vircavas vidusskolas Platones filiāles 9. klases audzinātāja Dita Grigorceviča.
Braukāšana paskādējusi
Platones devītklasnieku stāsts atšķiras no citiem, jo šie skolēni uz savas ādas piedzīvojuši pirmā izglītības iestāžu tīkla optimizācijas viļņa realitāti jeb šurpu turpu mētāšanu. Teju visi topošie absolventi skolas gaitas sāka Platones pamatskolā, ko 2009. gadā reorganizēja, plašajā skolas ēkā atstājot vien vecāko klašu audzēkņus un pirmsskolniekus. Toreiz trešklasniekus sēdināja autobusā un veda uz Lielvircavu, kur viņi nomācījās trīs gadus, lai 6. klasē atkal atgrieztos Platonē.
«Viegli nebija. Piemēram, daudziem jau bija sapirktas mācību grāmatas un burtnīcas, kas otrā skolā nederēja. Grūti gāja arī tiem, kam šeit palika vecākie brāļi un māsas,» atskatās skolotāja, piebilstot, ka arī pašiem pedagogiem šis laiks bija lielu pārdzīvojumu un neziņas pilns. Nu «brūces» ir apdzijušas, tomēr joprojām jūtams to raupjums.
«Klase ir spuraina un sarežģīta, jo esam ļoti dažādi, arī sadalīti. Katrs nāk no savas vides, un atrast kopsaucēju ārpus stundām ir ļoti grūti. Manuprāt, tā braukāšana un sadrumstalotība nodarījusi lielu skādi. Nav vairs kopīguma – līdz autobusam stunda, divas, skolas darīšanas piegriezušās, «gadžeti» rokā, un dzīvais vārds vairāk nav vajadzīgs,» ne ar tām gaišākajām krāsām sāk skolotāja.Ļoti daudz runā
Tomēr klases stāstā netrūkst arī gaišo un dzīvespriecīgo toņu. Piemēram, devītie meistarīgi un ar izdomu vada un piedalās skolas pasākumos, kur pa teikumam pārliecinoši spēj pateikt katrs «ikdienā klusētājs». Īpaši meitenes labprāt atsaucas uz savējās Jelgavas novada pašvaldības jaunatnes lietu speciālistes Kristīnes Kodes mudinājumu iesaistīties neformālās izglītības pasākumos un dažādos projektos. Taču viens no lielākajiem ieguvumiem ir apgūtā spēja runāt un veidot labas savstarpējās attiecības. «Mēs ļoti daudz runājam. Kad skolēni atnāca 6. klasē, bieži prasīja papīru, lai rakstītu ziņojumus – bērni tā bija iemācījušies kārtot attiecības! Teicu: «Krāsns man nav, ko es ar tiem papīriem darīšu!» Pārgāja! Patlaban runājamies. Dažkārt skolēni atzīst, ka ir jocīgi, ka par tādām lietām, piemēram, par seksingu internetā, jārunā ar skolotāju. Klases stundas mums ir nevis dienasgrāmatu parakstīšana, bet tematiskās,» stāsta D.Grigorceviča, skolēniem piebalsojot, ka ar tik atklātu un saprotošu audzinātāju tiešām ir paveicies. Šāda komunikācija telefonsarunās, īsziņās un klātienē notiek arī ar jauniešu vecākiem, kuri sen vairs nebaidās nākt uz skolu. Viņi zina, ka klases sapulcē nevis, saucot vārdā, kauninās par dažu labu sliktāku atzīmi un uzvedību, bet pacels un iedrošinās. Tas savukārt ļauj sniegt spurainajiem jauniešiem tik nepieciešamo ģimenes atbalstu.
Cienā visus ar saldējumu
Arī Platones devītajiem patlaban laiks rit gaidāmo eksāmenu zīmē. Jau 13. maijā skanēs pēdējais zvans, kas kādam varētu būt arī kā pēdējais atmošanās signāls, lai saņemtos mācībās un izdomātu, ko darīt pēc izlaiduma.
