Jau labu laiku pilsētas centrālajās ielās notiek vērienīgi būvdarbi. Tie rada neērtības gan braucējiem, gan kājāmgājējiem un pamatotu vēlmi uzzināt, kas īsti tiek darīts un ko vēl var sagaidīt.
Jau labu laiku pilsētas centrālajās ielās notiek vērienīgi būvdarbi. Tie rada neērtības gan braucējiem, gan kājāmgājējiem un pamatotu vēlmi uzzināt, kas īsti tiek darīts un ko vēl var sagaidīt. “Ziņas” aicināja uz sarunu pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” direktoru Andreju Baļčūnu. Sarunu vadīja “Zemgales Ziņu” komentētājs Edgars Sauka.
Kas tiks izdarīts Mātera ielas rekonstrukcijas ietvaros?
Darbi Mātera ielā tika uzsākti pēc SIA “Jelgavas ūdens” iniciatīvas, realizējot ES finansēto projektu. Paralēli ūdensaimniecības un kanalizācijas sistēmu rekonstrukcijas projektam “Pilsētsaimniecība” uzsākusi Mātera ielas braucamās daļas, ietvju un apgaismes sistēmas rekonstrukciju darbus. Mātera ielas rekonstrukcijas projekts sadalīts trīs posmos. Pirmajā kārtā ir darbi, kurus veic “Jelgavas ūdens”, otrajā notiek lietusūdens kanalizācijas izbūve, bet trešajā kārtā paredzēta Mātera ielas braucamās daļas, ietvju un apgaismojuma kompleksa rekonstrukcija. Otrās un trešās kārtas darbu pasūtītājs ir aģentūra “Pilsētsaimniecība”. Pašlaik notiek pirmās un otrās kārtas darbi.
Nesen noslēdzās konkurss būvfirmām, kas veiks darbus aģentūras “Pilsētsaimniecība” uzdevumā. Jūlija sākumā ar uzvarētāju slēgsim līgumu, un tad varēšu konkrēti runāt par darbu izmaksām. Ar Somijas firmu “YIT Environment” esam panākuši vienošanos par to, ka viņi kā SIA “Jelgavas ūdens” pasūtītā projekta ģenerāluzņēmējs finansēs 4800 kvadrātmetru Mātera ielas braucamās daļas atjaunošanas.
Ielas rekonstrukcija nav viegla, jo jābūt saskaņotai darbībai starp daudzajiem darbu izpildītājiem. Šogad veiksim pilnīgu Mātera ielas rekonstrukciju no K.Barona līdz Rūpniecības ielai. “Jelgavas ūdenim” rekonstrukcijas darbi jāpabeidz līdz oktobra beigām. Jāuzsver ne īpaši patīkama nianse. Kopš 1. maija, kad Latvija iestājās ES, dramatiski cēlušās rekonstrukcijas darbu izmaksas – vismaz par 30 procentiem –, un tendence tām palielināties nav apstājusies.
Tas nozīmē, ka daļu darbu šogad nevarēsim pabeigt, tomēr varu apsolīt, ka Mātera ielas brauktuvi pilnībā atjaunosim 2005. gadā. Ņemot vērā, ka “Jelgavas ūdens” rekonstrukcijas darbus izpilda lielā dziļumā, šogad tiks uzlikts tikai brauktuves pagaidu klājums. Līdz nākamajam gadam pagaidīsim, lai zeme nosēžas, un tikai tad veidosim pastāvīgo klājumu. Pēc tam izvērtēsim, cik naudas būs atlicis pārējiem ielas rekonstrukcijas darbiem, ņemot vērā cenu celšanos.
Vai Mātera ielas rekonstrukcija paredz arī māju fasādes remontu?
Nē, projekts paredz tikai braucamās daļas, ietvju un apgaismojuma rekonstrukciju.
Vai līdzīgi kā Mātera ielā netiks atjaunots arī Pulkveža O.Kalpaka ielas segums?
