Par skolas darbu vislabāk liecina tās audzēkņi, viņu zināšanas un spēja tālāk attīstīt iegūtās prasmes.
Par skolas darbu vislabāk liecina tās audzēkņi, viņu zināšanas un spēja tālāk attīstīt iegūtās prasmes. Kā strādā mūsu mākslas skola, kādas zināšanas tā dod un kā tās prot likt lietā skolas audzēkņi, – par to pietiekami dziļu priekšstatu var iegūt, apmeklējot nobeiguma darbu izstādi, kas apskatāma Jelgavas Mākslas skolā.
Uz izstādes atklāšanu gāju ar lielu interesi. No vienas puses, gribējās redzēt, kā un ko māca pedagogi – labi zināmi mākslinieki. No otras – no šiem jauniešiem tiešā un pārnestā nozīmē būs atkarīga latviešu mākslas nākotne. Skaļi teikts? Nebūt ne – jau pēc gadiem desmit valsts mākslas dzīvē ienāks tieši šī paaudze.
Tātad – kāda ir nobeiguma darbu izstāde?
Tā pārsteidza, audzēkņi vēl ir pavisam jauni – nav pat 16 gadu veci –, bet prot visai labā līmenī zīmēt, gleznot, veidot, komponēt. Skolā māca pašus mākslas pamatus, balstoties uz klasiskām vērtībām. Lai eksperimentētu, jāpārzina amats, jāattīsta acumēra, perspektīvas, krāsu, proporciju izjūta. Lietpratīgu skolotāju vadībā Jelgavas Mākslas skolas audzēkņi jau sasnieguši atzīstamus rezultātus. Kā atzīst paši pedagogi, šogad pamatkursu beiguši apdāvināti audzēkņi.
Gribas sākt ar tēlniecību. Nellijas Skujenieces vadībā to apguvuši trīs audzēkņi – Svetlana Budzina, Viktorija Grase un Nargisa Hasanova. Gan Lapsa, gan Putns, gan Draudzība uzrāda, ka meitenes spējušas atrast labus siluetus, pratušas veiksmīgi pāriet no vienas tēlnieciskās masas uz otru.
Ārkārtīgi labā mākslinieciskā līmenī ir Induļa Landaua skolnieki. Viņi galvenokārt pastelī gleznojuši klusās dabas. Līdz šim viņi strādājuši ar guašu, bet te – jauna tehnika un varbūt jaunā stilā – darbi stāsta par tuvību ar holandiešu glezniecību. Īpaši gribas uzteikt Igoru Savicki un Darju Bulaņenko. Ļoti tuvu Leo Svempa gleznieciskai manierei, tonālajam salikumam tikusi Liene Rezevska. Labu nobeiguma darbu krievu lubiņu stilā risinājusi Suzanna Druza.
Monumentālo glezniecību audzēkņi apgūst Andreja Zvejnieka vadībā, lai gan tapuši tikai divi darbi. Četri audzēkņi strādājuši pie viena dekoratīvā gleznojuma. Jaušama virspusējība, paviršība. Tikpat lielu darbu izgleznojis Edgars Niparts viens pats. Tas izceļas gan ar veiksmīgu krāsu kārtojumu, gan ar līniju ritmiem.
Lietišķo mākslu māca Kristīne Landau. Vairāki audzēkņi izvēlējušies stiklu, strādājot gan apgleznojuma, gan mozaīku tehnikā. Sevišķi veiksmīgi darbi ir Inesei Naglei, Gunai Narvaišai un Ievai Cinītei, bet Rodiona Zeņēviča “Atspulgs” ieguvis jau plašāku vērtējumu valsts mērogā. Viņš izgatavojis dekoratīvu kompozīciju, pielietojot visai neparastu materiālu – CD disku gabaliņus, kas lieliski palīdz iegūt visai krāšņu daudzkrāsainu atspīdumu efektu.
Sanita Kosta un Evita Berga kopā ar pedagoģi Ditu Veģi strādājušas pie tērpiem. Tērpi laikam ir katras meitenes sapnis, taču gala darbs liecina, ka nepietiek tikai zīmēt, vajadzīgas arī īpašas prasmes un zināšanas, lai taptu kaut kas ievērojamāks.
Ilze Ezerniece var lepoties ar Ivetu Šmiti un Ingu Mihailovu, kas veidojušas planšetes par kādu mākslas vēstures periodu. Man simpātiskāks likās Ivetas darbs, kas centusies iejusties renesanses mākslas garā. Tas, manuprāt, ir pats būtiskākais – pašai atkārtot šā mākslas perioda sasniegumus.
Vasara rit pilnā sparā. Nemaz jau nav tik tālu arī septembris, kad Jelgavas Mākslas skola uzņems jaunus audzēkņus, bet citus gatavos nobeiguma darbiem. Kādi tie būs, to redzēsim nākamgad.
