Autoparks ir vieta, kur novietot braucamo. Parasti mūsu apziņā tas saistīts ar četrriteņu transportu, tomēr ik pa brīdim atskan kāds skarbs rūciens un ādās ģērbies vīrs vai meitene tajā novieto spožā metālā mirdzošu divriteņu spēkratu.
Autoparks ir vieta, kur novietot braucamo. Parasti mūsu apziņā tas saistīts ar četrriteņu transportu, tomēr ik pa brīdim atskan kāds skarbs rūciens un ādās ģērbies vīrs vai meitene tajā novieto spožā metālā mirdzošu divriteņu spēkratu. Arvien biežāk arī Jelgavas ielās garāmgājēji (dažs ar sajūsmu, bet dažs ar skaudību) nolūkojas uz garāmslīdošo basā rūcošo braucamo.
Kādam nezinātājam redzētais atmiņā atsauks Holivudas filmās redzētās ainas par tā dēvētajiem motorizētajiem «nāves eņģeļiem» un bandītiem ar briesmīgu kaušanos, šaušanos un nez kādiem vēl notikumiem. Lai noskaidrotu, kas viņi – ādas kostīmos tērptie motorizētie ceļu braucēji – patiesībā ir, «Ziņas» tikās ar mūspuses motobraucēju brālības «Zemgaļu leģions» prezidentu Jāni Kažotnieku un vienu no jaunākajiem «leģionāriem» Juri Mendziņu. Tikšanos vēl interesantāku vērta tas, ka nākamās nedēļas nogalē Jelgavas pilsētas svētkos norisināsies viens no lielākajiem šāgada motobraucēju «tusiņiem» Latvijā.
«Zemgaļu leģiona» vadītājs Jānis stāsta, ka klubs dibināts 1999. gadā un šāgada pilsētas svētkos visas Latvijas motobraucēju piedalīšanos viņi organizē jau ceturto reizi. Pērn pasākumā pulcējušies aptuveni 250 «motodīdītāju», bet šogad paredzams, ka viņu skaits pārsniegs 300. Tas nav maz, ja ņem vērā, ka sevi kā atsevišķas motociklu brālības kopas ir apzinājušās 27. No tām tikai sešas vai septiņas, tostarp arī «leģionāri», reģistrējušās kā sabiedriskās organizācijas, kurām ir statūti, iekšējās kārtības noteikumi un savs «kārtības rullis». «Pārējās grupas vienkārši apvieno brīvā ceļavēja brālības kodeksa cienītājus,» skaidro Juris, kas domubiedrus savam hobijam Jelgavas klubā atradis 2000. gadā.
Pagaidām jaunākais «leģionārs» Juris teic, ka patiesībā ir divas motobraukšanas iespējas – vienam vai domubiedru kompānijā. Ja esi nolēmis braukt grupā, arī tad pastāv iespēja to darīt vienam pašam. «Tā ir katra brīva izvēle. Tomēr, ja esi nolēmis būt kopā, dzelžaini jāievēro braukšanas disciplīna,» viņš uzsver. «Zemgaļu leģionā» neesot īpašu ierobežojumu, lai tiktu uzņemtas arī dāmas. Ja tikai viņas to vēlētos. Kā zināja teikt puiši, Latvijā pašlaik pastāvot motobraucēju klubs «Panteras», kura dalībnieces ir tikai sievietes. Protams, svarīgi, lai gribētājam iestāties klubā ir savs braucamais. Tā marka un vecums netiek ierobežoti. Dzelžainais noteikums, ka motociklam jābūt tehniskā kārtībā, ir spēkā visos klubos.
«Leģionāru» vadītājs stāsta, ka pats sācis braukt ar 1961. gadā ražotu «Javu», kas tagad skaitās retro braucamais. Tikai daudz vēlāk viņam radusies iespēja pārsēsties uz pašreizējā enduro tipa 660 kubikcentimetru tilpuma spēkrata.