Pagaidām “Pilsētsaimniecības” plānos tas nav iekļauts. Komunikāciju nomaiņu “Jelgavas ūdens” šajā ielā paredz, un ielas segumu viņi atjaunos paši. Mums tam nav piešķirti līdzekļi. Tuvākajā laikā Jelgavas Domes vadībai iesniegsim darbu plānu nākamajiem trīs gadiem. Mēģināsim iekļaut O.Kalpaka ielu rekonstruējamo skaitā. Rudenī noskaidrosies, kuras ielas tuvāko trīs gadu laikā rekonstruēs aģentūra “Pilsētsaimniecība”.
Zirgu ielā starp Tērvetes un Pulkveža O.Kalpaka ielu ļoti sliktā stāvoklī ir braucamā daļa. Vai to atjaunos?
Saskaņā ar ūdensvada un kanalizācijas rekonstrukcijas projektu tur ieguldīs komunikācijas. Bet par ielas sakārtošanu varēsim runāt tikai pēc šo darbu pabeigšanas. Tie sāksies šovasar, tāpēc ieguldīt līdzekļus tikai braucamās daļas sakārtošanai nebūtu racionāli.
Ko šogad plānots paveikt Tērvetes ielas tālākajā rekonstrukcijā?
Rīkojot konkursu par Tērvetes ielas rekonstrukciju, visi darbi bija sadalīti divos posmos, un tos veic Rīgas a/s “Ceļu pārvalde”. Arī tur notiek “cīņa” par to, lai varētu ietaupīt katru latu minēto materiālu izmaksu celšanās dēļ. Jau tuvākajā laikā tiks uzlikta asfalta apakškārta līdz pirmajai dzelzceļa pārbrauktuvei, bet līdz augusta beigām sakārtosim ietves un apgaismojumu. Nākamgad sāksim realizēt rekonstrukcijas otru posmu līdz otrajai dzelzceļa pārbrauktuvei.
Tērvetes ielas rekonstrukcijas sakarā jāakcentē, ka šogad Jelgavai atjaunotu ceļa posmu veidā vajadzētu saņemt ES reģionālās attīstības fonda finansējumu 800 tūkstošus latu Latvijas 1. šķiras autoceļu attīstības programmas ietvaros. Rekonstrukcijas projektu izstrādājām Rūpniecības ielai, kas krustojas ar Tērvetes ielu. Projektu vadīs Latvijas Autoceļu direkcija (LAD). Ja nauda Rūpniecības ielas rekonstrukcijai tiks piešķirta šogad, sakārtosim Rūpniecības un Tērvetes ielu krustojumu, kur pilnīgi no jauna tiks izveidotas gājēju pārejas, ietves un autobusa pietura.
Rūpniecības ielas rekonstrukcijas pirmajā posmā paredzēts sakārtot apļveida krustojumu Pasta ielas galā un Stacijas ielas rajonu, vienlaikus uzstādot vairākus luksoforus. Otrajam rekonstrukcijas posmam Rūpniecības ielas sakārtošanā nepieciešams vēl vismaz tik daudz naudas, cik plānots saņemt šogad.
Sakarā ar Tērvetes ielas rekonstrukciju palielinājusies transporta kustības intensitāte pa Vīgriežu ielu posmā no Kastaņu līdz Rūpniecības ielai. Vai tur nav iespējams uzlabot seguma kvalitāti?
Vismaz pagaidām šo posmu centīsimies greiderēt un uzbērt drupināto granti. šim gadam paredzēto finansējumu drupinātajai grantij esam gandrīz izsmēluši. Putekļu rašanos mēģināsim novērst ar citu tehnoloģiju, kas apbraucamajiem ceļiem esot daudz efektīvāka un lētāka.
Vai šogad paredzēts atjaunot arī citas Jelgavas ielas?
Bija iecerēts pilnībā rekonstruēt autobusa pieturas pie Hercoga Jēkaba laukuma, kā arī gājēju pāreju, kuras atrašanās pretī Krājbankai ir nepiemērota. Tā tiks pārvietota pretī Katoļu ielai. Pie pārejas līdzīgi kā Pasta ielā pie autoostas uzstādīsim luksoforu, lai gan būvdarbu izmaksu straujā kāpuma dēļ neesmu pārliecināts, vai šogad tam pietiks līdzekļu. Projekts gan jau ir izstrādāts un notiek cenu aptauja, taču daudz kas atkarīgs no tā, cik papildu līdzekļu prasīs Mātera ielas rekonstrukcija.
