Pievienojot Zirgkopības mācību centru «Mušķi» mācību pētījumu saimniecībai «Pēterlauki», LLU cer piesaistīt skolēnus un pašmāju un ārzemju studentus, kam tuvi zirgi.
Vakara krēslā Zirgkopības mācību centrā «Mušķi» sarodas jātnieki. Stallī kāda skolniece jaunpienācēja, citu pamācīta un iedrošināta, pirmo reizi dzīvē lūko zirga mugurā uzmest sedlus. Savukārt zirgu izjādes laukumā soļos, rikšos un aulēkšos jāj vairāk pieredzējušie. Turpat blakus atrodas vieta arī puisim, kurš gatavojas piedalīties sportistu invalīdu sacensībās.
Rektore liek optimizēt izmaksas
Ārēji «Mušķos» viss izskatās pa vecam. Taču kopš 1. janvāra Zirgkopības mācību centram ir mainījusies vadība. Tas ir pievienots Meraba Katamadzes vadītajai mācību pētījumu saimniecībai «Pēterlauki», savukārt «Mušķu» bāzes izveidotājs (1966. gadā) un līdzšinējais vadītājs profesors Guntis Rozītis centrā darbojas tikai kā hipoloģijas kursa pasniedzējs Lauksaimniecības fakultātes studentiem. No trenera darba aizgājusi arī profesora meita Kristīne Rozīte.
LLU rektore Irina Pilvere uzsver, ka «Mušķi» ir augstskolas lepnums, kur studentu varētu būt vairāk, nekā ir pašlaik, un kas arī naudas trūkumā ir jāsaglabā. Viņa aicina likt galvas kopā un domāt, ko darīt apstākļos, kad beidzamos piecus gadus valsts augstskolai dod tikai 83 procentus no minimāli nepieciešamā finansējuma. «Mani kā rektori izbrīnīja lielās izmaksas, kas saistītas ar Zirgkopības centra uzturēšanu. Esmu pateicīga Lauksaimniecības fakultātei, kas atbalstīja ideju salikt «Mušķus» kopā ar «Pēterlaukiem». Tas ir vainagojies ar manāmiem ieguvumiem,» teic Irina Pilvere.
Plāno palielināt ieņēmumus
«Mušķu» pievienošanu «Pēterlaukiem» par lietderīgu atzīst arī Zirgkopības centra dibinātāji. Tādējādi ir samazinājušās zirgu barības izmaksas. Auzas vairs nav jāpērk, jo tās «Pēterlaukos» izaudzē. Ar «Pēterlauku» tehniku tiek apstrādāta «Mušķu» zeme. M.Katamadze stāsta, ka, pirms uzņemties atbildību par Zirgkopības mācību centru, viņš 160 stundu tālākizglītības kursos profesora G.Rozīša vadībā apguvis zirgkopības pamatus. «Ja agrāk «Mušķi» ar pašu nopelnīto naudu sedza apmēram desmit procentu no saviem uzturēšanas izdevumiem, tad es plānoju, ka jau šogad šim skaitlim vajadzētu pieaugt līdz 40,» plāno vadītājs. Lielāki ienākumi tiek plānoti, iesaistot jāšanas sportā vairāk skolēnu un studentu (trenēšanās «Mušķos» ir par maksu), kā arī iznomājot boksus privāto zirgu īpašniekiem. «No skolēniem, kuri nāk uz «Mušķiem» jāt, radīsies nākamie LLU studenti. Tas ir ieguldījums augstskolas nākotnē,» uzskata M.Katamadze. Viņš domā, ka jautājumu par treneri izdosies atrisināt, jo interese par šo vakanci ir. Savukārt iepriekšējā trenere, arī vairākkārtējā Latvijas čempione K.Rozīte, «Ziņām» teic, ka varētu atgriezties agrākajā vietā kā līgumpartnere, kas strādā vakaros un brīvdienās.
LLU Sporta centra vadītājs Jānis Vītols stāsta, ka jāšanas sportu augstskolā vajadzētu attīstīt vairāk, jo par to izrāda interesi arī ārzemju studenti. «Mēs ieskaitīsim sporta nodarbības Veterinārmedicīnas fakultātes pirmkursniecei Heidi Remei, kas katru nedēļas nogali brauc uz mājām Somijā, lai trenētu savu zirgu,» teic J.Vītols. Viņš piebilst, ka līdz šim apmēram desmit studenti semestra ieskaiti sportā saņēma par darbošanos «Mušķos». ◆