Tomēr daudzi lielajam finišam un startam jau ir gatavi, jo šo sparīgumu skolēni trenējuši gadiem gan mācībās, gan ārpusstundu dzīvē. Piemēram, Egija, Elizabete un Gustavs regulāri piedalās mācību olimpiādēs un dažādos konkursos. Tā Egija šogad Jelgavas novada matemātikas olimpiādē ieguva otro vietu, bet Gustavs demonstrē teicamas zināšanas programmēšanā. Viņš kļuvis arī par neformālo skolas IT speciālistu, pie kura pēc padoma vēršas ne tikai skolēni, bet arī skolotāji.
«Tas bija 6. klases noslēgumā. Piebrauc telekompānijas mašīna un jautā, vai šajā skolā mācās tāds puisis Gustavs – esot atsūtījis vēstuli ar konstruktīviem priekšlikumiem un varētu kaut tūlīt ņemt viņu darbā! Viņi atveda arī pārsteiguma balvu – divas kastes saldējumu, ar ko Gustavs visu skolu pacienāja, balonus, ziedus, pašam telefonu,» priecīgi atceras skolotāja kopā ar saviem audzināmajiem.
Domāt «ārpus rāmja»
Egijas un Elizabetes rūdījuma pūrā ir arī viņām par nožēlu darbību pārtraukušais novada apvienotais koris «Asni», ar ko vasarā veiksmīgi (1. pakāpes diploms koru finālskatē) un emocionāli piedzīvoti skolēnu dziesmu svētki, bet rudenī – sadziedāšanās ar Raimondu Paulu. Jaunsargu kustība, kas aktīvajai Egijai ļāvis piedalīties starptautiskās sacensībās un nometnēs, kā arī iemācījis domāt komandas garā un «ārpus rāmja». Basketbols, kuru, aizstāvot skolas godu, cītīgi spēlē Ronalds, Alvis un Mareks. Turklāt Alvis ar šo sportu aizrāvies tik ļoti, ka katru darba dienu pēc stundām dodas uz Jelgavu, lai piedalītos Bērnu un jaunatnes sporta skolas treniņos un mačos. Tāpat iespēju attīstīt savas mākslinieciskās prasmes un talantus sniedz tuvējais Platones Kristiešu centrs, ko izmanto arī vairāki devītklasnieki. Kad viņi skolā snieguši koncertu, daudziem izbrīnā mute palikusi vaļā!
«Kristiešu centrā apguvu un patlaban spēlēju basģitāru. Pirms tam mācījos bungas, var arī dejot hiphopu. Tā mūzika kļuvusi mana sirdslieta,» piemēram, stāsta Sandis. Puisis gan vēl nav izdomājis, kurā jomā turpināt izglītību. Atšķirībā no Gustava, kurš, lai kļūtu par programmētāju, dosies uz Rīgas Tehnisko koledžu. Elizabete sliecas par labu Vircavas vidusskolai, kur «ir labi draugi un tuvu mājām», Egija vēl domā, kura forma – Jūras vai Gaisa spēku – viņai labāk piestāvētu, Ronalds un Mareks varētu kļūt labi apdares darbu tehniķi, bet Ingus aizdomājies par automehāniķa arodu. Taču līdz tam visiem kopā jāatrisina vēl kāds uzdevums – jāizraugās zieds vai zāle, kas būs viņu 10. jūnijā svinamā izlaiduma tradicionālais simbols. Iespējams, to varēs izkaltēt un iespraust matos vai pogcaurumā un ar šādu rotu kā jaunākajiem absolventiem ierasties 1. oktobrī paredzētajās skolas 90 gadu jubilejas svinībās!
Platones skolas 9. klase
◆ Sandis Bespalovs
◆ Ingus Dzeniņš
◆ Egija Graudiņa
◆ Mareks Kaļinko
◆ Aļesja Kravcova
◆ Tomass Larionovs
◆ Gustavs Rācenājs
◆ Laura Rudzīte
◆ Ronalds Strods
◆ Alvis Ūdris
◆ Kristaps Vanags
◆ Elizabete Vangale