Lai novērstu avārijas Pasta un Lielās ielas krustojumā, nomainīsim luksoforus, kuru darba režīmu līdz šim nevarēja regulēt.
Vai paredzēts turpināt Rīgas ielas rekonstrukciju?
Iepriekšējā Valsts investīciju programmā (VIP) šim gadam tas nebija paredzēts. Tagad valdība nolēmusi, ka tiek atjaunota VIP finansējuma piešķiršana nākamajam gadam, jo dokumenti piecu gadu programmai tranzīta ielu rekonstrukcijai jau ir sagatavoti. No šīs programmas tika izslēgta Rūpniecības ielas rekonstrukcija, jo tai bija iespēja saņemt ES līdzekļus. VIP palikuši četri lieli projekti – gaisa tilta rekonstrukcija Loka maģistrālē, Garozas, Rīgas ielas un Dobeles šosejas rekonstrukcija. Pašvaldība pieprasījumu atkārtoti iesniegusi Satiksmes ministrijā. Pagaidām esam panākuši Rīgas ielas tālākā posma rekonstrukcijas finansēšanu vienam gadam posmā no Institūta ielas līdz Loka maģistrālei. Jau ir gatavs un Satiksmes un Finanšu ministrijā akceptēts projekts. Tālākais atkarīgs no valdības. (Par finansējuma iekļaušanu šiem projektiem vakar lēma Ministru kabineta komitejā – red.)
Jelgavā strauji audzis automašīnu skaits. Jau tagad ir grūtības pārvietoties pa centra ielām, kas saistīts gan ar aplamu transporta kustības organizāciju, gan nenoregulētiem luksoforiem. Kas tiek darīts, lai to novērstu?
Jelgavā esam sākuši izjust autostāvvietu trūkumu. Mātera ielas rekonstrukcijā automašīnu stāvvietas tiks ierīkotas pie Raiņa parka, pie Spīdolas un Valsts ģimnāzijas. šo problēmu risinām kopā ar pašvaldības izpilddirektoru un Būvvaldi. Vispirms jātiek līdz optimālai transporta plūsmai pilsētā un tikai pēc tam var sākt “dzīt” automašīnas no ielu malas.
Pašvaldība izstrādājusi pieteikumu Jelgavas satiksmes plūsmu kompleksai izpētei un rekomendācijas to sakārtošanai. Piemēram, pilsētas centrā tāds pilotprojekts jau ir izstrādāts. Interesanti, ka, to īstenojot, tika fiksēta Lielās un Pasta ielas krustojuma problēma – nepareizi padomju laikos ražoto luksoforu darbības režīmi, kurus nav iespējams pārprogrammēt. Līdz septembrim tur tiks uzstādīti moderni luksofori. Kompleksā projekta izstrādei nepieciešami vismaz 300 tūkstoši latu. Tas ietvers transporta plūsmu izpēti, krustojumu caurplūdes noteikšanu, lai tos pārbūvētu. Noteiksim arī galvenās gājēju plūsmas, kur perspektīvā būtu vajadzīgi jauni luksofori. Tikai pēc tam zināsim, cik daudz līdzekļu nepieciešams. Pagaidām varu teikt, ka ideālā variantā pēc kompleksā projekta realizācijas vienotā režīmā no kustības vadības centra varētu regulēt Jelgavas transporta plūsmas ielās un koordinēt speciālo dienestu darbību. Pagaidām “Pilsētsaimniecība” projekta ietvaros ir panākusi, ka pie mums atradīsies datorizēts luksoforu darbības vadības centrs. Pie līdzīga kompleksā projekta strādā arī Rīgā.
Skvērā aiz kultūras nama bieži notiek masu pasākumi, kas šo vietu ir padarījuši visai nepievilcīgu. Kas tiks darīts tās sakārtošanā?
Pašreiz top projekts skvēra kompleksai rekonstrukcijai. Pirmajā posmā jau šogad tiks pabeigts projekts autostāvvietas ierīkošanai aiz kultūras nama un sāksim to realizēt.