Juris: «Katrs no mūsu motorizētās brālības ir personība, kas dzīvē kaut ko jau sasniegusi. Katram ir savs raksturs un noteikta darbība katrā situācijā. Tomēr visas šīs, vēlos teikt, arī spēcīgās personības, vieno kopīga valoda un izturēšanās, kas veido mūsu vēja brālības spēku.» Kā viņš pats saka, novelkot kaklasaiti, neviens nenovelk savu raksturu. Protams, pastāv ierobežojumi, kurus noteikuši kluba statūti. Piemēram, lai tiktu uzņemts par «Zemgales leģiona» biedru, nepieciešams divu biedru galvojums. Arī vēlāk viņi ir atbildīgi par jaunuzņemto. Patlaban «leģions» apvieno 14 biedru, un kā uzskata Jānis, maz tas neesot, jo dažā labā klubā braucēju esot arī mazāk. Nav nozīmes, kāds ir tavs amats, galvenais, kā izturēsies ceļā sastaptajās grūtībās, kāds būsi saskarsmē ar citiem līdzbraucējiem. «Mūsu brālībā ir gan lielu firmu vadītāji, gan direktori, gan arī, ja tā var izteikties, iestāžu ierindas darbinieki. Amatam nav nozīmes. Tas ir tāpat kā kāpt ar cilvēku kalnos, jo tikai grūtības parāda, kas esi,» apgalvo abi kluba biedri.
Pastāv arī visas motorizētās brālības nerakstīti likumi, kas noteic, ka galvenais ir izpalīdzēt uz ceļa, uzturēt braucamo labā tehniskajā kārtībā, kā arī labas attiecības ar Ceļu policiju, kurai «Zemgaļu leģions» saka vislielāko paldies. Bez viņu palīdzības nebūtu iespējams noorganizēt nevienu nopietnu, arī 31. maija, pasākumu. Jānis uzsver, ka palīdzību līdz šim sniegusi arī Jelgavas Dome un aģentūra «Kultūra».
Kā atzīst Juris, ceļojot komandā, grūtākais ir ievērot noteiktu kārtību, ko prasa gan ceļu satiksmes noteikumi, gan arī iekšējais motobraucēju brālības nerakstītais likums. Turklāt visgrūtāk klājoties tiem, kas brauc kolonnas galvgalī. Jāietur gan atbilstošs ātrums, gan operatīvi jānovērtē situācija uz ceļa. Juris: «Braucot grupā, katram jāatbild ne tikai par sevi, vai iebraukšu grāvī, bet arī par to, vai neiebraukšu kādam aizmugurē vai arī, man strauji bremzējot, to neizdarīs kāds cits. Pienākumu ievērot visus rakstītos un nerakstītos noteikumus uzliek kluba emblēma uz jakas muguras,» skaidro Juris.
Par pagaidām lielāko motociklistu «tusu» Zemgalē Jānis stāsta, ka motobraucēji no visas Latvijas sapulcēsies pie «Statoil» uzpildes stacijas Pārlielupē. Paredzēts, ka braucēju kolonna Ceļu policijas pavadībā uz Hercoga Jēkaba laukumu dosies pa Krišjāņa Barona un Pasta ielu līdz dzelzceļa stacijai, tālāk pa Zemgales prospektu līdz Raiņa ielai un tad pa Čakstes bulvāri līdz Lielajai ielai, lai kādu stundu priecētu visus sanākušos. Pēc tam paredzēts motociklistu saiets motelī «Akva», kur notiks veiklības pārbaudes, atrakcijas, dejas dažādu grupu pavadībā, kā arī, iespējams, vizināšanās ar gaisa balonu.
«Brauciet ciemos!» aicina Jānis. Tikai jāatceras, ka braucamajam jābūt tehniskajai apskatei, ko stingri pēc dokumentiem pārbaudīs apsardze.
