Nereti izskanot tādiem jēdzieniem kā «kultūra» vai «morāle», jauniešu vidū pavīd smīns. Liela daļa šodienas jauniešu neizprot kultūras un pieklājības patieso būtību.
Nereti izskanot tādiem jēdzieniem kā «kultūra» vai «morāle», jauniešu vidū pavīd smīns. Liela daļa šodienas jauniešu neizprot kultūras un pieklājības patieso būtību. Šīs neizpratnes pamatā ir iesīkstējuši stereotipi par to, kas ir kultūra. Daļēji to arī varētu saprast, jo katrai sabiedrības grupai ir sava izpratne par uzvedības normām.
Ar jēdzienu «kultūra» visbiežāk mēs saprotam to, kas ir ar acīm redzams, rokām tverams un ausīm dzirdams. Šoreiz īpaši vēlamies akcentēt redzamo un dzirdamo, t.i., uzvedības kultūras problēmu. Kā zināms, arvien aktuālākas kļūst humanitārās profesijas, kurās nereti vajadzīga spēja komunikēties ar cilvēkiem, respektīvi, darbs ar sabiedrību. Tādēļ ļoti svarīgi ir apjaust uzvedības kultūras nozīmi cilvēku savstarpējās attiecībās.
Jaunieši kļuvuši nekulturālāki
Cilvēki, kam ikdienā ir tieša saskare ar jaunatne apgalvo, ka jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem ir kļuvuši daudz nekulturālāki, nekā tie bija pirms gadiem desmit. Mēdz teikt, ka mainās laiki un tiem līdzi arī tikumi, tomēr nekādā gadījumā nedrīkst nekulturālību uzskatīt par normu. Ir svarīgi apskatīt jauniešu uzvedības kultūras (drīzāk nekulturālības) iemeslus un sekas.
Raksturojot jauniešu nekulturālības veidus, pietiek jau ar to vien, ka atzīmē ikdienā redzamos un ierastos skatus, proti, nepieklājīga attieksme pret gados vecākiem cilvēkiem, spļaudīšanās, aktīva saulespuķu graušana, pārlieku brutālā un uzkrītoši bravūrīga uzvedība publiskās vietās, kā arī vienaudžu noniecināšana un izsmiešana, kaut bieži vien aiz šiem lielajiem pasaules smējējiem slēpjas gara nabadzība un trulums.
Atbildība jāuzņemas vecākiem
Daļa atbildības par jauno paaudzi jāuzņemas vecākiem, kuri nav pratuši vai arī kuriem nav atlicis laika veltīt nepieciešamo uzmanību tādai «sīkai vienībai» kā uzvedības kultūra. Nenoliedzams ir fakts, ka bērna audzināšana ir vislielākā problēma un pats grūtākais un atbildīgākais vecāku pienākums, tomēr nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka pie bērna neaudzinātības un līdz ar to nekulturālības ir vainīgi pašreizējie sliktie sociālekonomiskie apstākļi, jo zemais dzīves līmenis neliedz vecākiem savā bērnā ieaudzināt augstu uzvedības kultūru. Bieži vien tieši no turīgajām ģimenēm nāk šie nekulturālie jaunieši. Bagātie vecāki bērnu audzināšanu aizvieto ar to, ka nopērk kārtējo dārgo rotaļlietu. Ja mazajā cilvēkā netiek ielikts pamats, uz kura varētu attīstīties kā uzvedības kultūra, tā arī kultūras prasības, tad agrāk vai vēlāk viņš kļūst par jauniešu subkultūras piekritēju, kuram nav nekādas savas uzvedības kontroles un mēra izjūtas. Arī viens no katra skolotāja pamatuzdevumiem ir «iesēt» jaunietī dīgtspējīgu kultūras sēklu.
Arī vienaudži nav bez vainas
Turpinot runāt par nekulturālības iemesliem, kā nākamais faktors jāmin masu ietekme. Tieši tā, t.i., jauniešu subkultūra, ir galvenais nekulturālības iemesls, jo allaž ir dzirdamas frāzes, ka «tā jau visi dara» vai «būt pieklājīgam vairs nav modē». Tādēļ relatīvi kulturālie jaunieši, ieejot vienaudžu sabiedrībā, neatkarīgi no savām vēlmēm iespaidojas no pārējiem. No tās norobežoties praktiski nav iespējams un tā ir jāpieņem gandrīz kā nenovēršams ļaunums. Sākotnēji daļa jauniešu šo subkultūru pieņem kā modes lietu, bet vēlāk nekulturālība viņiem kļūst jau par refleksu. Viņi vairs nekontrolē savu uzvedību, bet rīkojas automātiski, kas arī ir masu kultūras lielākais ļaunums. Tāds jaunietis katrā teikumā iesprauž pāris sulīgu lamuvārdu, pastaigājoties ar savu meiteni slaidi nospļaujas un tuvākajam garāmgājējam pieprasa: «Iedod smēķi». Aizejot uz kārtējo Holivudas grāvējfilmu, viņš bravūrīgi ar kāju atsper lielās kinoteātra durvis, aiziet nopirkt biļeti uz seansu, bet savu meiteni atstāj aizdurvē (neaizdomājoties līdz tam, ka draudzene bija jāpalaiž pirmā), savukārt viņa «dāma» svētlaimē nodomā: «Kā man veicies, esmu «nocopējusi» tik foršu un stilīgu čali!» un, atstādama saulespuķu sēklu atbiru kaudzi, viņa sajūsmināta sekos savam «iemīļotajam».
Bet, ja kāds atsakās šādu dzīvi pieņemt par dzīves normu, viņš automātiski tiek izstumts, kļūstot par nesaprasto. Šo «izstumto» jauniešu grupa visbiežāk cieš no savu vienaudžu replikām, pārmetumiem un apvainojumiem, jo viņi nav tādi, par ko mūsdienās pieņemts teikt «savs čoms».
Viens no galvenajiem secinājumiem ir tas, ka, turpinoties šādai masu kultūras attīstībai, jauniešu vidū tiks arvien vairāk noniecinātas sabiedrībā vispārpieņemtās ētikas un morāles normas (cieņa, godīgums, sirsnība, mīlestība, sirdsapziņa u.c.).
Nākotne nav «spīdoša»
Kā zināms, jaunā paaudze ir nākamās sabiedrības spogulis, un atliek vien secināt, ka mūsu nākotne ir visai drūmās krāsās tīta. Latvijas sociologiem būtu vērts pievērst lielāku uzmanību šīs problēmas būtībai un mēģināt to risināt, lai neveidotos «bandokrātijas» paaudze, kuras galvenais princips dzīvē būtu:
ĒST, DZERT un MĪLĒT.