Kad sakārtos Emīla Dārziņa ielu? Mēs, tur dzīvojošie, jūtamies kā Sūnu ciemā…
Šogad ielas abos galos veicām nelielu remontu, uzberot drupināto granti. Tomēr tās asfaltētā vidusdaļa joprojām ir sliktā stāvoklī. Varu apsolīt, ka jau tuvākajās dienās kopā ar “Pilsētsaimniecības” speciālistiem novērtēsim ielas stāvokli un lemsim, ko darīt.
Kad ir paredzēts Ausekļa ielas remonts no Pulkveža Brieža ielas līdz Viestura ielai? Ar vieglo automašīnu tā nav izbraucama.
Ausekļa ielas “jautājums” darba kārtībā ir jau no pagājušā gada. Taču, pirmkārt, ielai ir bruģakmens segums, pašreiz neviens neļauj to nomainīt. Taču bez tā no lielajām bedrēm vaļā netiksim. Otrkārt, cik man zināms, šī iela ir to skaitā, kurās “Jelgavas ūdens” jau šogad sāks komunikāciju rekonstrukciju. Līdzekļu ekonomijas nolūkos darbi jāveic kompleksi, kā tas notiek Mātera ielā.
Kas tiks darīts Jelgavas parkos tuvākajā laikā?
Uzvaras parka rekonstrukcijas projekts top. Cerams, ka šogad šā rajona ielās izdosies izbūvēt lietusūdens kanalizācijas sistēmu. Uzvaras parkā paredzēta neliela estrāde ar apmēram 400 skatītāju vietām. Pēc projekta izstrādes notiks tā sabiedriskā apspriešana. Tajā aicinu piedalīties visus jelgavniekus. Raiņa parkam pēc “Pilsētsaimniecības” pasūtījuma tiek izstrādāts metāla nožogojuma projekts. Vēlāk taps pilnīgi jauns parka attīstības plāns. Jelgavas Dome mums uzdeva izstrādāt jauno pilsētas estrādes projektu. Piedāvāts pietiekami daudz interesantu ideju. Kopā ar Būvvaldi domājam, kā labāk organizēt ideju sabiedrisko apspriešanu. Koncepcija, kas tika publicēta arī “Zemgales Ziņās”, neparedz, ka tiks aizsegts skats uz pili Lielupes otrā krastā. Patlaban jau ir izsniegts arhitektūras plānošanas uzdevums sākt rekonstrukcijas darbus Hercoga Jēkaba laukumā.
Kas tiek darīts, lai sakārtotu kapsētas?
Šogad Zanderu kapu kapličai nomainīsim veco, bojāto jumta segumu. Jelgavas kapos sāk trūkt vietu, tāpēc tuvākajiem 15 gadiem esam iecerējuši paplašināt Bērzu kapus. Jau strādājam pie teritorijas paplašināšanas plānojuma, ieskaitot jaunas kapličas uzbūvēšanu, lai jaunie un vecie Bērzu kapi veidotu vienotu kompleksu. Turpinās arī Meža kapu paplašināšanas par 1,8 hektāriem. Jau pabeigta papildu zemes platības transformācija, ieskaitot lieko koku izciršanu.
Daudzi jelgavnieki dusmojas, ka kapos joprojām plosās vandaļi. Piemēram, Zandera kapos ierīkojām dzīvžogu, kas daļēji ir izpostīts. Baložu kapos vandaļi nopostīja vairākas kapavietas. Tādēļ aicinu jelgavniekus nākt pie mums ar priekšlikumiem, kā uzlabot sargu darbu. Vēlāk kopā ar “Ziņām” esmu gatavs rīkot telefonakciju par visu, kas saistīts ar kapu saimniecības turpmāko darbu.
Kāda kārtība ir greiderēšanas darbos Jelgavas ielās?
Tos veicam saskaņā ar plānu, kas paredz greiderēšanu četras reizes gadā. Lietus dēļ nedaudz aizkavējusies ielu otrreizējā greiderēšana. Augustā greiderēsim trešo reizi, bet pēdējo reizi šogad tā paredzēta pirms ziemas. Ielas, kas ir kritiskā stāvoklī, greiderējam uzreiz. Viskritiskākajās ielās jau aprīlī uzbērām drupināto granti, pašlaik esam izlietojuši 2120 kubikmetru šā materiāla, kas kopā ar iestrādi izmaksājis 24 tūkstošus latu.
