Noslēgusies izglītības un kultūras iestāžu skolēnu teātru izrāžu parāde – XI starptautiskais bērnu un jauniešu teātru festivāls “… un es iešu un iešu!” –, kas Valmierā pulcēja 850 dalībnieku no visas Latvijas, kā arī kolektīvu no Lietuvas. Festivālā piedalījās arī mūspuses jaunieši.
Iestudē latviešu autorus un savus oriģināldarbus
Lai izvērtētu skolu teātru sniegumu, Valsts izglītības satura centra (VISC) izveidota žūrija, kuras sastāvā bija režisores Anna Jansone un Dace Liepeniece, Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra Teātra mākslas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Rīgas Skolēnu pils teātra “Zīļuks” režisore Laura Paegle un Valmieras Viestura vidusskolas teātra “Sprīdītis” režisors festivāla mākslinieciskais vadītājs Roberts Segliņš, kā arī VISC vecākā referente Dace Jurka, noskatījās 78 skolēnu teātru iestudējumu videoierakstus. Uzaicinājumu uz festivālu saņēma 52 skolu teātri, kas skatē ieguva I un II pakāpes diplomu un bija saņēmuši vismaz 42 punktus.
Žūrija iestudējumus vērtēja pēc vairākiem kritērijiem: dramaturģiskā materiāla izvēle, režisora, aktieru darbs, audiovizuālais noformējums un izrādes koptēls. Savukārt festivāla laikā darbojās jauniešu žūrija, kurā dažādu vecumu bērni un jaunieši vērtēja izrādes, izvirzīja savas nominācijas un noslēgumā pasniedza balvas.
Galvenais festivāla mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu teātru attīstību, motivēt radīt kvalitatīvas izrādes bērniem un jauniešiem, piedāvājot dažādu žanru iestudējumus, kā arī, veicinot savstarpējo pieredzes apmaiņu, sekmēt teātru režisoru profesionālo pilnveidi. Festivāls šogad bija veltīts Latvijas simtgadei, tādēļ skolēnu teātru režisori tika aicināti iestudēt latviešu dramaturgu darbus.
Festivālā piedalījās arī vairāki mūspuses bērnu un jauniešu kolektīvi. Ar I pakāpi novērtēti trīs režisores Elīnas Apsītes iestudējumi – Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” (Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas teātris “Spīdolēni”), Benitas Veisbergas “Mani bērnības gaismas dārzi” (pēc tēlojuma “Brīnumaini”) (Spīdolas ģimnāzijas teātris) un bērnu un jauniešu centra “Junda” deju kolektīva “Jundari” (vadītāja Madlēna Bratkus) iestudējums “Kerija. Mēs. Pieaugšana”. Tāpat ar I pakāpi novērtēts režisora Rodrigo Krūmiņa iestudējums “Vai Latvija jau gatava?” (bērnu un jauniešu centra “Junda” teātrasporta audzēkņi), režisores Aijas Treijas iestudētā Kārļa Skalbes “Ziemeļmeita” (Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas teātra studija), Dž.Dorfa lugas adaptācija “Kur ir Valdis?” Antras Leites-Straumes režijā (Jelgavas Valsts ģimnāzijas teātris), Riharda Gāles bērnu detektīvs “Degungalā” (Jelgavas Jaunā teātra bērnu teātra studija). Savukārt iestudējums “No pasaules radīšanas līdz “Prāta vētrai”” Svētes pamatskolas bērnu un jauniešu teātrī (režisore Nelda Ķikute) novērtēts ar II pakāpi. Turklāt jelgavnieki izpelnījās arī bērnu žūrijas atzinību, uzvarot vairākās nominācijās. D.Jurka priecājas, ka Jelgavas kolektīvi festivālā bija pārstāvēti tik kuplā skaitā.
Dara to, kas pašiem patīk
“Pirmkārt darām lietas, kas mums pašiem patīk, darām to ar prieku, un to nevar nejust un nepamanīt arī skatītājs,” savu jauniešu panākumus raksturo E.Apsīte. “Mūsu bērni ir ļoti atbrīvoti labā nozīmē. Izrādē “Skroderdienas Silmačos” piedalās arī skolotāji, un tas dod pavisam citu smeķi. Tas ir gan saliedējoši skolas iekšienē, gan skatoties ir interesanti.” E.Apsīte teic – tā ir ilūzija, ka “Skroderdienas Silmačos” arī jauniešu vidū ir labi zināms darbs. “Gribējās, lai arī jauniešiem “Skroderdienas” būtu tikpat mīļas kā citām paaudzēm, un viņus satuvināt ar mūsu klasiķiem. Otrs iemesls, kāpēc iestudējām šo darbu, ir tas, ka pašreizējais aktieru ansamblis, kura nākamgad skolā jau vairs nebūs, bija tieši tāds, lai spēlētu šīs lomas.” “Spīdoliešu” “Skroderdienas Silmačos” varēs noskatīties arī jelgavnieki 29. maijā bērnu un jauniešu centra “Junda” nometnes vietā “Lediņi”.
Ilgus gadus E.Apsīte lolojusi arī ieceri par B.Veisbergas tēlojuma “Brīnumaini” iestudējumu. “Tas ir interesants darbs, kas jelgavniekiem būtu jāzina, bet kuru nezina. Tas ir pēc Otrā pasaules kara emigrējušas latvietes atmiņu tēlojums par bērnību Jelgavā. Veids, kādā autore raksta, ir pilnīgi atšķirīgs no tradicionālajām autobiogrāfijām, ko esam lasījuši. Tas ir rakstīts prozā, bet ļoti poētisks, aizkustinošs.”
E.Apsīte stāsta – viņas uzdevums ir atvērt un atbrīvot katru bērnu, kurš nāk uz teātra nodarbībām. “Atvērt to brīnišķīgo cilvēku, kas katrā no viņiem ir. Ir bērni, kas jau atnāk kā ziedošas puķes, ir tādi, kas aiz kaut kā slēpjas. Man šķiet, teātris ir tā vieta, kur mēs varam būt patiesi. Tas ir tas paradokss, kas man teātrī ļoti patīk. Uz skatuves bieži vien esam daudz patiesāki nekā dzīvē. No tiem literārajiem darbiem, ar kuriem bērni satiekas, viņi arī iegūst zināšanas par daudziem autoriem, citām pasaulēm un domāšanas veidiem. Tas paplašina viņu kultūras slāni un arī intelektu. Tādēļ neviens nav zaudētājs, kad viņš nāk uz teātra pulciņu. Tas ir viens no veidiem, kā tikt pie sevis klāt un saprast, kas tu esi šai pasaulē un ko tu gribi dzīvē darīt. Tas nenozīmē, ka viņiem būs jābūt aktieriem. Tas nozīmē, ka viņi var būt drosmīgi, braši un brīvi cilvēki,” tā režisore.