Kā sokas bedrīšu remonts?
Bedru daudzums salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājies. Plānotos darbus esam beiguši jūnija sākumā, jo šogad tos sākām jau marta beigās. Piepildījām bedrītes ar sīkšķembām, daudz vairāk aizlējām plaisas ar bitumenu, uzberām smilti. Ielu stāvoklim sekojam līdzi nepārtraukti. Māju iekšpagalmu teritorijā asfalta seguma sakārtošanu organizē māju apsaimniekotāji. “Pilsētsaimniecība” kopā ar apsaimniekotājiem veic tikai piebraucamo ceļu remontu. Piemēram, pašreiz kopā ar Nekustamā īpašuma pārvaldes speciālistiem pārlūkojam teritorijas, lai saskaņotu vienlaicīgi darāmos darbus.
Ietvju sakārtošanā cenšamies iesaistīt ieinteresētos Jelgavas uzņēmējus. Gribētos gan, lai viņu atsaucība būtu lielāka.
Vai iedzīvotāji ir izrādījuši iniciatīvu pašiem finansēt ielu remontu?
Pērn bija viens priekšlikums, taču tas netika realizēts. Savādi, ka uzcelta skaista un lepna privātmāja, bet tai līdzās pa izdangātu ielu ik dienu klumburē saimnieka ne mazāk lepnais “Mercedes”. Vismaz vienu šķembu kravu, domājams, viņš varētu sagādāt.
Vai kopā ar KULK vismaz dažas reizes gadā nebūtu iespējams organizēt lielo mājsaimniecības priekšmetu, piemēram, veco ledusskapju un mēbeļu, savākšanu?
Piekrītu, ka tas ir vajadzīgs. Ja to neizdara savlaicīgi, šādi priekšmeti uzrodas piepilsētas mežos. Esam par to jau domājuši un ar KULK pārrunāsim šāda pasākuma nosacījumus.
Vai esat apmierināts ar skolēnu vasaras darbu?
Jūnijā un jūlijā “Pilsētsaimniecībā” tiek nodarbināti 30 Jelgavas skolēnu. Pārsvarā viņi kopj apstādījumus, un viņu darbs mūs ļoti apmierina.
Vai bezdarbnieki var dabūt darbu jūsu uzņēmumā?
Mēs varētu viņiem piedāvāt ļoti daudz darbu. Pērn ar valsts Nodarbinātības aģentūru mums bija vienošanās, ka vasarā katru mēnesi ar darbu nodrošināsim pussimtu bezdarbnieku. Līdz šim mēnesī darbs bija 25, bet jūnijā tas būs 35 bezdarbniekiem. Mazāks darbavietu skaits saistīts ar to, ka šogad valsts Nodarbinātības aģentūrai paredzēts šim nolūkam mazāks finansējums. Saskaņā ar vienošanos nodarbinātības dienests sedz gandrīz minimālo algu, bet iztrūkstošo un nodokļus maksā aģentūra “Pilsētsaimniecība”.
Kāda ir bezdarbnieku darba kvalitāte?
Ļoti dažāda. Daļa strādā apzinīgi, ar laiku viņus pieņemam darbā kā štata darbiniekus. Laiks, kad Jelgavā atrast darbu bija ļoti grūti, ir pagājis. Tagad darbinieki, kas darbu bija zaudējuši īslaicīgi, to jau ir atraduši. Domāju, ka arī jaunās rūpnīcas pilsētā nodrošinās ar darbu tos bezdarbniekus, kuri vēl nav aizmirsuši, ko nozīmē labi strādāt. Pašlaik pie mums darbā atsūtītā “kontingenta” darba kvalitāte ir kļuvusi krietni sliktāka nekā pērn. Daudzi jau pieraduši pārtikt tikai no gadījuma darbiem un pabalstiem. Piemēram, jūnijā biju spiests atlaist divus atsūtītos bezdarbniekus, jo viņi nenāca uz darbu. Tādu vietā strādāt varētu cits, kam darbs ir nepieciešams.
